Jūrmala raizējas par savu siltumuzņēmumu

Aprīļa sākumā Jūrmala varēja pārliecināties, ka dzīvokļu īpašnieki kļūst par nopietnu spēku. Viņi sarīkoja piketu pie pašvaldības, pieprasot atdot naudu, ko viņiem nolaupījis uzņēmums Jūrmalas siltums.

„Nopelnīja” 180 tūkstošus

Pirms dažiem gadiem Jūrmalā pieņēma visai apstrīdamus siltuma tarifus. Viss sākās ar to, ka uzņēmums Jūrmalas siltums, kam noslēgti tieši līgumi ar iedzīvotājiem, nolēma nestrādāt ar parādniekiem.

– Tā vietā, lai pieprasītu naudu no nemaksātājiem, uzņēmums viņu parādu ierēķināja siltuma tarifā, – stāsta Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku asociācijas pārstāvis Jevgeņijs Bogdanovs.

Kādu laiku godīgie padevīgi maksāja Jūrmalas siltumam gan par sevi, gan negodīgajiem kaimiņiem. Kad uzņēmuma negodīgā rīcība atklājās, iedzīvotājus pārņēma sašutums, un viņi uzrakstīja vairāk nekā trīsarpus tūkstošus iesniegumu ar prasību atdot pārmaksāto naudu. Kamēr spēkā bija netaisnīgais tarifs, Jūrmalas siltums no klientiem iekasēja „liekus” 180 tūkstošus latu.

– Es personiski kā dzīvokļa īpašnieks paaugstinātā tarifa darbības laikā zaudēju 105 latus, – saka Jevgeņijs Bogdanovs.

Cilvēki par siltumu pārmaksāja pirms dažiem gadiem, bet joprojām nevar panākt, lai viņiem kompensētu zaudējumus. Pašvaldība uzskata, ka par sekām jāatbild Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas tarifu apstiprināja, savukārt komisija atbild – nē, nauda ir jāatmaksā Jūrmalas domei.

Pašvaldību pārņem nemiers

No tukšajiem solījumiem nogurušie dzīvokļu īpašnieki 5. aprīlī sarīkoja mītiņu pie Jūrmalas domes ēkas. Viņi izvirzīja pašvaldībai vairākas būtiskas prasības:

• darīt zināmu, kad tiks atdota par siltumu pārmaksātā nauda;
• publiskot SIA Jūrmalas siltums tarifa aprēķināšanas metodiku;
• sākt strādāt ar komunālo maksājumu parādniekiem;
• izdot rīkojumu, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem Jūrmalas ūdens un Jūrmalas siltums slēgt tiešus līgumus ar visiem klientiem.

Pašvaldība mītiņu uzņēma bažīgi. Īsi pirms tam, 3. aprīlī, tā bija sarīkojusi alternatīvu tikšanos ar iedzīvotājiem. Ūdens un siltuma piegādes uzņēmumu vadītāji atbildēja uz jautājumiem, cenzdamies nomierināt sabiedrību. Bet domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzdeva izpilddirektoram Valdim Vītoliņam izveidot darba grupu komunālajos jautājumos, iekļaujot tajā apsaimniekošanas uzņēmumu un iedzīvotāju pārstāvjus.

„Darba grupai būs jāizvērtē, vai ūdens un siltuma piegādātāji tiešām darījuši visu iespējamo, lai tarifi neceltos un iedzīvotāju komunālie maksājumi saglabātos iespējami zemāki,” paskaidroja domē.

– Mēs iesaistījāmies šajā darba grupā, bet pagaidām neesam saņēmuši ne atbildes uz saviem jautājumiem, ne uzaicinājumu uz diskusiju, – teic Jevgeņijs Bogdanovs.

Nē! siltumuzņēmuma privatizācijai

Visvairāk jūrmalniekus satrauc SIA Jūrmalas siltums iespējamā privatizācija. Nupat domes sēdē pieņemts lēmums uzdot siltumapgādes uzņēmumam „triju mēnešu laikā izvērtēt iespēju piesaistīt stratēģisko investoru”.

– Esam pārliecināti, ka tas ir mēģinājums uzņēmumu Jūrmalas siltums netieši pārdot pazīstamajam franču koncernam Dalkia, kurš savulaik centās pārņemt AS Rīgas siltums un pārvalda Valmieras un Cēsu siltumtīklus, – saka Bogdanovs. – Mēs nevēlamies, ka siltumapgādes uzņēmums tiktu privatizēts. Ja radīsies tamlīdzīgi draudi, vērsīsimies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar prasību iecelt pilsētā valsts pārvaldnieku, jo lēmums par privatizāciju apliecina vietējo politiķu nekompetenci.

Valsts kontroles pēdējā revīzijā Jūrmalā atklājās tik rupji finanšu pārkāpumi, ka valsts pārvaldnieka iecelšana pilsētā nevienu vairs nepārsteigtu. Bet iedzīvotāji piedāvā pašvaldībai alternatīvu risinājumu.

– Pilsētā ir 29 vecas katlumājas, kuras vajadzētu nodot pašiem māju īpašniekiem, – sacīja Bogdanovs. – Piemēram, mūsu Pliekšāna ielas rajonā atrodas vienpadsmit daudzdzīvokļu mājas. Tās labprāt izpirktu savu katlumāju! Esmu pārliecināts, ka tādējādi izdotos samazināt maksu par siltumu.

Ja pilsēta neatrisinās dārgā siltuma problēmu, pilnīgi iespējams, ka daudzdzīvokļu mājas sāks atteikties no centrālās apkures un uzstādīt pašas savus katlus, pieļauj Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku asociācijā. Šādu ceļu jau izvēlējusies dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas pārvalda piecstāvu māju Plūdu ielā 4.

– Iedarbinājuši divus pagrabā uzstādītos katlus, mēs februārī par apkuri maksājām tikai 85 santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru, bet kaimiņos tādā pašā piecstāvu mājā cilvēki maksāja 1,54 latus, – pastāstīja mājas iedzīvotāji.

Tas liecina, ka katrai pacietībai kādreiz pienāk gals.