Trīs santīmi par „kvadrātu” – par ko un kāpēc?

Uz jautājumiem atbild uzņēmuma Rīgas siltums siltumtīklu direktors Juris Zeiza!

Katru mēnesi mēs maksājam dzīvokļa rēķinus, turklāt prāvus. Viena no mājas apsaimniekošanas pozīcijām ir siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope. Puse Rīgas namu šo darbu uzticējusi AS Rīgas siltums speciālistiem. Pašvaldības namu pārvaldes klienti par pakalpojumu ik mēnesi maksā 0,03 latus par dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru. Kā tiek izlietota šī nauda un ko mēs saņemam pretī no pakalpojuma sniedzēja?

Trīs santīmi par dzīvojamās platības kvadrātmetru šķiet nieka nauda, vismaz pirmajā acu uzmetienā. Bet paraudzīsimies, cik kopumā par siltumapgādes sistēmas tehnisko apkopi (TA) samaksā, piemēram, 50 kvadrātmetru liela divistabu dzīvokļa īpašnieks. Katru mēnesi šis pakalpojums viņam izmaksā 1,5 latus, gadā sanāk 18 lati.

Varētu rēķināt vēl tālāk (10 gados, piemēram, vidēji statistiskais dzīvokļa īpašnieks par siltumapgādes sistēmas apkopi atdod aptuveni 200 latu), taču svarīgāk ir saprast, kā, maksājot tādu naudu par tehnisko apkopi, panākt, lai Rīgas siltums pienācīgi noregulē radiatoru vai karsto ūdeni padara patiešām karstu.

Paši solīdākie

Mūsu sarunas biedrs ir AS Rīgas siltums siltumtīklu direktors Juris Zeiza.

– Dzīvojamā fonda siltumapgādes sistēmu apkope nav pieskaitāma uzņēmuma Rīgas siltums pamatfunkcijām, – viņš pastāstīja. – Šā pakalpojuma cena neietilpst siltuma tarifā, to atsevišķi maksā tikai tās mājas, kas noslēgušas ar mums līgumu par TA.

– Vai Rīgā ir arī mājas, kas noslēgušas līgumu ar citiem uzņēmumiem?

– Jā, siltumtīklu tehnisko apkopi var veikt daudzi uzņēmumi, bet mums kā lielākajam ir pastāvīgs līgums par pašvaldības namu pārvaldes klientu apkalpošanu. Šim darbam esam pieņēmuši 339 cilvēkus. Rīgas siltumam ir 45 bāzes darbnīcas, to tīkls aptver visu Rīgu.

– Kālab tik daudz?

– Darbnīcai jāatrodas apkalpojamajā rajonā, lai speciālistam nevajadzētu no centra ar mašīnu traukties, piemēram, uz Pārdaugavu. Piedevām šajās noliktavās glabājas tūkstošiem nosaukumu detaļas, rezerves visiem siltummezgliem (eksistē 40–50 veidu siltummezgli, katram vajadzīgas savas detaļas).

– Kam jums tādi krājumi?

– Pateicoties tiem, Rīgas siltums var momentāni apmainīt mājā sabojājušos detaļu, kurpretim citas firmas dažkārt mēnešiem gaida rezerves daļas, teiksim, no Zviedrijas.

Kā panākt balansēšanu?

Juris Zeiza stāsta, ka dzīvojamās mājās obligāti jāveic siltumapgādes sistēmu tehniskā apkope un jādara tas atbilstoši Rīgas domes noteikumiem Nr. 4 (sk. 10.–11. lpp.).

– Šajos noteikumos samērā sīki aprakstīti obligātie dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu tehniskās apkopes darbi.

– Vai jūs varētu īsumā izklāstīt, ko cilvēki saņem par saviem trim santīmiem par kvadrātmetru?

– Sāksim ar mājas individuālajā siltummezglā veicamajiem darbiem. Par naudu, kas saņemta no iedzīvotājiem, mēs veicam siltummezgla regulāras pārbaudes, sagatavojam siltummezglu apkures sezonai (te ietilpst siltummaiņu ķīmiskā skalošana speciālā stendā un automātikas parametru iestatīšana).

– Kā apkalpojat pašu apkures sistēmu – cauruļvadus un radiatorus?

