Kā sniegs uz galvas

Mājas Rīgā, Ūnijas ielā 64, iedzīvotājus regulāri applūdina ūdens no tekošā jumta: kā panākt remontu un saņemt apdrošināšanas atlīdzību?

Kā rīkoties, ja dzīvoklis regulāri tiek applūdināts tekošā jumta dēļ? Mūsu lasītājas Valentīnas pieredze no mājas Ūnijas ielā 64 liecina, ka „slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās...”.

„Es pat rakstīju domei!”

Valentīna stāsta, ka jau vairākus gadus laiku pa laikam vērojusi, kā pa dzīvokļa griestiem izplešas mitrs plankums.

„Es dzīvoju augšējā stāvā, un mans dzīvoklis applūst caur jumta paneļu šuves vietu. Jumta segums jau sen ir nolietojies, un cieš divi dzīvokļi: mans un kaimiņu,” stāsta Valentīna.

Sieviete vairākkārt rakstījusi sūdzības mājas apsaimniekotājam. Nesagaidījusi atbildi, viņa ar iesniegumu vērsusies Rīgas domē un pat lūgusi palīdzību ar avīžu starpniecību.

„Decembra beigās pie manis beidzot ieradās divi jumiķi un atrada plaisu jumta segumā. Tiesa, meistars brīdināja, ka bez jumta kapitālā remonta pēc gada vai diviem tas atkal sāks tecēt.”

Valentīna no situācijas izdara divus svarīgus secinājumus. Pirmkārt, ja dzīvokļa īpašnieks cieš no jumta applūšanas un nevar sagaidīt apsaimniekošanas uzņēmuma reakciju, tad par problēmu jāziņo Rīgas domei un process var paātrināties. Otrkārt, ja dzīvoklis ir applūdis no sūces jumtā, tad nevar rēķināties ar apdrošināšanas kompensāciju.

„Apdrošināšanas sabiedrībā Balta saņēmu paskaidrojumu, ka šādi satecējumi nav apdrošināšanas gadījums,” stāsta mūsu lasītāja.

Uzmanīgi izlasiet apdrošināšanas polisi!

Vērsāmies apdrošināšanas sabiedrībā Balta ar lūgumu komentēt nedaudz strīdīgo situāciju ar dzīvokļa apdrošināšanu pret applūšanu. Uz jautājumiem atbildēja uzņēmuma Nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību daļas vadītājs Ainārs Puķe.

– Vai tiešām dzīvokļa applūdināšana no jumta nav apdrošināšanas gadījums?

– Apdrošināšanas atlīdzība par šādu dzīvokļa saliešanu tiek izmaksāta, ja apdrošināšanas polisē iekļauts nokrišņu risks – iespēja, ka mājoklī caur logiem, durvīm, jumtiem, sienu plaisām utt. var iekļūt lietus nokrišņi, krusa, sniegs dubļi u. c. Ja klients, noslēdzot apdrošināšanas polisi, nav izvēlējies uzņemties šo risku, tad zaudējumu atlīdzināšanas prasība ir jāvērš pret personu, kas ir atbildīga par to, ka jumts netiek uzturēts tehniskajām prasībām atbilstošā stāvoklī. Tas var būt mājas īpašnieks, apsaimniekotājs, būvnieks u. c.

Palīgā, kaimiņš mani regulāri noplūdina!

– Dzīvoklis regulāri tiek saliets no bojāta stāvvada, bojājums atrodas stāvvada posmā starpstāvu pārsegumā. Gan augšējā, gan apakšējā dzīvokļa īpašnieks apsaimniekotājam liedz piekļuvi remontdarbu veikšanai no sava dzīvokļa. Vai apakšējā applūdušā dzīvokļa īpašnieks šādā gadījumā var pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību?

– Pirms apdrošināšanas polises izsniegšanas klientam ir pienākums sniegt apdrošinātājam visu informāciju, kas var ietekmēt apdrošināšanas riskus nākotnē. Ja apdrošinātāja rīcībā ir informācija, ka dzīvokļu īpašnieki šajā gadījumā kavē avārijas situācijas novēršanas darbus, tad pastāv liela varbūtība, ka īpašnieks polisi nemaz nevarēs iegādāties. Neaizmirsīsim, ka apdrošināšanas būtība ir aizsargāt cilvēku no pēkšņiem un neparedzamiem īpašuma bojājumiem.

Ja nu tomēr apdrošinātājs noformēs polisi, tad viņš maksās kompensāciju tikai par kārtējo apakšējā dzīvokļa saliešanu. Ja apdrošinātajā dzīvoklī būs nepieciešams demontēt griestus, lai veiktu stāvvadu posma remontu, apdrošinātājs šo darbu izmaksas nekompensēs. Ikviena dzīvokļa īpašniekam jāatceras savi pienākumi, to starpā – nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā to nosaka Dzīvokļu īpašuma likums. 

– Vēl viena izplatīta situācija: kaimiņam stāvu augstāk ir bojāta veļasmašīnas caurule un viņš regulāri applūdina apakšējo dzīvokli. Vai cietušā dzīvokļa īpašnieks var noslēgt apdrošināšanas polisi pēc kārtējās saliešanas? Kā rīkoties, ja viņš vēlas, lai nākamajā reizē apdrošināšanas kompānija ne tikai atlīdzinātu remontu, bet arī celtu prasību tiesā pret kaimiņu, kurš spītīgi atsakās nomainīt bojāto cauruli.

– Ja apdrošinātājam būs informācija par šādu situāciju, visticamāk, viņš polisi applūdušā dzīvokļa īpašniekam nepārdos. Galu galā apdrošināšana nav paredzēta jau esošu sistemātisku problēmu kompensēšanai. Dzīvokļa īpašniekam, kurš regulāri cieš no kaimiņa darbības vai, kā šajā gadījumā, bezdarbības, izeja ir pašam celt prasību tiesā pret kaimiņu.

Ja apdrošinātājs tomēr būs pārdevis polisi, tad applūdušā dzīvokļa īpašniekam tiks kompensēti visi noliešanas gadījumi polises darbības laikā. Savukārt katrā šādā gadījumā apdrošinātājs vērsīs regresa prasību pret vainīgo kaimiņu.