Seši soļi līdz labai dzīvei

Vai Latvijā mājām ir vajadzīga renovācija? Mēģināsim to kopā noskaidrot. Bet vispirms gribu atgādināt iedzīvotājiem par siltuma ekonomijas galveno aspektu – naudu. Šobrīd mēs ļoti daudz naudas palaižam vējā, un apturēt šo izšķērdību var tikai siltināšana.

Paraudzīsimies uz renovāciju no finansiālā viedokļa. Pieņemsim, ka jums ir māja, ne vairs jauna un ne bez trūkumiem. Siltuma noplūdes tajā ir vērā ņemamas, un par tām kādam ir jāmaksā. Maksā parasti dzīvokļa saimnieks. Kas notiek, kad Rīgas siltums un citi siltuma piegādātāji paaugstina maksu par saviem pakalpojumiem? Pareizi, cilvēki turpina maksāt par velti izniekotajiem kilovatiem. Šobrīd ir zināms tikai viens paņēmiens, kā izbeigt līdzekļu šķērdēšanu, un šis paņēmiens ir renovācija.

No mājas siltināšanas iedzīvotāji iegūst uzreiz vairākus labumus. Renovācija samazina izdevumus par siltumu un reizē paaugstina dzīvokļa vērtību. Mūsu bankai ir interesanta pieredze. Dzīvokļu buma laikā kāda īpašnieku biedrība pieņēma lēmumu veikt renovāciju, bet viena sieviete sapulcēs pastāvīgi balsoja pret siltināšanu. Viņa, protams, neko nepanāca, renovācija sākās. Pēc dažiem mēnešiem siltināšanas pretiniece pārdeva savu dzīvokli un pārcēlās uz tādu pašu māju kaimiņos. Viņa stāstīja, ka ar pārcelšanos ir labi nopelnījusi. Cilvēki, kas vēlējās pirkt viņas dzīvokli renovētajā mājā, samaksāja lielu naudu (un piedevām vēl uzņēmās dzīvokļa iepriekšējās saimnieces saistības attiecībā uz renovācijas nolūkā ņemto kredītu), un tagad sieviete var dzīvot bez bēdu. Tas nepārprotami liecina, ka dzīvoklis siltinātā mājā maksā daudz dārgāk nekā parasts mājoklis. Bez tam renovācija pagarina mājas mūžu, aizkavē novecošanas procesus un mazina avāriju risku.

Diemžēl, Latvijā iedzīvotājiem bieži netiek skaidrots, kā tieši nonākt līdz mājokļa renovācijai. Es šo ceļu esmu sadalījis sešos vienkāršos soļos.

Pirmais solis. Iedzīvotājiem likumiskā kārtā jāpieņem lēmums par renovācijas sākšanu. Tiesības pieņemt tādu lēmumu ir tikai mājas dzīvokļu īpašniekiem, un siltināšanu var sākt, ja par to nobalsojis vismaz 51% īpašnieku. Manuprāt, sapulcēties un izlemt, kā uzlabot savu māju, iedzīvotājiem vienmēr ir vissarežģītāk.

Otrais solis. Kaimiņi izrauga pilnvaroto personu, kas kopā ar namu pārvaldes speciālistiem noskaidros mājas vājās vietas un noteiks siltināšanas nolūkā veicamos darbus. Var arī pasūtīt profesionālu energoauditu, kura priekšrocība ir tāda, ka auditori sniedz iedzīvotājiem ne tikai pārskatu par mājas stāvokli, bet arī ieteikumus, kādā secībā veicami siltināšanas darbi.

Trešais solis. Iedzīvotājiem jāizrauga celtnieki un materiāli siltināšanai. Tas ir ļoti atbildīgs lēmums. Diemžēl mūsu banka saskārusies ar gadījumiem, kad celtnieku brigādes ir strādājušas neprofesionāli. Arī materiālus vajag pārbaudīt iespējami rūpīgāk. Reiz gadījās, ka mājai uzlika jaunu jumtu no materiāla, kura kalpošanas laiks bija 10 gadu, bet iedzīvotāji kredītu bija paņēmuši uz 15 gadiem! Tā nedrīkst būt. Jumtam vajag kalpot 30–35 gadus, tikai tādā gadījumā remonta izdevumi atmaksājas.

Bankai, protams, nav tiesību diktēt iedzīvotājiem, kādus materiālus lietot un kādus celtniekus nolīgt, bet mūsu ieteikumi tomēr palīdzēs izvairīties no nepatīkamām kļūdām.

Un, beidzot, ceturtajā posmā iedzīvotāji dodas pēc finansējuma. Ir vairāki veidi, kā piesaistīt līdzekļus renovācijai: izveidot mājas uzkrājumu fondu, visiem kaimiņiem pašiem savākt vajadzīgo naudu vai vērsties pēc aizdevuma bankā.

Tātad nauda ir atrasta, renovācija sākusies, un tas ir piektais solis ceļā uz labiekārtotu mājokli. Iemītnieki nedrīkst zaudēt modrību. Viņiem ir svarīgi saprast, ko dara celtnieki, vai viņi pareizi siltina māju. Brigādes pieļautas kļūdas var būt iemesls tam, ka renovācija nedos gaidīto efektu vai radīs mājai jaunas problēmas. Iedzīvotājiem nebūtu lieki siltināšanas laikā nolīgt neatkarīgu speciālistu, kurš uzraudzītu darbu kvalitāti

Un nu pēdējais – sestais solis. Cilvēki dzīvo atjaunotā mājā, bauda iegūtās priekšrocības, taupa siltumu un pamazām atdod bankas aizdevumu. Samaksājuši kredītu, viņi pilnā mērā sāks taupīt naudu.