Kas jauns Rīgas ziemeļos?

Ziemeļu izpilddirekcijas iecerēs ietilpst pagalmu remonti, soliņu uzstādīšana, jauna promenāde Juglā un Zilais karogs Vecāķu pludmalē

Atgādināsim, ka Rīgas lielā saimniecība ir sadalīta starp trim izpilddirekcijām. Lielākā galvaspilsētas teritorija atrodas Ziemeļu izpilddirekcijas pārraudzībā, kurā ietilpst šādas apkaimes: Berģi, Brasa, Brekši, Bukulti, Dreiliņi, Jugla, Mežciems, Purvciems Teika, Čiekurkalns, Jaunciems, Kundziņsala, Mangaļsala, Mežaparks, Mīlgrāvis, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava, Trīsciems, Vecāķi, Vecdaugava un Vecmīlgrāvis. Kopumā pilsētas ziemeļu daļā dzīvo ap 210 tūkstoši rīdzinieku. Par to, kas šo cilvēku labsajūtai ir jau izdarīts, un kas ir tuvākajā plānā, stāsta direkcijas izpilddirektors Sergejs Hristoļubovs.

Promenāde taps arvien pievilcīgāka

Viens no pilsētas ziemeļu daļas pēdējā laika izaicinājumiem ir jaunās Juglas promenādes labiekārtošana.

– Promenāde atrodas iepretim Vidzemes alejai, – stāsta Sergejs Hristoļubovs, – lielos darbus Juglas kanāla krastā mēs uzsākām jau 2014. gadā. Tika rekonstruēta apgaismes sistēma – uzstādīti desmitiem jaunu laternas stabu, ieklāti celiņi un atjaunotas stādījumu zonas.

Šinī rajonā dzīvojošajiem senioriem tika iekārtoti trenažieri, bet bērniem – spēļu laukums.

2017. gadā promenādes labiekārtošana turpināsies. Gar Auduma ielu tiks nobruģēts serpentīns, pa kuru uz parku varēs ērti nobraukt ar bērnu ratiņiem, turpat, jau aprīļa mēnesī, tiks izbūvētas pikniku vietas un iekārtota pludmales zona.

Runājot par nākotni, Sergejs Hristoļubovs izsaka vēlmi promenādi pagarināt arī otrā Brīvības ielas pusē, lai tā sasniegtu gleznaino Strazdumuižas parku.

Nauda pagalmu labiekārtošanai ir!

Kopš 2009.gada Rīgā darbojas iekškvartālu remontu programma, kuras rezultātā izdangātie pagalmi tiek noasfaltēti, vai izliekti ar bruģi.

– Šajā gadā šajos darbos tika iztērēts 1 300 000 eiro. Tikpat lielu naudas apjomu pagalmu remontiem Ziemeļu izpilddirekcija saņēma 2015. gadā un cer saņemt ar nākamgad, – atklāj S. Hristoļubovs.

Pateicoties pašvaldības finansējumam ir izdevis saremontēt aptuveni 60% problemātiskos Purvciema pagalmus, apjomīgi darbi izpildīti arī Vecmīlgrāvī un Teikā.

– Mūsu senākajā rajonā – Juglā esam izremontējuši daudz pagalmu Brīvības ielas kreisajā pusē (kustības virzienā uz centru). Taču šīs transporta maģistrāles labajā pusē darbi vēl jāturpina.

– Kā jārīkojas iedzīvotājiem, kuri vēlas panākt sava pagalma remontu?

– Viņiem vispirms ir jāraksta iesniegums izpilddirekcijai, – skaidro izpilddirektors. – Atbilde šādam iesniegumam būs mūsu speciālistu ierašanās uz pagalma apsekošanu, tālāk sekos lēmuma pieņemšana. Iedzīvotāji bieži vien domā, ka zem šāda iesnieguma ir svarīgi savākt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju parakstus. Teikšu taisnību, – parakstu skaitam nav nekādas nozīmes. Pat, ja izpilddirekcijā vērsīsies tikai mājas vecākais, vienalga speciālisti pagalma apsekošanu veiks.

