Skandāls Baltajā ielā

Nav nekā grūtāka, kā kaimiņam vienoties ar kaimiņu. To no jauna apliecinājuši notikumi Baltās ielas 22. nama 1. korpusā. Pirms pusotra gada tur tika nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Sākumā viss ritēja gludi, bet tad kaimiņiem radās aizdomas, ka biedrības valde nerīkojas godīgi. Konflikta atskaņas nonāca līdz paša Rīgas mēra Jāņa Birka ausim, kurš aicināja dzīvokļu īpašniekus vēlreiz sapulcēties kopā un nosūtīja pie viņiem veselu miera uzturētāju brigādi. Taču samierināt karojošās puses neizdevās. „Neko citu kā vienīgi raizes biedrība mums nav devusi,” vēlāk jūsu avīzes korespondentei teiks nama iedzīvotāji.

Namu pārvaldes Nordeķi filiāle bija ļaužu pilna. Tie, kas bija atnākuši pēdējie, spiedās gar sienām, drošākie devās uz blakus kabinetiem pēc krēsliem. Visiem bija skaidrs, ka saruna būs gara. Sapulcē bija paredzēts apspriest Baltās ielas 22. nama 1. korpusa dzīvokļu īpašnieku biedrības darbību, kas lielākajai daļai iedzīvotāju bija kā kauls rīklē.

Biedrību Baltās ielas mājā nodibināja ātri. Pirmajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klāt bija visur esošie aģentūras Rīgas mājoklis pārstāvji, kuri palīdzēja pareizi noformēt dokumentus.

– Nē, dokumenti ir noformēti ar pārkāpumiem, – uzreiz iebilst nama iemītnieki. – Sapulces protokoli ir jāparaksta uzreiz turpat uz vietas, bet mums tos iedeva tikai nākamajā dienā.

Tāpat bija ar dzīvokļu īpašnieku parakstiem. Spriežot pēc aptaujas lapām, par iestāšanos biedrībā ir balsojusi vairāk nekā puse īpašnieku, bet pēc tam daudzi teiks, ka vispār nav sapratuši, par ko parakstās. „Es tai brīdī virtuvē cepu pankūkas. Atnāca Tamāra, parādīja papīrus, un es bez liekas domāšanas parakstīju...”

Tamāra K. ir jaunās biedrības valdes priekšsēdētāja, kas dažu nedēļu laikā ir kļuvusi gandrīz vai par visas mājas galveno ienaidnieci. Viņas lielākā vaina ir iniciatīvas pārbagātība. Tā bija Tamāra, kas savāca biedrības dibināšanai nepieciešamos parakstus, tā bija viņa, kas nesa dokumentus reģistrācijai, viņa arī jaunās biedrības vārdā sāka vairākus svarīgus darbus.

– Mēs sarīkojām mūsu mājā energoauditu, – neapmierināto balsu dunu zālē centās pārkliegt biedrības valdes locekļi, – dabūjām tam naudu no Rīgas domes, noskaidrojām siltuma aizplūšanas iemeslus.

Kaimiņi neklausās. Viņi burkšķ:

– Kārtējā zādzība! It kā bez viņiem mēs nezinātu, kur paliek siltums. Būtu labāk ielikuši logus otrajā kāpņu telpā.

Un tā – par visiem jautājumiem. Īpaši karstas diskusijas izraisa mājas pārņemšana iedzīvotāju pārvaldīšanā. Rudenī biedrība nolēma pildīt privatizācijas likuma prasību un noņemt daudzstāvu namu no Rīgas domes bilances. Būtībā tas iedzīvotājiem dotu vairākas priekšrocības: viņi paši varētu izvēlēties firmu, kam uzticēt mājas apsaimniekošanu, vest ar apsaimniekotāju pilnvērtīgu dialogu, apspriest gan pakalpojumu cenas, gan mājai nepieciešamos remonta un siltināšanas darbus.

– Grib ņemt bankā kredītu tai nolādētajai renovācijai, – man čukst miesās pilnīga solīda dāma, kas acīm redzami ir noskaņota pret jaunievedumiem. – Kā mēs to atdosim? Namu pārvalde jau tā uzlikusi jaunu apsaimniekošanas cenu – 41 santīmu par kvadrātmetru.