– Reizi nedēļā mūsu personāls mājas tehniskajos koridoros un bēniņos veic vizuālo apskati, tālāk seko armatūras regulēšana un remonts, sistēmas balansēšana.

– Ko nozīmē balansēšana?

– Tā ir iekārtas noregulēšana siltumnesēja vienmērīgai sadalei pa stāvvadiem. Rīgā tā ir liela problēma. Apkures sezonas sākumā mēs pastāvīgi saņemam no iedzīvotājiem sūdzības, ka vieni radiatori dzīvoklī ir karsti, citi auksti. Lai rādītājus izlīdzinātu, sistēmu vajag balansēt.

– Kāds tam iemesls, ka radiatori ir auksti?

– Nelaime tā, ka cilvēki bieži vien bez projekta maina apkures ierīces, uzstāda radiatorus bez pārejas, sašaurina cauruļvadu diametru. Pēc tādas pārtaisīšanas viens otrs dzīvoklis var nesaņemt pietiekami daudz siltuma.

– Ir gadījies, ka namu pārvaldē cilvēkiem skaidro: apkures sistēma ir bēdīgā stāvoklī, balansēt to nav iespējams.

– Cilvēkiem jāpanāk, lai tiktu veikta balansēšana, šai nolūkā vēršoties pie mums un pārvaldnieka. Mēs nenoņemam pieteikumu no uzskaites, kamēr meistars nav sistēmu pienācīgi noregulējis. Pat ja viņam nākas divas nedēļas nīkt vienas mājas pagrabā.

– Kādus darbus vēl jūs veicat pirms apkures sezonas saistībā ar siltumtīklu tehnisko apkopi?

– Atgaisojam sistēmas, jo vasarā mājās bieži vien nesankcionēti izlaiž siltumnesēju. Ja paši esam veikuši remonta darbus mājas pagrabā, mums pašiem jāatjauno siltumizolācija attiecīgajos posmos.

Dabūsiet čuguna radiatoru!

– Kas ietilpst karstā ūdens apgādes sistēmas apkopē?

– Pirmkārt, jau pieminētās mājas kopējo komunikāciju iknedēļas apskates, otrkārt, vajadzības gadījumā arī noslēgarmatūras regulēšana un remonts, siltumizolācijas labošana.

– Vai maksā par tehnisko apkopi ir iekļauta maksa par avārijā cietušo iekārtu remontu?

– Ja dzīvoklī sācis tecēt radiators vai dvieļu žāvētājs, mēs tos nomainām bez maksas. Bet tas nenozīmē, ka veco dvieļu žāvētāju savas iegribas dēļ varat nomainīt ar jaunu, hromētu. Mēs uzstādām bojātajām ierīcēm analoģiskas. Piemēram, ja dzīvoklī bijis konvekcijas radiators, tādu pašu ieliksim vietā, ja čuguna – liksim čuguna. Dvieļu žāvētāju uzstādīsim tādu pašu, kāds dzīvoklī ierīkots mājas būvēšanas gaitā.

– Vai jums pietiek vajadzīgās konfigurācijas detaļu?

– Mums ir savas darbnīcas, kurās daudz ko varam paši izgatavot. Bet čuguna radiatorus joprojām ražo rūpnīcās.

Avārijas remonts: gatavībā augu diennakti

– No centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgtajām 7422 Rīgas mājām uzņēmums Rīgas siltums tehnisko apkopi veic 3382 mājās. Tie ir 46% no kopējā māju skaita, – stāsta Juris Zeiza. – Mēs galvenokārt strādājam ar bijušo pašvaldības dzīvojamo fondu, apkalpojam bērnudārzus un skolas, esam noslēguši līgumus arī ar privātpersonām un kooperatīviem.

– Vai jūs veicat arī avārijas remontu šo māju iekšējās siltumtrasēs?

– Ja ārpus darba laika cilvēkus piemeklējusi nelaime, viņiem palīgā noteikti dodas mūsu avārijas dienests.

– Tad, lūdzu, paskaidrojiet, kas jādara, ja plīsis stāvvads, radusies sūce radiatorā vai izsprādzis karstā ūdens vada ventilis.

