Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Galvenais – nepazaudēt dzīvokli!

Pexels.com / Andrea Piacquadio

Privatizācijas process Latvijā sākās apmēram pirms trīsdesmit gadiem. Daudzi iedzīvotāji savu mājokli privatizējuši jau sen, taču ne visi atceras, vai šo procesu ir pabeiguši. Olga ir seniore, kas dzīvo atsevišķi no bērniem un mazbērniem divistabu dzīvoklī Vecmīlgrāvī Rīgā. Savā cienījamā vecumā – jau 82 gadi – viņa diemžēl nevar atcerēties, vai ir privatizējusi savu dzīvokli.

„Vēlos savu dzīvokli atstāt mazdēlam!”

„Es vēlos savu dzīvokli atstāt mazdēlam,” saka Olga. „Uzzināju, ka gadījumā, ja dzīvoklis nav privatizēts, tas pēc manas nāves nonāks valsts vai pašvaldības valdījumā.”

Vecā kundze atceras, ka sākusi vākt dokumentus privatizācijai, taču nav pārliecināta, ka visu noformējusi līdz galam.

Noraizējušies ir arī Olgas mazbērni. Galu galā, iespējams, ka pēc vecmāmiņas nāves ģimene zaudēs labu divistabu dzīvokli Vecmīlgrāvī, jo neprivatizētu dzīvokli tik tiešām nav iespējams atstāt mantojumā.

„Es baidos, ka kāds no kaimiņiem vai paziņām ar viltu jau ir pamanījies privatizēt manas vecmāmiņas dzīvokli,” saka mazdēls Anatolijs.

Ja tā nebūs taisnība, tad Anatolijs ir gatavs nekavējoties privatizēt vecmammas dzīvokli sev, lai vēlāk nebūtu jākārto mantojums. Vienīgais – vīrietis nezina, ar ko sākt.

Process ir brīvprātīgs!

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Juridiskās uzraudzības nodaļas galvenā juriste Alla Krupnova atbild uz mūsu lasītāju jautājumiem:

– To, vai dzīvokļa privatizācijas process ir uzsākts, var uzzināt, vēršoties mūsu komisijā. Ja process ir sākts, bet nav pabeigts, tas jāpabeidz. Ja Olga nemaz nebūs sākusi dzīvokļa privatizāciju, tālākās darbības būs atkarīgs no tā, vai konkrētajā mājā ir beidzies privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš.

– Vai dzīvokli privatizēt ir obligāti?

– Nē, privatizācija ir brīvprātīgs process.

– Kā rīkoties, ja privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš jau beidzies, bet dzīvoklī dzīvojošie vēlas iegūt to savā īpašumā?

– Atbilstoši likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju (turpmāk – Privatizācijas likums) noteiktajam, pat tad, ja konkrētajam dzīvoklim ir beidzies dokumentu iesniegšanas termiņš, īrnieks un viņa ģimenes locekļi to var iegūt īpašumā, nopērkot no pašvaldības.

Izpirkt vai privatizēt?

– Ar ko atšķiras dzīvokļa iegādes process no privatizācijas?

– Dzīvokļa privatizācijas kārtība ir šāda: saskaņā ar iepriekš minēto Privatizācijas likumu dzīvokļa īpašumu ieinteresētā persona var izpirkt no pašvaldības par sertifikātiem vai to ekvivalentu eiro. To māju iedzīvotājiem, kurās privatizācija sākās 90. un divtūkstošajos gados, Rīgas dome nosūtīja vēstules ar uzaicinājumu privatizēt dzīvokļus. Šo māju iedzīvotājiem bija tiesības pieņemt lēmumu jebkurā laikā līdz 2006. gada 31. augustam. Ja privatizācija mājā sākās pēc 2006. gada 28. februāra, mājokļa īrniekam vai viņa ģimenes locekļiem no privatizācijas sākuma bija tikai seši mēneši, lai izlemtu par dzīvokļa iegūšanu īpašumā.

Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir nokavējuši dzīvokļa privatizācijas termiņus, viņi to var iegādāties no pašvaldības pēc cita likuma – Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Šajā gadījumā dzīvokli iegādāties atļauts tikai par naudu.

