Privatizēt vai nē?

Kāds rīdzinieks ignorēja pašvaldības vēstuli ar piedāvājumu iegūt īpašumā zemi zem mājas un pēc 10 gadiem saņēma rēķinu par 180 eiro 

Andrejs ar ģimeni dzīvo mājā Eksporta ielā Rīgā. Kādu dienu viņš saņēma satraucošu ziņu no Rīgas pilsētas tiesas, kurā tiek informēts, ka pret viņu celta prasība parāda par pašvaldības zemes nomu piedzīšanai 180 eiro apmērā. – Kā to saprast? – jautā šokētais dzīvokļa īpašnieks.

Andrejs ir pārsteigts, jo katru gadu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ieņēmumu pārvaldei ir samaksājis nekustamā īpašuma nodokli, kurā iekļauts nodoklis gan par dzīvokli, gan par zemi zem mājas.

– Saņemot vēstuli, kurā tiesa lūdz sniegt savus paskaidrojumus par parāda lietu, ilgi nevarēju attapties, – atzīst rīdzinieks. – Pārbaudīju 2023. gada nodokļa rēķinu un apmaksas čeku. Nē, viss pareizi – nodoklis pašvaldībai jau samaksāts gan par dzīvokli, gan zemi zem mājas.

No tiesas paziņojuma kļūst skaidrs, ka Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija vēlas no Andreja saņemt samaksu par pašvaldības zemes zem mājas nomu uzreiz par desmit gadiem, sākot no 2014. gada. Pēc dzīvokļa īpašnieka aprēķiniem, gadā nomas maksa ir 18 eiro.

– Jāatzīst, ka reižu pa reizei tiku saņēmis no pašvaldības vēstules par zemes nomas maksu, taču vienmēr nodomāju, ka tās uz mani neattiecas, jo pēc ieraksta zemesgrāmatā esmu ne tikai dzīvokļa, bet arī zemes zem mājas domājamo daļu īpašnieks, – stāsta Andrejs. – Kāpēc man par vienu un to pašu zemesgabalu jāmaksā divas reizes?

■ ■ ■

Neiedziļinoties lietas būtībā, Andrejam, šķiet, ir taisnība, bet avīzes Darīsim Kopā! izmeklēšana parādīja, ka taisnība tomēr ir pašvaldībai.

Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā skaidro, ka māja Eksporta ielā atrodas uz diviem zemesgabaliem – viens no tiem patiešām ir privatizēts un domājamās daļās iekļauts Andreja un citu īpašnieku dzīvokļu īpašumā, taču pret bijušo bumbu patvertni mājai piekļaujas cits zemesgabals, kas līdz šim bijis pilsētas īpašums.

2014. gadā ikvienam mājas iedzīvotājam tika piedāvāts bez maksas privatizēt pilsētas zemi domājamās daļās, lai uz visiem laikiem aizmirstu par nomas attiecībām ar pašvaldību, taču Andrejs toreiz ignorēja aicinājumu privatizēt zemi.

– Jā, – viņš šodien atceras, – tāds papīrs tiešām bija, bet es nesapratu, kāpēc man būtu jāprivatizē zemesgabals, kas nepieguļ mājas sienām, bet atrodas nedaudz tālāk no tās. Mēs ar sievu apspriedāmies un nolēmām, ka tā ir kaut kāda afēra.

Diemžēl nevajadzēja šaubīties. Izrādās, privatizācijai piedāvātais pašvaldības zemesgabals ietilpa mājai funkcionāli nepieciešamajā teritorijā. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem vai nu jāizpērk viņiem pienākošās zemes domājamās daļas, vai arī regulāri jāmaksā nomas vai lietošanas maksa par zemes lietošanu.

■ ■ ■

Privatizācijas komisijā uzskata, ka dzīvokļa īpašnieka atteikšanās privatizēt viņam piedāvātās zemes domājamās daļas vēl nav traģēdija. Noformēt īpašuma tiesības uz zemi vai to nedarīt ir katra dzīvokļa īpašnieka brīva izvēle.

Privatizācijas komisijā stāsta, ka, noslēdzot līgumu par pašvaldībai piederošās zemes privatizāciju, dzīvokļa īpašnieks apņemas samaksāt visas ar īpašuma reģistrēšanu saistītās nodevas. Tāpat viņam par jauno zemesgabalu ik gadu būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no viņa ideālo īpašuma daļu kadastrālās vērtības.

Ja cilvēks, tāpat kā Andrejs, nolems izvairīties no privatizācijas un ar to saistītajām izmaksām, viņam katru gadu būs jāmaksā pilsētai zemes lietošanas maksa par savu zem mājas esošo zemes daļu.

– Likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju ir noteikts, ka pašvaldības zemes nomas maksa nevar būt augstāka par nekustamā īpašuma nodokļa likmi, tas ir, 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, – informē privatizācijas komisijā.

Izdarot secinājumus  par Eksporta ielas mājas īpašnieka Andreja piedzīvoto, kļūst skaidrs, ka vīrietis neko ne ieguva, ne zaudēja, atsakoties privatizēt zemesgabalu. Kā īpašnieks viņš pilsētai maksātu  nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā, bet kā zemes nomnieks – tikpat lielu zemes lietošanas maksu.

Problēmas sākās brīdī, kad Andrejs nolēma, ka maksāšana uz viņu neattiecas, un nemaksāja vispār.

■ ■ ■

Tagad Andrejs saprot savu kļūdu:

– Es rīkojos neapdomīgi, kad ignorēju pašvaldības vēstules un nedevos uz privatizācijas komisiju, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus.

Turklāt Andrejs palaida garām pirmo brīdinājumu par gaidāmo tiesu un līdz ar to arī  iespēju nokārtot parādsaistības bez papildu izmaksām. Tagad, kad tiesvedība jau sākusies, viņam jāsamaksā ne tikai 180 eiro parāds par pašvaldības zemes nomu beidzamo 10 gadu laikā, bet arī 70 eiro tiesāšanās izdevumi.