Būvniecības nozare ir gatava pavasarim

Izstādes projekta grupas direktors Andris Pencis pastāstīja, ka izstādē piedalījās 347 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Somijas, Lielbritānijas, ASV un citām valstīm. Apmeklētāju skaits gada laikā pieauga par 42% un sasniedza 48 000. Viņš secināja, ka būvniecība ir nozīmīgs tautsaimniecības balsts. Aktivitātes šajā nozarē ir svarīgs signāls ekonomikas attīstībai valstī.

Priecē tas, ka Latvijas ražotāji prezentē pakalpojumus un preces, kas ir konkurētspējīgas pasaules mērogā. Aktuālus piedāvājumus prezentēja „Valmieras stikla šķiedra”, termobloku ražotājs „WARM HOUSE”, „Lode”, „Cemex”, „Aeroc”, „Paroc”, „Siguldas bloks”. Sevišķa uzmanība bija veltīta jumtiem, kā tos būvēt, remontēt un kopt, kā parādīja aizvadītā ziema, tad jumtu kopšana sagādāja namu īpašniekiem daudz raizes.

Lasīt tālāk...

Lielo iespēju laiks

Ja cilvēks ir entuziasts, viņam viss sanāk. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā strādā īsti entuziasti, tāpēc tur allaž ir kas jauns gan studentiem, gan profesionāliem pārvaldniekiem.

Pirmie pārvaldnieki – maģistri

Atgādināsim, ka tieši RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte pirmā Latvijas jaunāko laiku vēsturē  piedāvāja nekustamā īpašuma speciālistu – ekonomistu, pārvaldnieku un vērtētāju – studiju programmas. Pirmos studentus bakalaura programmā uzņēma 2005. gadā. Vēlāk daudzi no šiem jauniešiem vēlējās turpināt mācības maģistrantūrā.

Lasīt tālāk...

Māja I: apsriedīsim renovāciju?

Ar katru gadu, kad pastāvīgi palielinās nepieciešamo resursu – gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas – tarifi, arvien aktuālāks top jautājums, kā var ietaupīt līdzekļus, atjaunojot savu mājokli – siltinot ēku, kontrolējot un regulējot telpu temperatūru, atjaunojot inženierkomunikāciju sistēmas, samazinot enerģijas patēriņu apgaismojuma sistēmās un elektroiekārtās.

Pagājušā gadsimtā celtām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir lieli siltuma zudumi, mājas ir nolietojušās un tām nepieciešami atjaunošanas darbi, veicot to renovāciju un siltināšanu.

2008.gada 13.martā LR Saeimā tika pieņemts Ēku energoefektivitātes likums, ar mērķi veicināt energoresursu daudz racionālāku izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti. Ar šo likumu tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīva 2002/91 EK „Par ēku energoefektivitāti”.

Lasīt tālāk...

„Hruščovkas” vairs nav modē?

Pircēji pat nevēlas skatīties uz tā dēvētajām „hruščovkām”, žurnālistiem pavēstīja kompānijas Nira Fonds valdes locekle Jevgeņija Markova. Dzīvokļus 50.–60. gados būvētajās mājās nav iespējams pārdot pat par visai pievilcīgu cenu.

„Latvijas iedzīvotāji nevēlas mitināties „hruščovkās” pat tad, ja dzīvokļus pārdod par 450–500 eiro par kvadrātmetru,” apgalvo Markova.

Par ko tas liecina? Tikai par galēju stagnāciju nekustamā īpašuma tirgū: cilvēki pārstājuši pirkt dzīvokļu paši sev un uzlūko tos tikai par investīciju un, iespējams, jaunu spekulāciju objektu.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks un būvnieks – vienam bez otra sarežģīti!

Pēdējos gados Latvijā būtiski mainījusies izpratne par pārvaldnieka profesiju. Agrāk uzskatīja, ka par pārvaldnieku var kļūt jebkurš, tagad sabiedrība sākusi apzināties, ka namu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai vajadzīga pieredze un attiecīga izglītība. Latvijā vienīgā augstskola, kas piedāvā akadēmisko izglītību nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un vērtēšanas jomā, ir Rīgas Tehniskā universitāte.

Kas viņi ir?

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā mācās simtiem studentu – nākamie bakalauri un maģistri nekustamā īpašuma ekonomikas un vadības jomā, profesionāli apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieki. Iespēja iegūt šādu izglītību ceļ pārvaldnieka darba prestižu un vieš cerību, ka visdrīzākajā laikā Latvijā pilnībā tiks sakārtots nekustamā īpašuma vadības tirgus.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājiem dos naudu māju energoapgādes sistēmu modernizācijai

Latvija pārdevusi savas pārpalikušās CO₂ izmešu kvotas un ar šo izdevīgo darījumu nopelnījusi 11,4 miljonus latu. Valdība nolēmusi šo naudu izlietot cildenam mērķim – piešķirt to īpašniekiem, kuri vēlas savus mājokļus aprīkot ar „zaļās enerģijas” iekārtām.

Par „zaļo” dēvē enerģiju, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc pretendēt uz finansējumu varēs mājas, kas vēlēsies iegādāties, piemēram, saules baterijas. Galvenā prasība – lai iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija tiešām būtu ekoloģiska un tiktu izmantota tikai konkrētās mājas vajadzībām.

Lasīt tālāk...