– Kā tiek aprēķināta dzīvokļa vērtība?

– Ja paātrinātās privatizācijas ietvaros dzīvokļa pašizmaksa tika aprēķināta pēc likmes divi privatizācijas sertifikāti par vienu dzīvokļa kvadrātmetru plus maksa par tehnisko izpildi, tad, iegādājoties dzīvokli pēc atsavināšanas likuma prasībām, vispirms to novērtē sertificēts vērtētājs. Faktiski tas nozīmē, ka īrnieks mājokli var iegādāties par tā tirgus vērtību.

– Summu dara zināmu dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem?

– Jā, un, ja viņi piekrīt darījumam, tālāk seko īpašuma atsavināšanas process. Vērtējot nekustamo īpašumu, šajā gadījumā tiek ņemta vērā dzīvokļa platība, īrnieku esamība tajā, mājas būvniecības gads, tās būvnieciskā kvalitāte, izmantotie materiāli (dzelzsbetona paneļi, ķieģeļi) un paša dzīvokļa stāvoklis. Pateikt, kādas ir mājokļu izmaksas mikrorajonos, ir ļoti grūti, pat neiespējami.

– Ne visi var atļauties uzreiz nopirkt dzīvokli...

– Pilnīgi pareizi. Līdz ar to īrniekiem tiek dota iespēja dalīt maksājumu, tas ir, par izpērkamo dzīvokli samaksāt pa daļām. Pirmā iemaksa šajā gadījumā būs vismaz 10 procenti no vērtētāja nosauktās dzīvokļa vērtības, bet pārējo summu var samaksāt piecu gadu laikā.

Pārbaudiet vecmammas lietas!

– Kā uzzināt, vai vecvecāku dzīvoklis ir privatizēts, ja viņi paši to pateikt nespēj?

– No cilvēciskā viedokļa to var saprast. Ne visi var šādu informāciju saglabāt atmiņā gadu desmitiem. Jautājuma noskaidrošanai var vērsties Rīgas pašvaldības privatizācijas komisijā vai nu personīgi, vai rakstiski pa pastu, vai ar elektronisku informācijas pieprasījumu. Iesniegumam ir jābūt parakstītam. Pārbaudīsim informāciju un sniegsim atbildi, vai dzīvoklis ir vai nav privatizēts. Vēršu uzmanību, ka šādus iesniegumus pieņem vai nu no paša dzīvokļa īrnieka (konkrētajā gadījumā – no vecmāmiņas, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums par mājokļa īri), vai no viņas ģimenes locekļiem (bet tikai tām personām, kuras ir iekļautas īres līgumā), vai pilnvarotas personas. Jāatceras, ka šo datu izsniegšanu ierobežo Fizisko personu datu aizsardzības likums. Vispārīgu informāciju var iegūt pa tālruni, pārējo – piesakoties.

– Kur iet, ja izrādās, ka dzīvoklis Rīgā vēl nav privatizēts un vecmamma beidzot nolēmusi dzīvokli privatizēt, lai atstātu to mantojumā?

– Mūsu adrese ir: Pērses iela 10 – 12, Rīga, LV-1011, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Pie mums var ierasties personīgi un visu uzzināt pieņemšanas laikā. Pat vestibilā pie ieejas mūsu ēkā ir veidlapas dažādiem gadījumiem, tāpēc var aizpildīt turpat uz vietas un iemest mūsu pieteikumu pastkastītē tieši vestibilā.

Ja nepieciešams precizēt kādas nianses, to var izdarīt klātienē pie mūsu speciālista, rakstot iesniegumu rakstveidā, uz kuru mēs atbildam viena mēneša laikā.

– Kurš var iesniegt šādu iesniegumu?

– Pieteikumu var iesniegt vai nu pats īrnieks, vai viņa ģimenes locekļi, vai ar pilnvaru pilnvarots pārstāvis.

Svarīga nianse. Ja runa ir par tā saukto paātrināto privatizāciju – gadījumiem, kad dzīvoklis privatizēts pirms visas mājas privatizācijas – tad īpašumam ir jābūt reģistrētam kadastra reģistrā. Attiecīgi, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, var doties uz turieni. Ja dzīvokļa īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad šī informācija ir publiski iegūstama un ikviens, kam dzīvoklis pieder, par to pats var iegūt informāciju.

