Kas ir karstā ūdens cirkulācija?

Katru mēnesi daudzi dzīvokļu īpašnieki no pārvaldnieka saņem rēķinu ne tikai par karsto ūdeni, bet arī par cirkulāciju. Ne visi saprot, kas tas ir par pakalpojumu un kā veidojas tā apmaksa. Izrādās, dažādās Latvijas pilsētās šī pakalpojuma apmaksas metodikas ir dažādas, tādēļ rēķini var ievērojami atšķirties. Mēs, atsaucoties vairāku lasītāju lūgumam, izstāstīsim, kā maksu par karstā ūdens cirkulāciju aprēķina Rīgā.

„Cilvēki kaunas prasīt, bet es – pavaicāšu!”

„Lūdzu jūs avīzē izskaidrot, kas vispār ir cirkulācija un kāds ūdens tur tiek izmantots. Vai caur dvieļu žāvētājiem tek ūdens, kuru neuzskaita karstā ūdens patēriņa skaitītāji, vai tas ir karstais ūdens, kuru uzskaita dzīvokļu karstā ūdens skaitītāji? Vai ir kaut kādi noteikumi, kas nosaka apmaksu par cirkulāciju?

Un vēl – vai ir pareizi, ka dzīvokļa īpašnieks, kurš mēnesī izlieto 0,8 m³ karstā ūdens, bet cits – 3 m³, par cirkulāciju maksā vienādi? Vientuļš pensionārs jau tāpat ekonomē ūdeni, bet turīgie var atļauties to tērēt, sevi nekādi neierobežojot. Uzskatu, ka ir jābūt kaut kādai matemātiskai formulai vai koeficientam, kas piesaista ūdens cirkulācijas aprēķinu karstā ūdens patēriņam dzīvoklī. Pretējā gadījumā karstais ūdens nav vienkārši uzkarsēts ūdens, bet gan uzkarsēts zelta ūdens (izmaksu ziņā). Ja cilvēki kautrējas par to runāt, tad es vēlos uzzināt patiesību no speciālistiem. Turklāt šī atbilde būs interesanta visiem Latvijas iedzīvotājiem.”

Siltuma zudumi, bez kuriem nevar

Lūk, kādu atbildi ir sagatavojuši Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti:

– Karstā ūdens cirkulācija mājā ir nepieciešama, lai nodrošinātu karstā ūdens padevi vajadzīgajā temperatūrā 10 sekunžu laikā pēc tam, kad dzīvoklī ir atvērts karstā ūdens krāns. Tieši tādēļ karstā ūdens padeves sistēmā vajadzīgajā temperatūrā nepārtraukti ir jācirkulē karstajam ūdenim. Nenoliedzami, ka sekas ir nepārtraukti siltuma zudumi caur cauruļu virsmām, tomēr šie zudumi ir uzskatāmi par noderīgiem, jo šādā veidā tiek apsildītas ēkas konstrukcijas un koplietošanas telpas no iekšpuses. Arī tā sauktie dvieļu žāvētāji vannas istabās siltumu gūst no šīs sistēmas. Šāds siltums nepieciešams, lai sanitārajos mezglos visu gadu tiktu uzturēta normatīvos paredzētā temperatūra +25º C.

Kā aprēķina maksu par cirkulāciju?

Rīgas pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi instrukciju Nr. 9 Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība, kurā noteikts konstants lielums, kas norēķina periodā (neatkarīgi no sezonas) ir 0,1 siltumenerģijas megavatstunda (MWh) uz vienu dzīvokli.

Tas nozīmē, ka visi Rīgas dzīvokļu īpašnieki maksā konstantu maksu par karstā ūdens cirkulāciju mājas kopīpašumā esošajā karstā ūdens sistēmā. Šāds aprēķins ir taisnīgs, jo sistēmas radītie siltuma zudumi silda mājas kopīpašumā esošās koplietošanas telpas.

Atteikties no cirkulācijas nav iespējams

Sanāk, ka par šiem zudumiem maksā visi dzīvokļu īpašnieki neatkarīgi no tā, vai tērē mēnesī 1 vai 10 karstā ūdens kubikmetrus. Par karstā ūdens patēriņu katra ģimene maksā atsevišķi atkarībā no reālā mēneša patēriņa, ko uzskaitījis individuālais ūdens patēriņa skaitītājs. Pat tas, ka kāda dzīvokļa karstā ūdens patēriņš mēnesī ir vienāds ar nulli, nenozīmē, ka ūdens cirkulācija šajā mēnesī konkrētajam īpašniekam nebūtu jāmaksā. Karstā ūdens cirkulācija mājas iekšējā kontūrā tādēļ neapstājas – ūdens cirkulē un apsilda mājas iekšējās kopīpašumā esošās konstrukcijas. Lūk, tādēļ arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz karstā ūdens cirkulācijas izmaksas.

Pēc analoģijas principa šo maksājumu var salīdzināt ar dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par piegādāto siltumenerģiju apkures sezonā. Nav dzirdēts, ka ziemā cilvēki atteiktos maksāt par apkuri tādēļ, ka nav atradušies dzīvoklī, bet vienu mēnesi aizbraukuši pie radiem vai uz saulainākiem šīs pasaules reģioniem. Tieši tādu pašu attieksmi no dzīvokļu īpašniekiem sagaida pārvaldnieks, izrakstot rēķinu par karstā ūdens cirkulāciju.

Ko uzskaitījis mājas siltumenerģijas patēriņa skaitītājs?

Uz jautājumu, kā pārvaldnieks var aprēķināt maksu par karstā ūdens cirkulāciju, ja jau to neuzskaita karstā ūdens patēriņa skaitītāji dzīvokļos, atbilde ir vienkārša. Mājas siltumenerģijas patēriņu fiksē mājas kopējais patēriņa skaitītājs, kas atrodas siltummezglā. Kopējo patēriņu veido trīs komponentes – apkure, karstā ūdens sagatavošana un karstā ūdens cirkulācija. Vasaras sezonā kopējais patēriņš dalās uz divām komponentēm: karstā ūdens sagatavošana un cirkulācija. Kopumā mājas kopējais siltumenerģijas patēriņš nav atkarīgs no tā, vai to sadala starp divām vai trim komponentēm, jo mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums ir apmaksāt visu siltumenerģiju, ko uzskaitījis patēriņa mēraparāts. Tomēr dalījums trīs daļās rēķinus iedzīvotājiem padara taisnīgākus.

Jau pieminētā Rīgas pilsētas pašvaldības instrukcija Nr. 9, kas izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. pantu, ir jāpiemēro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieki māju nav pārņēmuši savā valdījumā. To piemēro arī gadījumos, ja īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nav noteikuši citu aprēķina kārtību.