Normunds Šlitke atkal draud iedzīvotājiem ar tiesu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 14 Jūnijs 2019
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka zemes īpašnieks – juridiska persona – no iedzīvotājiem drīkst prasīt parādu par zemes nomu tikai par beidzamajiem trim gadiem. Jautājums – vai tiesvedības ir beigušās un dzīvokļu īpašnieki var gulēt mierīgi?
Augstākās tiesas Senāts pielika punktu strīdam starp juristu Normundu Šlitki, kurš pārstāv Latvijas lielāko zemes īpašnieku intereses, un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Atgādinām, ka Šlitkes kunga uzņēmums no iedzīvotājiem prasīja nesamaksāto zemes nomas maksu par beidzamajiem sešiem, septiņiem, atsevišķos gadījumos – pat desmit gadiem. Daudzi īpašnieki, nobijušies no draudu vēstulēm, pārskaitīja zemes īpašniekam simtus, reizēm pat tūkstošus eiro. Vairums tomēr vērsās tiesā un šajās dienās guva lielo uzvaru.
„Gribam visu risināt paši!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Jūnijs 2019
Kā izvēlēt mājas vecāko, lai kontrolētu pārvaldnieka ieplānoto remontu izpildi?
„Pirms gada izvēlējām mājas vecāko. Par tā saukto dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu kļuva viens no kaimiņiem, starp citu, ļoti izglītots cilvēks. Kopsapulcē 2/3 īpašnieku nobalsoja, lai mājas vecākais pārstāvētu mūsu intereses visos jautājumos, kas saistīti ar remontdarbu izpildi. Taču tas tā nenotiek. Mēs krājām naudu jumta remontam, bet pārvaldnieks šo naudu nolēma iztērēt balkonu remontam, nekonsultējoties ar mūsu pilnvaroto personu. Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi. Kā rīkoties?”
Kāds ir daudzdzīvokļu mājas ekspluatācijas termiņš
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Jūnijs 2019
Tagad daudz runā par mājas drošību, veiks konstrukciju pārbaudes. Jautājums: kāds var būt mājas ekspluatācijas termiņš, ja privatizēta daudzdzīvokļu māja nebija nodota ekspluatācijā, celta 1950. gadā? Tādu ēku vispār var ekspluatēt?
Kad sāk telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Jūnijs 2019
Īpašumā ir domājamā daļa daudzdzīvokļu mājā. Tika veikta telpu grupas vienkāršotā atjaunošana – Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju, kā arī pēc darbu pabeigšanas apstiprināja, ka būvdarbi ir veikti atbilstoši plānotajai iecerei.
Nākamais solis ir jaunas tehniskās inventarizācijas lietas sagatavošana, bet Valsts zemes dienestā (VZD) atsakās sagatavot jaunu tehniskās inventarizācijas lietu, balstoties uz Civillikuma 1068. pantu. Vienlaikus mājas pārvaldnieks saka, ka ir bijuši precedenti, kad VZD ir pieņēmis iesniegumu par jaunas tehniskās inventarizācijas lietas sagatavošanu domājamai daļai, ja īpašnieka rīcībā ir būvvaldes apstiprināta apliecinājuma karte par būvdarbu pabeigšanu. Vai šajā situācijā, kad ir būvvaldes izsniegta apliecinājuma karte par būvdarbu pabeigšanu, pastāv iespēja VZD sagatavot jaunu tehniskās inventarizācijas lietu manā īpašumā esošai domājamai daļai (telpu grupai)?
Ūdens. Lietojam taupīgi un atbildīgi
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 12 Jūnijs 2019
Ūdens. Glāze auksta, tīra dzeramā ūdens, kuras piepildīšana aizņem vien dažas sekundes. Bet vai esat aizdomājušies, cik maksā glāze šāda ūdens un cik enerģijas jāpatērē, lai to nogādātu līdz jūsu mājoklim?
Gaisa kvalitāte mūsu mājokļos, it sevišķi pēc remonta
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 12 Jūnijs 2019
Publiskā telpā daudz tiek runāts par āra gaisa kvalitāti, bet krietni mazāk par to, kas notiek mūsu mājokļos. Vidēji Latvijas iedzīvotāji iekštelpās pavada 90% savas dzīves. Tās nozīmē, ka mājokļa gaisa kvalitātei vajadzētu būt teicamai, bet, vai spējam to nodrošināt, ja mājoklis ir nesen būvēts vai remontēts. Cik bīstamā vidē mēs dzīvojam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Sertificēts energoauditors, būvinženieris Sandris Liepiņš un Rīgas Stradiņa universitātes higiēnas un arodslimību speciāliste, ķīmiķe Aneka Kļaviņa.
Eksperiments: pieci triki, kā samazināt elektrības rēķinu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 01 Jūnijs 2019
Mūsdienu elektrificētajā pasaulē normāla ikdiena nav iedomājama bez dažādām elektroierīcēm, kuras rūpējas par mūsu ikdienas vajadzībām, komfortu un arī izklaidi. Elektroenerģijas cenas pastāvīgi svārstās, un attiecīgi sadārdzinās arī citi ikdienas tēriņi, kas liek aktīvāk meklēt iespējas ietaupīt, saglabājot ierastās ērtības. Vienlaikus rodas jautājums – cik daudz enerģijas faktiski “aizlaižam skurstenī”, neefektīvi saimniekojot?
