„Pašreizējie rēķini ir biedējoši!”

Vai apsaimniekotājs var piesavināties dotācijas, ko valsts iedzīvotājiem piešķīrusi apkures apmaksai? Problēmu izmeklējam kopā ar Ekonomikas ministrijas ekspertiem

„Saņēmu milzīgu apsaimniekotāja rēķinu par 2022. gada novembri. Par trīs istabu dzīvokli ar platību 61 kvadrātmetrs jāmaksā gandrīz 400 eiro, un tas ir baisi. Dzirdēju, ka valsts piešķīrusi lielus līdzekļus, lai palīdzētu iedzīvotājiem norēķināties par siltumenerģiju. Mana māsa dzīvo mājā, ko apsaimnieko kooperatīvs, un ir saņēmusi rēķinu, kurā norādīts mājas siltumenerģijas patēriņš un atsevišķi summa apmaksai, ar norādītu valsts subsīdijas apmēru. Mūsu rēķinos šāda atšifrējuma nav! Varbūt mūsu apsaimniekotājs vienkārši piesavinājies valsts līdzekļus? Mārīte Rīgā.”

Atgādināsim, ka valsts patiešām ir piešķīrusi lielus līdzekļus, lai palīdzētu iedzīvotājiem kompensēt energoresursu, t. sk. siltumenerģijas, izmaksu pieaugumu.

Valsts daļēji apmaksā siltumu, ko iedzīvotāji saņem no centralizētās apkures. Kompensācijas apmērs ir 50 procenti no tarifa, kas pārsniedz 68 eiro/MWh līdz 150 eiro/MWh. Savukārt tarifu, kas pārsniedz 150 eiro/MWh, valsts kompensē 90 procentu apmērā.

Vai apsaimniekotājs var izkrāpt valsts līdzekļus, kas piešķirti iedzīvotāju atbalstam? Atbilde ir viennozīmīga – tas nav iespējams, jo subsīdiju faktiski saņem siltumenerģijas ražotājs, nevis mājas pārvaldnieks. Siltumenerģijas ražotājs Rīgā ir uzņēmums Rīgas siltums, kas mājas pārvaldniekam kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvim pārdod siltumu jau par pazeminātu cenu.

Ja apsaimniekotājs iedzīvotājus neinformē par valsts palīdzības apmēru, tad viņš pārkāpj normatīvos aktus, avīzei Darīsim Kopā! skaidroja Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko pastāstīja, ka rēķina izrakstīšanas noteikumus regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 876 Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi. Noteikumos paredzēts, ka siltumenerģijas lietotājam rēķinā ir jānorāda šāda informācija:

■ periods, par kuru tiek piemērota valsts kompensācija par siltumapgādes pakalpojumiem,

■ siltumapgādes pakalpojumu samaksas samazinājuma apmērs un kompensācijas avots,

■ regulatora vai pašvaldības noteiktais reālā siltumenerģijas tarifa apmērs.

– Ministru kabineta noteikumos īpaši uzsvērts, ka mājas īpašniekam, dzīvokļu īpašnieku kopībai vai to pilnvarotai personai, kas starp dzīvokļu īpašniekiem sadala maksu par patērēto siltumenerģiju, minētā informācija jāiekļauj rēķinā, – uzsver Elita Rubesa-Voravko. – Tas nozīmē, ka mājas apsaimniekotājam ir pienākums norādīt, kādu atlaidi par apkuri iedzīvotāji saņem, pateicoties valsts kompensācijai.

■ ■ ■

– Valsts iedzīvotājiem kompensē arī daļu no elektroenerģijas izmaksām. Tas attiecas uz enerģiju, kas iztērēta kāpņu telpu apgaismošanai, lifta un siltummezgla darbībai. Vai pārvaldniekam rēķinos būtu jānorāda, kādu atlaidi iedzīvotāji konkrētajā mēnesī saņēmuši, pateicoties valdības programmai?

– Jā, tā ir, – atbild sarunas biedrene. – Likums par pasākumiem ārkārtas energoresursu sadārdzinājuma samazināšanai nosaka, ka laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam elektroenerģijas lietotāji (kas nav mājsaimniecības) var saņemt papildu atlaidi elektroenerģijai. Tās apjoms ir 50 procenti no vienas kilovatstundas reālajām izmaksām un ir 0,160 eiro par elektroenerģijas kilovatstundu. Attiecīgi, ja apsaimniekotājs saņem šāda veida valsts palīdzību kā juridiska persona, tad viņam nav pienākuma norādīt atlaides apmēru rēķinos dzīvokļu īpašniekiem.