Pārvaldnieks un būvnieks – vienam bez otra sarežģīti!

Pēdējos gados Latvijā būtiski mainījusies izpratne par pārvaldnieka profesiju. Agrāk uzskatīja, ka par pārvaldnieku var kļūt jebkurš, tagad sabiedrība sākusi apzināties, ka namu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai vajadzīga pieredze un attiecīga izglītība. Latvijā vienīgā augstskola, kas piedāvā akadēmisko izglītību nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un vērtēšanas jomā, ir Rīgas Tehniskā universitāte.

Kas viņi ir?

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā mācās simtiem studentu – nākamie bakalauri un maģistri nekustamā īpašuma ekonomikas un vadības jomā, profesionāli apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieki. Iespēja iegūt šādu izglītību ceļ pārvaldnieka darba prestižu un vieš cerību, ka visdrīzākajā laikā Latvijā pilnībā tiks sakārtots nekustamā īpašuma vadības tirgus.

Pētījumi apsteidz laiku

Zīmīgi, ka dažu gadu laikā kopš darbības sākšanas katedra kļuvusi par ļoti interesantu zinātnisko un sabiedrisko pētījumu centru.

– Var jau būt, ka mēs ar savām iniciatīvām apsteidzam laiku, – spriež Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore Ineta Geipele. – Piemēram, recesijas laikā mēs uzņemamies pētīt pilsētu un reģionu attīstības procesus ekoloģijas un klimata izmaiņu kontekstā.

Šādu pētījumu veic asociētā profesora Jāņa Vanaga grupa. Pilsētu attīstībai jāharmonē ar klimatu, uzskata zinātnieki. Kā tas saistīts ar mājokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu? Vistiešākajā veidā: viens no pilsētvides pamatu pamatiem ir mājokļu politika un enerģētika. Mājokļu pareiza pārvaldīšana dod labumu dabai, pilsētai un visai sabiedrībai.

– No tā izdarām secinājumu: pārvaldnieks atrodas mūsu sabiedrības mājokļu un enerģētikas problēmu sadurā, un viņam šīs problēmas jārisina, – saka Ineta Geipele.

Bez pārvaldnieka pat māju neuzbūvēt

Aiz šiem vārdiem – pavisam konkrētas situācijas. Nesen Latvijas Būvinženieru savienībā notika diskusija, runāja par to, ka pārvaldniekam mājas liktenī jāsāk piedalīties jau tās projektēšanas stadijā. Skan mazliet dīvaini, bet... Fakti liecina, ka RTU pārstāvjiem ir taisnība – pārvaldnieka domām par vēl neuzbūvēto māju var būt izšķirīga nozīme.

– Šobrīd mēs redzam Latvijā problemātiskas jaunbūves, – atzīst profesore Geipele. – Arhitekti un būvnieki ir vēlējušies radīt ko unikālu, likt lietā zinātnisku know-how. Bet reālajā dzīvē, teiksim, gudri iemontētā apkures sistēma ēkas konstrukcijā nav apsaimniekojama un problēmu gadījumā vienkārši nedarbojas. Pārvaldnieks neko nevar darīt lietas labā, un lepno māju nākas pa pusei nojaukt, lai pareizi uzstādītu apkures iekārtu!

Pārvaldnieka praktiķa līdzdalība mājas projektēšanā ļauj arhitektiem un būvniekiem ievērot un izmantot viņa zināšanas. Ne jau velti saka – salikt prātus kopā.

– Būvinženieru savienībā notikušajā diskusijā nācām pie secinājuma, ka jaunbūvju jomā būvnieks un pārvaldnieks nevar iztikt viens bez otra. Pārvaldnieks ir ieinteresēts apsaimniekot māju, ko ekspluatācijā nodevis attīstītājs. Būvniekam vajag, lai pārvaldnieks vispār pieņemtu  māju apsaimniekošanā, un tas nenotiks, ja būvniecības procesā būs pieļautas aplamības, – par savas katedras iniciatīvām stāsta Ineta Geipele.

Diskusijas liecina, ka visdrīzākajā laikā pārvaldnieka loma mājokļu politikā un būvniecībā palielināsies. No cilvēka, kura uzdevumi daudziem nav saprotami, pārvaldnieks pārvēršas par unikālu ekspertu, kura padomi vajadzīgi visiem – gan būvniekiem, gan politiķiem, gan nekustamā īpašuma ekonomistiem. Tāpēc pieprasījums pēc izglītotiem speciālistiem mājokļu pārvaldīšanas un ekonomikas jomā augs, un nav šaubu, ka visi sekmīgie Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras absolventi  bez darba nepaliks.