Visas situācijas ir individuālas, var būt daudz nianšu, visiem gadījumiem universālu atbildi intervijā sniegt nav iespējams, tādēļ lūdzam rīdziniekus pēc padoma vērsties privatizācijas komisijā, tajā skaitā, zvanot pa tālruni 67012654.

Ja privatizēt, tad uz dēla vārda

– Pieņemsim, ka dzīvoklis nav privatizēts, bet ģimene vēlas to privatizēt, lai pēc vecmammas nāves to nepazaudētu. Vai to var privatizēt uz dēla vai mazdēla vārda? Kā to paveikt?

– Ja šim dzīvoklim vēl nav beidzies privatizācijas termiņš, tad dokumentus tā privatizācijai var iesniegt kā pats īrnieks (šajā konkrētajā piemērā – vecmāmiņa), tā arī trešā persona. Tas ir, dzīvokli var privatizēt gan pats īrnieks, gan kāds no viņa ģimenes locekļiem, gan jebkura trešā persona. Tikai šajā gadījumā starp iesaistītajām pusēm tiek noslēgts līgums par dzīvokļa privatizācijas kārtību. Piemēram, dzīvokli var privatizēt kā kopīpašumu vairākām dzīvoklī dzīvojošajām personām vienlaikus. Tas nozīmē, ka ne vienmēr īpašniekam ir jābūt vienam ģimenes loceklim, tie var būt divi vai pat trīs.

Savukārt, ja runājam par dzīvokļa iegādi (gadījumā, kad jau ir beidzies dokumentu iesniegšanas termiņš privatizācijai un ir stājušās spēkā atsavināšanas likuma prasības), tad dzīvokli var iegādāties tikai pats īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, proti, tie, kuri ir iekļauti īres līgumā ar šī dzīvokļa lietošanas tiesībām. Arī starp viņiem tiek noslēgta vienošanās par dzīvokļa iegādi. Privatizācijas laikā šāds līgums tiek slēgts vai nu pie mums – privatizācijas komisijā, vai pie notāra. Atsavinot (tas ir, pērkot dzīvokli no pašvaldības) līgums starp īrniekiem tiek slēgts tikai pie notāra.

– Kādi nosacījumi jāņem vērā, ja īrnieks nolēmis dzīvokli privatizēt vai nopirkt no pašvaldības?

– Ir arī tādas situācijas, kad mēs dodam iespēju privatizēt dzīvokli ar apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādiem. Tad prasām, lai pretendents no mājas apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks sagādā izziņu par parāda esamību un savstarpēji saskaņotu parāda atmaksas grafiku. Šajā gadījumā dzīvokļa īpašums tiek nostiprināts zemesgrāmatā ar ķīlas atzīmi par labu pašvaldībai. Pēc parāda nomaksas un izziņas, ka parādi ir nomaksāti un tiesā nav nekādu prasību, saņemšanas mēs sagatavojam komisijas lēmumu par ķīlas atzīmes dzēšanu. Savukārt, ja dzīvokli iegādājas atsavinot, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu nedrīkst būt.

Svešs cilvēks privatizēt nevar

– Vai bez īrnieka piekrišanas kāds svešinieks varētu privatizēt dzīvokli?

– Nē, tas nav iespējams. Visi dokumenti tiek rūpīgi pārbaudīti. Lai dzīvokli privatizētu, ir nepieciešama vienošanās starp dzīvokļa galveno īrnieku un viņa ģimenes locekļiem vai starp īrnieku, viņa ģimenes locekļiem (ja tādi ir) un trešo personu.

– Kas notiek, ja kāds īres līgumā iekļautais, galvenajam īrniekam nezinot, iesniedz dokumentus, lai dzīvokli iegūtu sev?

– Visi iesniegtie dokumenti tiek rūpīgi pārbaudīti, un tas izslēdz gadījumus, ka kāds no īres līguma dalībniekiem dzīvokli privatizētu bez galvenā īrnieka ziņas. Starp citu, dzīvokļus joprojām ir iespējams privatizēt arī par sertifikātiem, tie tiek pieņemti.