Lielākajai daļai iemītnieku ideja par mājas pārņemšanu pašu pārvaldīšanā nepatīk. Viņi tajā saskatīja mēģinājumu aizdabūt daudzstāvu namu prom no pašvaldības namu pārvaldes, pie kuras iedzīvotāji, neraugoties uz milzum daudzajām pretenzijām, tomēr ir pieraduši.

– Redzat? – valdes pretinieki vicina pašu sagatavotās aptaujas lapas. – Arī mēs esam savākuši parakstus. 59 procenti mājas iedzīvotāju ir pret jebkādām biedrībām un vēl jo vairāk pret nama pārņemšanu!

Tas, ka vieni un tie paši cilvēki vispirms parakstījās par sabiedriskās organizācijas dibināšanu, bet pēc tam balsoja pret, nevienu vairs neuztrauc. Tāpat jau ir pietiekami liels juceklis!

– Mēs – par namu pārvaldi!” – skandē večiņas, kuras vēl pirms nedēļas nelabiem vārdiem apsaukāja apsaimniekojošo organizāciju. – Nekāda biedrība mums nesamazinās siltuma un gāzes cenas, tātad tā nav vajadzīga.

Vīrieši vairāk spiež uz juridiskām kļūmēm. Kāpēc, dibinot biedrību, pieļautas neprecizitātes papīru lietās? Uz to viņi norādījuši arī vēstulē pilsētas mēram. Jānis Birks sūdzību izlasīja un deva rīkojumu līdz apstākļu noskaidrošanai apturēt mājas nodošanas procesu.

Mājas iedzīvotāju sapulcē klāt bija aģentūras Rīgas mājoklis un namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs pārstāvji. Namu pārvaldes direktors Igors Trubko mēģināja rosināt mierīgu dialogu starp iedzīvotājiem un biedrības valdes locekļiem, bet velti.

– Nost ar biedrību! – pieprasīja lielākā daļa klātesošo. – Tā pati grib pārvaldīt mūsu māju. Par kādu naudu, jājautā?

– Mēs bijām ar mieru visu darīt bez maksas, – skaidroja Normunds, viens no mājas valdes locekļiem, bet kaimiņi vai aizrijās no sašutuma:

– Zinām mēs to jūsu „bez maksas”!..

Droši vien savstarpēji apvainojumi skanētu līdz rītam, ja biedrības valdes priekšsēdētāja Tamāra K. neizšķirtos par radikālu soli:

– Mīļie kaimiņi, jūs paši balsojāt par biedrības dibināšanu. Nu tā ir izveidota, bet karot ar visu māju mēs nevēlamies un to nedarīsim. Apsolām atteikties no mājas noņemšanas no domes bilances un pārtraucam darbību līdz laikam, kad jūs sapratīsit, ka bez biedrības nav iespējams iztikt.

Pārējos jautājumus sapulcē izlēma ātri. Cita starpā apstiprināja Kurzemes namu apsaimniekotāja piedāvāto jauno pakalpojumu cenu – 41 santīmu par kvadrātmetru, lai gan tieši šo pozīciju biedrības valde vēlējās apstrīdēt: Tamāra K. un viņas domubiedri uzskatīja, ka sarunās ar namu pārvaldi izdosies tarifu pazemināt, kas būtu izdevīgi visiem iedzīvotājiem. Bet neizdevās...

Rīgas iedzīvotāji nav pietiekami informēti par mājas pārvaldīšanas niansēm, tāpēc tā vietā, lai aizstāvētu savas intereses, turpina pasīvi pakļauties pašvaldības namu pārvaldēm. Mēs jau pēc būtības neesam spējīgi apvienoties: katrs dzīvojam savā dzīvoklītī, un nav mūsu bēda, kas notiek ar māju. Taču pienāks brīdis, kad rīdzinieki sapratīs, ka savus mājokļus saglabāt un labiekārtot viņi var tikai kopā ar kaimiņiem. Ieguvējs būs tas, kas to sapratīs pirmais.

Te jāpiemin vēl viena lieta. Šobrīd daudzi aktīvi cilvēki paliek bez darba. Zaudējuši darbu, viņi meklē citu iespēju sevi realizēt un, lūk, jau pretendē uz mājas vecākā jeb dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja amatu. Daži šo darbību vērtē tikai un vienīgi kā iespēju nopelnīt, un no tā patiesi ir jābaidās. Sabiedriskajai darbībai ir jābūt nesavtīgai. Ļoti žēl, ka būt nesavtīgi cilvēki spēj vēl mazāk nekā apvienoties...