– Kurus pagalmus jūs asfaltējat vispirms?

– Tie ir pagalmi, kurus lieto vairāku māju iedzīvotāji, jo labumu no labiekārtošanas programmas ir jāgūst pēc iespējas lielākam pilsētnieku skaitam.

– Kā programmā var piedalīties dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi?

– Dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem un biedrībām ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu 50% apmērā no darbu kopējām izmaksām. Gadījumā, ja kooperatīvā vai biedrībā ietilpstošie dzīvokļu īpašnieki piekrīt ceļu pārveidot par servitūtu (ar tiesībām to lietot visiem – redakcijas piezīme), tad Rīgas dome darbus apmaksā pilnībā.

– Jūs remontdarbiem iztērējāt 1,3 miljonus eiro gadā, cik pagalmu iespējams atjaunot par šādu naudu?

– Aptuveni 40, tikai nedrīkst aizmirst, ka šādu – lielu iekškvartāla pagalmu lieto daudzu māju iedzīvotāji.

Kā uzstādīt soliņu?

– 2015. gadā jūsu vadītajā izpilddirekcijā dažādos mikrorajonos tika uzstādīti 80 soliņi, bet 2016. gadā ievērojami mazāk – tikai 13. Kāpēc tā?

– 2015. gadā Rīgā bija speciāla programma, jācer, ka nākotnē tā atkal tiks turpināta. Tomēr ļaujiet atgādināt, tāds vienkāršs jautājums kā soliņu uzstādīšana pie daudzdzīvokļu mājas, reizēm izraisa lielus strīdus. Daļa iedzīvotāju balso par, jo vēlas, lai uz soliņa varētu atpūsties vecie ļaudis, bet daļa ir kategoriski pret, jo baidās, ka soliņi provocēs dzērājus uz tiem iekārtoties, lai „stiprinātos”. Tādēļ darbus mēs veicam tikai pēc tam, kad iedzīvotāji nonākuši pie vienota viedokļa.

– Vai jums ir kāds ieteikums, kā iedzīvotājiem nonākt pie kopīga viedokļa?

– Tikai ar nobalsošanu. Tad direkcija ņems vērā vairākuma viedokli. Piemēram, nesen iedzīvotāji lūdza uzstādīt soliņus Purvciemā, Mazā Deglava ielā, kuru rajonā uzskata par savu mazo promenādi. Iela tika izremontēta, soliņi uzstādīti un visi, kā šķiet, ir ļoti apmierināti. Nākotnē iedzīvotāji varēs iesniegumus par soliņu uzstādīšanu iesniegt gan izpilddirekcijas klientu apkalpošanas centrā Rūpniecības ielā 21, gan savā apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks filiālē.

Nojaukt vai uzbūvēt līdz galam?

– Ziemeļu direkcijā ir ļoti daudz vecas apbūves. Daudzas koka mājiņas ir pamestas un stāv tukšas. Kā cīnāties ar vidi degradējošo apbūvi?

– Pamestus un pussabrukušus īpašumus Rīgā dala vairākās kategorijās. A kategorijai atbilstošas būves statusu (A kategorijas grausts) piešķir īpašumam, kurš ir pilnīgi vai daļēji sagruvis un apdraud cilvēku drošību. Šādās ēkās dzīvot nedrīkst un tās ir paredzēta nojaukšanai. Mūsu izpilddirekcijā ir 76 šādas ēkas. Ja to īpašnieki nenāks pie prāta un situāciju nelabos, grausti tiks nojaukti.

B kategorijas būve (B kategorijas grausts) ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī.

Diemžēl A kategorijas graustiem atbilst ne tikai vecas mājas, kurām ir konstatēta nesošo konstrukciju nokrišana vai sabrukšana, vai arī būves stāvu, sienu, jumta vai citu konstrukciju daļēja neesamība.

Bīstamas paliek arī padomju gados uzsāktās, bet nepabeigtā būves. Ziemeļu priekšpilsētas Vidzemes rajonā tādas ir divas: nepabeigtā slimnīcas ēka Vecmīlgrāvī un būvēt iesāktais dzemdību nams Mežciemā. Šobrīd darām visu, lai šajās teritorijās nejauši neiekļūtu bērni, vai nenonāktu citas nepiederošas personas.