Zemes zem mājas privatizācija – obligāta vai brīvprātīga?

– Kas patlaban notiek ar pašvaldībai piederošas zemes zem daudzdzīvokļu namiem privatizāciju? Burtiski šajās dienās kādas deviņstāvu mājas īpašnieki Ozolciema ielā Ziepniekkalnā saņēma pašvaldības privatizācijas komisijas uzaicinājumu iegādāties zemesgabalu zem mājas 5000 kvadrātmetru platībā par 25 sertifikātiem jeb 1000 eiro. Pretējā gadījumā īpašniekiem par šīs zemes lietošanu nāksies iztērēt aptuveni divus tūkstošus eiro gadā. Kura izvēle būtu labākā?

– Šādos gadījumos privatizācijas komisija piedāvā privatizēt pašvaldības zemi, kas veido visu mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, vai arī ir tās daļu.

Dzīvokļa īpašniekam tiek piedāvāta zemesgabala domājamās daļas privatizācija proporcionāli dzīvokļa platībai. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 84. pantā noteikto, zemesgabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības. Dzīvokļa īpašnieks atlīdzina tikai pašvaldības izdevumus par zemesgabala lieluma noteikšanu, uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Ja privatizācijas komisijas uzaicinājumā ir norādīta konkrēta privatizācijai piedāvātā zemesgabala domājamās daļas cena, tad šo māju apsaimnieko kooperatīvs. Tās ir dzīvojamās ēkas, kuras tika privatizētas nevis saskaņā ar Privatizācijas likumā noteikto, bet gan saskaņā ar likumu par kooperatīvo māju privatizāciju. Dzīvokļu īpašniekiem šādās mājās zeme tiek piedāvāta privatizācijai atbilstoši Privatizācijas likuma 75. panta noteikumiem, tas ir, pēc cita tiesiskā regulējuma.

Jebkurā gadījumā lēmumu privatizēt vai neprivatizēt mājai piesaistītās zemes domājamo daļu pieņem katrs dzīvokļa īpašnieks patstāvīgi.

– Kas notiks, ja atsevišķi īpašnieki nevēlēsies privatizēt sev piekrītošo zemesgabalu zem mājas?

– Likums noteic, ka līdz līguma noslēgšanai par sev piekritīgā zemesgabala domājamās daļas saņemšanu bez atlīdzības dzīvokļa īpašnieks maksā nomas maksu vai maksu par zemes faktisko izmantošanu.

– Vai šo zemi, kas palikusi neprivatizēta, kāda ieinteresēta persona var nopirkt un turpmāk no iedzīvotājiem iekasēt maksu par zemes lietošanu?

– Nē, privatizācijas komisija mājai funkcionāli nepieciešamās zemes domājamās daļas piedāvā privatizēt tikai konkrētās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Neviens cits to nevar privatizēt.

– Cik ātri jāreaģē uz piedāvājumu privatizēt zemi zem daudzdzīvokļu mājas?

– Parasti vēstulē  ir norādīts, ka dzīvokļa īpašniekam mēneša laikā jāpieņem lēmums par zemes privatizāciju. Ja viņš nolemj vēl neprivatizēt, tad pēc mēneša viņam vai nu jānoslēdz ar pašvaldību zemes nomas līgums un jāmaksā nomas maksa, vai arī jāmaksā maksa par zemes faktisko izmantošanu. Ja laika gaitā dzīvokļa īpašnieks tomēr nolems privatizēt viņam piedāvāto zemi, tad pēc privatizācijas pabeigšanas viņš vairs nebūs savas domājamās daļas nomnieks, bet gan pilntiesīgs tās īpašnieks.

Mums ir pārāk daudz saimnieku zemes!

– Pirms vairākiem gadiem privatizācijas komisija sāka pieņemt iesniegumus par mājām piesaistīto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu izmēru pārskatīšanu. Tas ir ļoti svarīgi, ja māja atrodas uz īpašnieka zemes. Galu galā, jo mazāks gabals, jo zemāka ir maksa par zemes lietošanu. Kā vērsties komisijā, lai tiktu pārskatīts zemesgabala lielums zem mājas?