– Vispirmām kārtām jāzvana uzņēmumam, kas veic jūsu mājas siltumtīklu tehnisko apkopi, tas ir, Rīgas siltumam vai citam, ko izraudzījies pārvaldnieks. Attiecīgā uzņēmuma avārijas dienestam jāierodas nekavējoties, jālokalizē avārija un jāatjauno pakalpojuma padeve. Ja remonts ir sarežģīts vai nav iespējams iekļūt attiecīgajā dzīvoklī, pakalpojums tiek atslēgts.

– Avārijas brigādes ierašanās, atjaunošana – vai tas viss iedzīvotājiem ir bez maksas?

– Jā, klientiem, kas līgumu par tehnisko apkopi noslēguši ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas siltums, tas ir bez maksas. Proti, par šo pakalpojumu viņi jau ir samaksājuši ar tiem 0,03 latiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru, ko dzīvokļu īpašnieki katru mēnesi iemaksā namu pārvaldes kasē.

– Kādus cauruļvadus labo Rīgas siltums un par kādiem atbildīgi ir paši iedzīvotāji?

– Mēs labojam karstā ūdens cauruļvadus līdz ievadventiļiem dzīvokļos, tos ieskaitot. Cauruļvada atzari līdz virtuvei un vannas istabai, tāpat krāni un ūdens maisītāji jālabo pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Kas attiecas uz apkures sistēmu, tur esam atbildīgi par visiem posmiem, ieskaitot dzīvokļu radiatorus.

– Vai labojat radiatorus, ko dzīvokļa īpašnieks uzstādījis bez projekta?

– Ja cilvēks nopircis kaut kādu nelikvīdu, tad bez projekta uzstādīto radiatoru nemainīsim. Ja sācis tecēt savienojums vai metināšanas vieta, brauksim un palīdzēsim.

Plānotais remonts: jauns stāvvads tikai par jūsu naudu

– Vai nomainīt visu stāvvadu nevarat? Tā mūsu mājās ir sāpīga problēma – caurules ir aizaugušas, ūdens pārstāj cirkulēt...

– Visas apkures un karstā ūdens padeves sistēmas mājās jau sen ir nostrādājušas normatīvos paredzēto laiku, viena otra pat nokalpojusi divus termiņus. Ar apkures sistēmām ir vienkāršāk: pēc neatkarīgu siltummezglu ierīkošanas māju tīklos samazinājies tiešais spiediens. Agrāk tas bija kā lielā siltumtīklā – 7 bāri, dažās zonās pat līdz 10 bāriem. Neatkarīgajā tīklā maksimālais spiediens ir tikai 2,5 bāri, piedevām apkures sistēmā cirkulē attīrīts ūdens bez skābekļa, tāpēc apkures komunikācijas ir kaut cik saglabājušās.

– Bet karstā ūdens padeves caurules?

– Te ir citādi – tās aizaugušas ar kalcija nosēdumiem. Situāciju nepieciešams kardināli mainīt.

– Tāpēc arī jautāju, vai Rīgas siltums var par to naudu, kas samaksāta par siltumtīklu tehnisko apkopi, nomainīt mājā karstā ūdens stāvvadus?

– Nē, stāvvadu nomaiņa tiek veikta par mājas remonta uzkrājumiem. Patlaban Rīgas siltums cenšas cilvēkiem ieskaidrot, ka šai jautājumā nepieciešama enerģiska rīcība. Mēs izgriežam cauruļvadu gabalus un rādām, ka reizēm tiem vispār nevar redzēt cauri. Kāda tur var būt runa par normālu cirkulāciju!

– Daudzām mājām nav uzkrājumu stāvvadu nomaiņai. Ko cilvēkiem darīt?

– Mēs griežam un tīrām caurules, bet liels labums no tā nav.

– Ko tad, ja avārijas stāvoklī esošs stāvvads plīst?

– Par iedzīvotāju samaksāto naudu mēs sametinām nelielus bojātos posmus.

– Cilvēki bieži sūdzas, ka pagrabos no caurulēm noplēsta siltumizolācija. Vai nepieciešamības gadījumā jūs to atjaunojat?

