Māju pārvaldniekiem sagatavots „grozs”

Ekonomikas ministrijā ir priekšlikums, kā mājokļu un komunālo saimniecību savest kārtībā

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders tikšanās laikā solīja vistuvākajā laikā atrisināt visai Latvijai aktuālo ūdens zudumu jautājumu. Atgādinām, ka pēc šībrīža spēkā esošās likumdošanas visas mājas ūdens starpība kā sods rēķinā var tikt iekļauts dzīvokļa īpašniekam, kurš vairāk nekā trīs mēnešus aizmirsis iesniegt individuālā skaitītāja rādījumus. Un tas var būt finansiāli ļoti sāpīgi – aizmārša var saņemt par 100, 200, reizēm pat 300 eiro lielāku rēķinu. Saprotams, ka sabiedrības lielākajā daļā tas rada lielu neapmierinātību.

Noteikumi ar trim nosacījumiem

Pirms stāstīt par normatīvajiem aktiem, kurus ministrija sagatavojusi darba sakārtošanai vistuvākajā nākotnē, Mārtiņš Auders pastāstīja par viņa departamenta paveikto 2017. gadā.

Lasīt tālāk...

Latvijā nepieciešami mājokļi

Tiek solīts, ka situācija ar dzīvokļiem Latvijā uzlabosies – tie kļūs labāki un pieejamāki. Ko valdība ieplānojusi?

Nākamajā, 2018. gadā, dzīvokļu īpašniekus un apsaimniekotājus gaida ne mazums jaunumu. Ekonomikas ministrija turpina darbu pie jaunu normatīvo aktu izstrādes, kuru uzdevums būs vienkāršot daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, sakārtot norēķinu sistēmu, kā arī nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar kvalitatīviem un pieejamiem dzīvokļiem. Par to, kad gaidīt svarīgos jaunumus, ministrijas pārstāvji stāstīja ikgadējā Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas seminārā.

Vairāk visiem pieejamu mājokļu!

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis atzina, ka mājokļu un komunālajā nozarē vēl joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu. Ar vairākām problēmām politiķi un ierēdņi mokās jau daudzus gadus, citas ir parādījušās relatīvi nesen – beidzamajā laikā.

Lasīt tālāk...

Zaudējumus sedz apdrošinātājs!

Kādu garantiju dzīvokļu īpašniekiem dod apdrošināšanas polise viņu kopīpašumam?

Vai ir lietderīgi tērēt līdzekļus kopīpašuma apdrošināšanai? Šādu jautājumu agrāk vai vēlāk sev uzdos to māju kopīpašnieki, kuri vēlas būt pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem. Latvijā joprojām ir vandalisma gadījumi, notiek māju komunikāciju zagšana un arī no uguns neviens nav pasargāts. Nolēmām iztaujāt speciālistus, kā iedzīvotājiem noslēgt apdrošināšanas polisi un kādos gadījumos tā viņus pasargās.

Mājas vājākā vieta ir jumts

Ministru kabineta noteikumos Nr.408 noteikts, ka dzīvokļu īpašnieki var uzdot pārvaldniekam apdrošināt savu īpašumu un polises maksu iekļaut nākamā gada apsaimniekošanas tāmē.

Lasīt tālāk...

Brīnumainās pārvērtības Ropažu ielā

Ja mājā ir dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas grupa, viņiem pa spēkam pat visambiciozākais remonts

Katru reizi braucot pa Ropažu ielu, uzmanību piesaistīja šīs ielas arhitektūrai raksturīgais apmestais koka nams netālu no VEF Kultūras pils. Māja izskatījās vēl stipra, bet ļoti nolaista – gabaliem nokritušais apmetums atsedza koka sienas, skārda jumts norūsējis, tādas pašas arī lietus ūdens notekas. Droši vien skumja dzīve tādā mājoklī, parasti nobeidzu savas pārdomas… Un, lūk, notiek pārvērtības! Pēc laika, braucot virzienā no Juglas uz pilsētas centru, acis vairs neatrod ierasto skatu. Māja kā uz burvja mājienu pārtapusi akurātā, glītā namīpašumā.

Biedēja maksājumu pieaugums

Lai uzzinātu vairāk par mājas brīnumaino izglābšanos no drūmās sadēdēšanas, nolēmu iztaujāt nama iemītniekus. Plašajā pagalmā, kur iedzīvotāji iekārtojuši lapeni un puķu stādījumus, mani sagaida mājas Ropažu ielā 17 dzīvokļa īpašniece Silvija Ērgle.

Lasīt tālāk...

Uguns paņem visu

Kādēļ ugunsgrēka laikā Jelgavā cilvēks nespēja izglābties no aizstiklotas lodžijas un gāja bojā sadegot?

Latvijā katru gadu ugunsgrēkos iet bojā aptuveni 100 cilvēku. Viens no šausmīgākajiem ugunsgrēkiem 2017. gadā notika Jelgavā, kad deviņstāvu ēkas otrā stāva dzīvoklī teju divdesmit aculiecinieku klātbūtnē sadega 79 gadus vecs vīrietis, neveiksmīgi mēģinot izkļūt no liesmu pārņemtā dzīvokļa caur aizstiklotu lodžiju. Glābēji nelaimes vietā ieradās ļoti savlaicīgi, tomēr padzīvojušo cietušo izglābt vairs neizdevās. Vai viņa dzīvību būtu glābis dūmu detektors, kurš būs obligāts, sākot ar 2020. gada 1. janvāri?

Aizstiklotā lodžija pārvērtās krātiņā

Ne mazāk par divdesmit aculieciniekiem novēroja traģisko ugunsgrēku daudzstāvu ēkā, taču palīdzēt nebija viņu spēkos.

Lasīt tālāk...

Pieslēgšanās ūdensvadam – par pilsētas līdzekļiem

Rīga daļēji apmaksās privātmāju pieslēgšanos pilsētas centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem

Šā gada oktobrī Rīgas domē pieņemti noteikumi, kuri atļauj pašvaldībai finansiāli atbalstīt tos dzīvokļu vai privātmāju īpašniekus, kuri izlēmuši pieslēgties pilsētas centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem. Līdz šim dārgos labiekārtošanas darbus īpašniekiem nācās segt no saviem līdzekļiem.

Situācija mainījās, kad uzņēmums Rīgas ūdens īstenoja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta, kura rezultātā Mārupes (Rīgas administratīvajā teritorijā), Katlakalna un Bolderājas rajonu iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja saņemt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Tomēr, ņemot vērā administratīvo slogu un izmaksas, kuras nepieciešamas, lai izpildītu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības, pieslēgumu skaits nav liels.

Lasīt tālāk...