– Vai nenobeigtās būves arī tiks nojauktas?

– Šos jautājumus risina Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija. Nojaukšana ir ekstrēms risinājums, tādēļ vispirms mēs cenšamies vienoties ar īpašnieku, lai būve tiktu pabeigta vai remontēta. Taču pārlieku ilgi gaidīt uz risinājumu mums nav tiesību. Ceru, ka 2017. gadā mēs savas direkcijas teritorijā nojauksim 20 pussabrukušus graustus.

– Vai varam secināt, ka divu-trīs gadu laikā pilsētvidi un vidi degradējošo būvju problēma būs atrisināta?

– Diemžēl ne tik ātri. Man jāatgādina, ka katru gadu minētajā degradējošo objektu sarakstā parādās 10 līdz 20 jaunas adreses.

Bērnu smiekli netraucē

– Beidzamo trīs gadu laikā Ziemeļu izpilddirekcija par pašvaldības naudu ir iekārtojusi astoņus jaunus bērnu rotaļlaukumus. Kas jādara iedzīvotājiem, lai rotaļlaukumu ierīkotu arī pie viņu mājas?

– Mēs labprāt bērnu laukumus iekārtojam vietās, kur ir kāds, kas tos var pieskatīt. Piemēram, sporta un spēļu zona Deglava ielā tika ierīkota tādēļ, ka blakus atrodas skola, kura par to varēs atbildēt. Tāds pats princips darbojās, kad iekārtojām laukumu Mangaļsalā blakus kafejnīcai. Bet otru laukumu Mangaļsalā pie mola iekārtot mēs atteicāmies, kaut arī vasarās tur ir ļoti daudz atpūtnieku. Vieta tomēr ir nomaļa un ziemas laikā neviens pat nepamanīs, ka rotaļlaukums būs izdemolēts. Diemžēl līdzīgi gadījumi jau ir bijuši, tādēļ arī kalpo par mācību.

Mēs esam gatavi izskatīt iedzīvotāju iesniegumus par jauniem spēļu laukumiem, tomēr nosacījums par vairākuma piekrišanu ir nepieciešams. Pēc pieredzes, – vēlamies izvairīties no situācijas, kad vienai iedzīvotāju daļai spēļu lakums ir vajadzīgs, bet otrai traucē troksnis – bērnu klaigāšana un smiekli. Vienā spēļu laukumā mums šādas situācijas dēļ nācās demontēt bērnu šūpoles.

– Cik iedzīvotāju paraksti ir nepieciešami, lai kādā konkrētā vietā izveidotu bērnu spēļu laukumu?

– Nepieciešams, lai par spēļu laukuma ierīkošanu nobalsotu visu konkrētā pagalma māju dzīvokļu īpašnieku vairākums (ne mazāk par 50% + 1 balss).

Pludmales kvalitāte zīme

– Kādus vēl iedzīvotājiem svarīgus darbus Ziemeļu izpilddirekcija plāno 2017. gadā?

– Ceram, ka 2017. gada sezonā Vecāķu pludmalei izdosies iegūt Zilo karogu. Tas nav parasts uzdevums, jo Rīgas līča straumes šinī pludmalē ieskalo daudz aļģu. Pagaidām Vecāķu pludmalei ir nacionālais sertifikāts, kurš apstiprina, ka peldēšanās tur ir absolūti droša. Tagad mēs vēlamies iegūt tādu pašu starptautiska līmeņa sertifikātu. Vecāķi jau četrus gadus pēc kārtas ir piedalījušies ūdens kvalitātes monitoringā. Noteikumi paredz, ka piektajā monitoringa gadā, ja visi iepriekšējie ir sekmīgi aizvadīti, ir tiesības lūgt Zilā karoga piešķiršanu.

– Izdosies?

– Ļoti gribētos! Jebkurā gadījumā uz atpūtas sezonas sākumu mēs uzlabosim pludmales infrastruktūru, lai tā atbilstu visām atpūtnieku prasībām.