Kur aiztek ūdens? Kā cīnīties ar "ūdens zagļiem"?

Lielākajā daļā mājas dzīvokļu ir uzstādīti individuāli skaitītāji, kas nosaka, cik liels ūdens apjoms tiek patērēts katrā dzīoklī. Balstoties uz šiem datiem, kurus dzīvokļu īpašnieki katru mēnesi nodot nama apsaimniekotājam, tiek aprēķināta pakalpojuma summa.

Problēma tāda, ka, ja saskaitot katra mājas dzīvokļa datus, iegūtais iedzīvotāju kopējais ūdens patēriņš var nesakrist ar mājas kopējā skaitītāja rādītājiem. Kur rodas šī starpība un kā to samazināt? Bet pats galvenais - kam jāmaksā par šo ūdens patēriņa starpību? Par to pastāsta "Rīgas namu pārvaldnieka" speciālisti.

Lasīt tālāk...

Cik plāno izspiest no viena dzīvokļa?

Аr kādām tiesībām plāno apkrāpt dzīvokļu īpašniekus, ar likumu atbalstot tik krasu spekulāciju un netaisnību?

Vai dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts ir Latvijas valsts politikas sastāvdaļa atsevišķu grupējumu interesēs? Mums, dzīvokļu īpašniekiem, tiek piedāvāti divi varianti – „nepārtrauktas šausmas vai šausmīgas beigas”. Biedrība „Ausma” tomēr saskata trešo, juridiski neapstrīdamo variantu.

Atgādināsim, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu, raksta Klementijs Rancāns, biedrības „Ausma”  pārstāvis. Dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām par kadastrālo vērtību. Vienlaikus valstī ir izstrādāts jauns kadastrālās vērtības noteikšanas modelis, pēc kura īpašumu kadastrālā vērtība ar 2021. gadu tiks maksimāli pielīdzināta tirgus vērtībai.

Lasīt tālāk...

Pārbaudīs lietuviešu projekta mājas

Vai lielākie zaudētāji būtu tie, kuri padomju laika sērijveida dzīvokļu iegādei ņēmuši hipotekāro kredītu?

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību. Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl agrāk – jau pēc viena gada – ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

Lasīt tālāk...

Ar ko sākt mājas atjaunošanu?

Daļai agrīni celto tipveida daudzdzīvokļu māju vidējais kalpošanas termiņš jau beidzies, daudzām – strauji tuvojas

Kamēr lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iemītnieku rosās pa saviem mājokļiem, malā pabīdot rūpes par pašu ēku uzturēšanu, klusām ir pielavījusies kāda problēma: nami pārsvarā ir veci, daudzām tipveida mājām tuvojas kalpošanas termiņa beigas. LVportāls skaidro, ko apsekot un renovēt vispirms.

Lasīt tālāk...

Vadi deg!

Vai tiesa, ka Ugunsdzēsības noteikumu prasības izputinās vienu otru daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju?

Katra dzīvokļa īpašnieka obligāts pienākums ir pārbaudīt iekšējās elektroinstalācijas stāvokli savā dzīvoklī. Pēc speciālistu aprēķiniem, standarta divistabu dzīvokļa pārbaudes izmaksas varētu būt no 70 līdz 100 eiro. Iedzīvotājus, kuri atsacīsies no sertificēta elektriķa pakalpojumiem un nevēlēsies pārbaudi atkārtot reizi 10 gados, gaida bargs sods.

Minētā kārtība ir noteikta Ugunsdrošības noteikumos, kuros norādītas prasības inženiertīklu – elektroinstalācijas, elektroiekārtu un elektroierīču – ugunsdrošībai. Elektroinstalācijas, to starpā zemējuma pārbaude, jāveic reizi 10 gados.

Lasīt tālāk...

Laiks uzstādīt dūmu detektorus!

Pēc neatkarīgas aptaujas datiem, apmēram puse Latvijas iedzīvotāju tā vai citādi ir saskārušies ar ugunsgrēku, bet tikai 9% no viņiem ir bijuši uzstādīti dūmu detektori.

Atgādināsim, ka no 2020. gada 1. janvāra dūmu detektoriem jābūt katrā dzīvoklī, bet privātmājās – vēl arī ugunsdzēšamajam aparātam.

63% no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka ir svarīgi, lai mājās būtu ugunsdzēšamais aparāts, bet tikai 13% šāds aparāts ir. Analoģiska situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% ir pārliecināti, ka detektors ir vajadzīgs, bet tikai 9% tāds ir instalēts.

Lasīt tālāk...