– Šādu iesniegumu var iesniegt gan mājas, kas atrodas uz īpašnieka zemes, dzīvokļa īpašnieks, gan zemesgabala īpašnieks.

– Vai var būt tā, ka vienai mājai, samazinot zemesgabalu, kaimiņmājai tas var palielināties?

– Tieši tā! Pēc vienas mājas iesnieguma nekavējoties tiks sākta mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pārskatīšana visa kvartāla robežās.

– Tad var izrādīties, ka kaimiņu māju iedzīvotāji, kuri nevēlējās pārskatīt zemes platības, pēkšņi kļūs par cietušajiem. Viņiem ne no tā, ne no šā pievienos zemi?

– Šo zemesgabalu izmēru pārskatīšanas mērķis nav pieņemt patvaļīgus lēmumus par vienas vai otras mājas zemesgabala samazināšanu vai palielināšanu. Mērķis ir sakārtot zemesgabalu un to lietošanas kārtību kopumā. Protams, praksē ir gadījumi, kad atsevišķi iedzīvotāji ir neapmierināti ar pārskatīšanas rezultātiem. Normālai mājas funkcionēšanai nepieciešama pietiekami plaša funkcionālā zona, uz kuras izvietosies piebraucamie ceļi, komunikācijas, atsevišķos gadījumos – arī palīgēkas. Nav iespējams panākt, lai zemes robeža ietu pa pašas mājas perimetru.

– Latvijā ir pieņemts piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums, kas iedzīvotājiem no 2023. gada dod tiesības nopirkt zemesgabalus zem mājām. Protams, daudzi vēlēsies pirms tam pārskatīt zemesgabala lielumu, lai maksātu pēc iespējas mazāk. Kā pieteikties šādai pārskatīšanai?

– Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pasta adrese ir Pērses ielā 10/12, Rīga, LV-1011, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Pie mums var ierasties personīgi un visu uzzināt pieņemšanas laikā. Vestibilā ir veidlapas dažādiem gadījumiem, tāpēc var aizpildīt turpat uz vietas un iemest pieteikumu pastkastītē.

Kā pieteikties konsultācijai?

Lai norunātu individuālu konsultāciju Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, iepriekš jāpiesakās, zvanot pa šādiem tālruņiem:

tālrunis 67012696 – jautājumi par:

■ līguma slēgšanu par pašvaldībai piederošo dzīvokļu pirkšanu un pārdošanu, dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu;

■ līguma slēgšanu par zemesgabalu nodošanu īpašumā bez atlīdzības, dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu;

■ dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu zemes pārdošanas līgumu slēgšanai;

■ dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu zemes nomas līgumu slēgšanai;

■ pārdošanas līgumu slēgšanu pēc mantas iegūšanas izsolē, dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu;

■ jaunu tiesību nostiprināšanas vai ķīlas dzēšanas lūgumiem, dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu;

■ paziņojumiem par ķīlas tiesību atcelšanu – dokumentu pieņemšanu un izsniegšanu;

tālrunis 67012689 – jautājumi par:

■ iespējām pārskatīt dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala lielumu;

tālruņi 67181393 vai 67012007 – jautājumi par:

■ Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo dzīvokļu (to ideālo daļu), vienģimenes māju, nedzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu atsavināšanu, pārdodot izsolē;

tālrunis 67181699 – jautājumi par:

■ daudzdzīvokļu/vienģimenes māju un to ideālo daļu atsavināšanas ierosināšanu, dokumentu kārtošanu;

■ izziņu par atsavināmā objekta izpirkšanas pirmpirkuma tiesību pieņemšanu un izmantošanu;

■ pieteikumiem grozījumiem privatizācijas komisijas vai Rīgas domes lēmumos, pieteikumiem par lēmumu atcelšanu un pieteikumiem kopīpašuma domājamo daļu precizēšanai pēc objekta pārplānošanas vai rekonstrukcijas;

tālrunis 67181385:

■ jautājumi par zemes privatizāciju un nomu (individuālā klientu pieņemšana pirmdienās);

tālrunis 67012641:

■ juridiskās konsultācijas dzīvokļa īpašuma privatizācijas/atsavināšanas jautājumos.

Numuru arhīvs: spied un lasi!