Spēle uz pazeminājumu

Rīgu un visu Latviju smacē augstie siltuma tarifi. Konferencē „Iedzīvotāju sociālā aizsardzība Rīgā” pilsētnieki uzzināja, ka varas iestādes tos nevar pasargāt no šausminošajiem rēķiniem. Bet Komunālā departamenta Normatīvu nodaļas vadītāja Rita Visocka iesaka mums... taupīt. „Ja naktī istabās pazemina temperatūru un mazgājas ar vēsu ūdeni, var ietaupīt līdz 30 procentiem no maksas par siltumu,” paziņoja ierēdne.

Padoms ziemas peldētājiem

Nezinu, kā jūs, bet es nevaru iedomāties, ka rīdzinieki varētu piekrist karstā ūdens temperatūras pazemināšanai naktīs. Savukārt pēc Komunālā departamenta pārstāvju domām, nav ko tautai mazgāties vēlu vakaros.

– Karstā ūdens normāla temperatūra svārstās no 52 līdz 43 grādiem, pēdējais normatīvs tiek piemērots gadījumā, ja augstāku temperatūru kādu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt, – konferences dalībniekiem pavēstīja Rita Visocka. – Naktī temperatūru var pazemināt līdz 40 un pat 25 grādiem, ja iedzīvotājiem nav ieraduma tik vēlu iet dušā.

Lasīt tālāk...

Gaidām risinājumus no studentiem!

Apsveicam! Pārdaugavai atkal būs ko turēt: tā pārvērsta par lielu eksperimenta placdarmu. Šajās dienās turp devusies grupa Rīgas Tehniskās universitātes studentu – praktikantu. Uz uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs bāzes jaunie cilvēki praksē sāks apgūt namu pārvaldnieka profesiju. Visa cita starpā praktikantu pienākums būs nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus un tikties ar iedzīvotājiem. Tā ka gaidiet ciemiņus!

Tie nav nekādi joki. Pagājušajā gadā studenti jau strādāja pilsētas namu pārvaldēs un naski pildīja savus pienākumus. Dažiem, piemēram, izdevās atklāt nelikumīgu iedarbību uz skaitītājiem (negodīgie dzīvokļu saimnieki gluži vienkārši nepaspēja novākt magnētus, jo negaidīja, ka praktikanti ielūkosies vannas istabā).

Lasīt tālāk...

Cīņa ar vai par atkritumiem?

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Lasīt tālāk...

Sākam taupīt «zaļi»!

Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām komunālo pakalpojumu tarifu ievērojamu celšanos. Teju jau likās, ka sabiedrība sāks dumpoties, taču Latvija samierinājās ar jaunajām cenām. Nu jau ir par vēlu ko apstrīdēt, tagad jādomā, kā taupīt siltumu un ūdeni, lai pēc kārtējā komunālo pakalpojumu rēķina samaksāšanas nebankrotētu. Dabas aizsardzības aktīvisti no organizācijas Greenpeace ar mūsu avīzes starpniecību atgādina Latvijas iedzīvotājiem vienkāršus, bet efektīvus taupības paņēmienus. Šie padomi palīdzēs jums saglabāt gan naudu, gan apkārtējo vidi.

Lasīt tālāk...

Ko darīt ar bīstamām spuldzēm

„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.

Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.

Lasīt tālāk...

Zem gulošas siekstas ūdens netek

„Liels paldies jums, ka beidzot Rīgā ir avīze, kurā iedzīvotāji var paust savu viedokli komunālajos jautājumos! Līdz šim visas sūdzības iestrēga namu pārvaldēs un pilsētas varas iestādes izlikās mūsu jautājumus nedzirdam. Lūdzu, avīzes iznākšanas dienā aizvediet to uz Rīgas domi, lai deputāti vismaz no avīzes uzzinātu, kā patiesībā dzīvo pilsēta.

Taču šoreiz nesūdzēšos par varas iestādēm. Gluži otrādi, gribu vērsties pie pašiem iedzīvotājiem. Mīļie rīdzinieki! Kāpēc jūs esat tik pasīvi un nemaz neinteresējaties par to, kas notiek jūsu mājās? Jaunie likumi un Ministru kabineta noteikumi dod mums tiesības sarunāties ar namu pārvaldi kā līdzīgiem ar līdzīgu un pat diktēt tai savus nosacījumus. Taču mēs neesam gatavi izmantot šīs tiesības.

Lasīt tālāk...