– Tikai tad, ja paši remonta laikā esam sabojājuši. Mainām arī izolāciju siltumtrases tranzīta posmos. Savukārt izolācijas atjaunošana mājai piederošajiem cauruļvadiem iedzīvotājiem jāpasūta atsevišķi un par to jāmaksā no kopējiem uzkrājumiem. Jums varbūt šķiet, ka cauruļu noklāšana tāds nieks vien ir, taču patiesībā jauna izolācija caurulēm daudzu sekciju mājā var maksāt tūkstošiem latu.

Vai TA vispār ir vajadzīga?

– Vai siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope mājai ir obligāta? Vai nav iespējams no šā pakalpojuma atteikties, lai samazinātu dzīvokļa rēķinus?

– Rīgas domes lēmumā teikts, ka mājas iemītnieki tehnisko apkopi var veikt pašu spēkiem, piesaistot siltuma piegādātāju vai licencētu firmu. Šie darbi ir obligāti mājās, kur iedzīvotāji nav nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrību vai nav pārņēmuši māju no pašvaldības bilances. Ja māja ir patstāvīga, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības ar balsu vairākumu izlemt, vai pārvaldniekam pasūtīt siltumapgādes sistēmas tehnisko apkopi (atbilstoši Rīgas domes noteikumiem), vai arī no tās atteikties.

– Kas vēl Rīgā nodarbojas ar siltumtīklu tehnisko apkopi?

– Dažādas firmas. Vienas slēdz ar iedzīvotājiem līgumus tikai par siltummezgla sagatavošanu ziemai un avārijas remontu, citas piedāvā pilnīgāku pakalpojumu klāstu. Tas, kādus pakalpojumus māja saņems, ir atkarīgs no līguma nosacījumiem. Šai gadījumā iesaku vadīties pēc Rīgas domes izstrādātā parauglīguma par dzīvojamās ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi un noteikumiem Nr. 4. Tajos aprakstīts katrai mājai nepieciešamais optimālais siltumapgādes sistēmas apkopes pakalpojumu klāsts.

– Kas var notikt ar māju, kur siltumtīklu tehniskā apkope netiek veikta?

– Viss atkarīgs no mājas stāvokļa. Ja, ņemot vērā mūsu Rīgas ūdeni, siltummaini reizi gadā neizskalos, pēc diviem gadiem to varēs izmest. Jauna detaļa maksā 1000 latu. Cilvēkiem jāmācās skaitīt savu naudu. Mājās, ko 15 gadus apkalpojis Rīgas siltums, jaunais apsaimniekotājs divus trīs gadus var neko nedarīt, bet pēc tam noteikti radīsies problēmas.

– Vai jaunbūve var iztikt bez TA?

– Pat jaunā mājā siltummezgls jāsagatavo apkures sezonai. Pretējā gadījumā mēs mājai nepieslēgsim siltumu.

– Rīgā spēkā ir vienots siltumapgādes sistēmas tehniskās apkopes tarifs – trīs santīmi par dzīvojamās platības kvadrātmetru plus PVN. Vai jūs atmaksājat mājām atpakaļ neizlietoto naudu?

– Par izlietotajiem līdzekļiem mēs sniedzam pārskatu pārvaldniekam. Ja radies atlikums, namu pārvalde var to izmantot pēc saviem ieskatiem. Kāda namu pārvalde, piemēram, patlaban pāri palikušo naudu izmanto cauruļvadu siltumizolācijas un dārgu siltummezgla ierīču nomaiņai.

No visa teiktā izriet: ikvienai mājai ir vajadzīga siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope un vislabāk to uzticēt profesionāļiem. Dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvās sabiedrības pašas var izvēlēties siltumtīklus apkalpojošo uzņēmumu, bet tādā gadījumā līgumā precīzi jānosaka pakalpojumu apjoms, par kuriem māja maksās.

Ja māja grasās izraudzīt jaunu pārvaldnieku, nebūs lieki painteresēties, vai pretendenti apsaimniekošanas tāmē ir iekļāvuši siltumapgādes sistēmas tehnisko apkopi, vai arī plāno uz šīs pozīcijas rēķina ietaupīt. Ja pārvaldnieks cenšas mājas iemītniekus pārliecināt, ka TA ir lieka, vai arī samazināt tās apjomu, padomājiet, vai esat izvēlējušies labu pārvaldnieku.