Logi palīdz taupīt

Ar ko sākt mājas siltināšanu – ar sienām vai logu nomaiņu? Pastāv uzskats, ka jaunu stikla pakešu logu ielikšana ir vienkāršs un ekonomisks paņēmiens, kā saglabāt daļu siltuma. Tā ir, taču atļaušos piebilst, ka sadalīt renovāciju trijos posmos nav izdevīgi. Logi un sienas energoefektivitātei vislabāk „strādā” kopā.

Kvalitatīvu logu lomu mājas siltināšanā nav grūti pierādīt ar skaitļiem. Caur veciem koka logiem izplūst 30–40% no tā siltuma, ko kopumā zaudē mūsu mājokļi. Ko darīt – vai mainīt logus? Jā. Bet mainīt ar prātu. Energoefektivitāte jauniem stikla pakešu logiem mēdz būt dažāda. To raksturo divi galvenie rādītāji. Pirmais – siltumvadītspēja, otrais – spēja laist cauri gaisu.

Par siltumvadītspēju teikšu pavisam īsi: jaunākās paaudzes stikla paketēm tā ir trīs četras reizes zemāka nekā vecajiem logiem. Iedomājieties, cik daudz siltuma varam saglabāt! Kas attiecas uz gaisu, te runa ir par mūsu rāmju hermētiskumu. Aprēķināts, ka caur spraugām daudzus gadus kalpojušajos padomju laika logos katru stundu izplūst līdz 10 kubikmetriem siltā gaisa. Jaunajām stikla paketēm šis rādītājs ir aptuveni 100 reižu zemāks.

Tātad jaunie logi paver iespēju taupīt siltumu un naudu? Jā, pareizi, taču viss ir nedaudz sarežģītāk, nekā šķiet pēc pirmā acu uzmetiena. Iemītniekiem, kas vēlas savus dzīvokļus padarīt energoefektīvus, jāiegaumē daudz dažādu nianšu.

Latvijā bieži vien nošķir jaunu logu uzstādīšanu un mājas ārsienu siltināšanu, bet mūsu kaimiņi  Eiropā zina, ka šie darbi jāveic kompleksi. Iemesls pavisam vienkāršs: kamēr māja no ārpuses nav siltināta, logiem jāatrodas ailas vienā vietā, ja ēka ir aplikta ar siltinātāja kārtu, stikla paketes pareizi „darbosies” tikai ar nosacījumu, ka tās tiek pārvirzītas. Iznāk, ka pēc mājas ārējās renovācijas iedzīvotājiem otrreiz jāmaksā par logu montāžu vai pat jāpasūta jauni logi. Var jau vienkārši nepievērst uzmanību šai problēmai, taču tad māja turpinās zaudēt siltumu. Bet varbūt par problēmu var padomāt laikus? Iepriekš to paredzot, cilvēks par savu naudu var nodrošināt lielāku siltuma ekonomijas efektu nākotnē. Esmu pārliecināts, ka labākais risinājums iedzīvotājiem ir un paliek mājas kompleksa renovācija.

Nākamais aspekts. Cilvēks sāk taupīt siltumu, ieliekot hermētisku logu. Taču tad dzīvoklī var paaugstināties mitruma līmenis un līdz ar to pelējuma sēnīšu rašanās draudi. Tāpēc ir svarīgi iepriekš izdomāt, kā jūs vēdināsit telpas. Var vienkārši atvērt logu un izvēdināt istabas dabiskā ceļā, bet labāk uzreiz pasūtīt jaunajam logam pieplūdes ventilācijas sistēmu, kas maksā tīro sīkumu – aptuveni piecus latus. Ir arī progresīvākas sistēmas, kas nodrošina gaisa cirkulāciju ar siltumenerģijas daļēju atgriešanu svaigā gaisa sasildīšanai, taču rēķinieties ar to, ka šādas sistēmas maksā daudz dārgāk.

Tehnoloģijas ļauj mājas siltināt aizvien efektīvāk. Latvijā ir siltināti daudzstāvu nami, kuros iemītnieki ietaupa līdz 50% siltumenerģijas. Bet tā nav robeža. Eiropā aizvien populārāka kļūst pasīvo namu kustība. Tādu mājokļu saimnieki ietaupa nevis 50%, bet gan 90% siltuma. Jā, šai nolūkā viņi izmanto 40 centimetru un biezākus ārējos siltinātājus un īpašus logus, kuri maksā par 30–40% dārgāk nekā parastie. Bet siltumenerģijas ekonomija ir tāda, ka šie izdevumi atmaksājas. Ticu, ka arī Latvijā tā nav tāla nākotne, simt metru attālumā no mūsu robežas, Igaunijas pilsētā Valgā, jau sākta bērnudārza rekonstrukcija pēc pasīvā standarta.