Divi tūkstoši latu par stihisku izgāztuvi

Valsts vides dienests (VVD) nesen bija uzaicinājis uz diskusiju vairāku pašvaldību vadītājus. Sarunas temats – stihiskās izgāztuves. Pēc ekspertu domām, pilsētu un rajonu varas iestādēm jāvelta vairāk pūļu cīņai pret nelegālajiem „poligoniem”.

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles nodaļas vadītājs Elmārs Jasinskis žurnālistiem pastāstīja, ka pašvaldības ir vienisprātis par to, ka nepieciešams izstrādāt noteikumus cīņai pret tādām izgāztuvēm.

Pagaidām reālajā dzīvē ir grūti kontrolēt dažu veidu atkritumu, piemēram, būvgružu, izvešanu.

– Pēdējā laikā Latvijā rodas aizvien vairāk nelegālu atkritumu poligonu, aizvien vairāk atkritumu izgāž mežos un grāvjos, – atzīst speciālists.

Viens no nelaimes cēloņiem ir tas, ka daudzi nelieli būvuzņēmumi, kas nodarbojas ar dzīvokļu remontu, bezatbildīgi izturas pret atkritumu izvešanu un gluži vienkārši sameklē vietu, kur būvgružus var izbērt bez maksas.

– Dzīvokļu īpašnieki neiebilst. Viņi ir apmierināti, ka celtnieki atbrīvo viņus no rūpēm par būvgružiem, un viņiem pat prātā neienāk, ka atkritumi tiks izgāzti tuvākajā grāvī, – uzskata Jasinskis.

Par vēl vienu kaitnieku kategoriju Vides dienestā uzskata dārzkopjus. Bet te vismaz speciālisti saredz gaismu tuneļa galā: pašvaldības gatavojas izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem visiem dārziņu īpašniekiem vajadzēs noslēgt līgumus ar atkritumu izvešanas uzņēmumiem. Tad izmest atkritumus tuvējā mežā vairs nebūs izdevīgi.

– Nevar jau nolikt inspektoru vai policistu pie katras meža takas, – saka vides aizsardzības speciālists. – Nelegālās izgāztuves ir ļoti sāpīgs jautājums. Viens no veidiem, kā to risināt, ir iedzīvotāju informēšana. Palīdzēs arī grozījumi normatīvajos aktos. Piemēram, var noteikt, ka atkritumu īpašnieks vai to ražotājs ir atbildīgs par atkritumu pareizu utilizāciju. Viņiem iepriekš vajadzēs pārliecināties, ka atkritumu izvedējam ir atkritumu apsaimniekošanas atļauja.

Bet pagaidām par stihiskas izgāztuves radīšanu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu paredzēts samērā stingrs sods – 2000 latu.