„Labā feja” vai „ātrā palīdzība”?

Latvijā ir mājas, kurās nekādā gadījumā nedrīkstētu dzīvot. Nevīžīgi īpašnieki vai pārvaldnieki ar vieglu roku noveduši šīs ēkas briesmīgā stāvoklī. Tomēr cilvēki turpina mitināties graustos, kur nav ne ūdens, ne apkures, kur katru brīdi var iebrukt griesti. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību šādas situācijas atstāt bez ievērības. Vietējai varai jāieceļ cietušajai mājai norīkotais jeb piespiedu pārvaldnieks, taču nekas tamlīdzīgs pagaidām nenotiek.

Pozitīva parauga nav

Likums nosaka, ka norīkotā (piespiedu) pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt jebkura persona, kas uzskata, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka ir vai var tikt apdraudēta personas dzīvība, veselība, drošība vai īpašums.

Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir pašvaldības norādītajā termiņā novērst trūkumus mājas apsaimniekošanā un apdraudējumu cilvēkiem un īpašumam, vienlaikus veicot likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

Rīgas domē izveidota īpaša komisija piespiedu pārvaldnieku iecelšanai, taču pagaidām nevienai mājai pārvaldnieks šādi nav iecelts.

– Likums uzliek pienākumu glābt postā nonākušās mājas, – saka komisijas vadītāja Inga Ivanova, – bet tas nepaskaidro, kā šī svarīgā operācija būtu finansējama. Iedzīvotāji arī nesaprot piespiedu pārvaldnieka iecelšanas jēgu. Viņi vēršas pie mums ar domu, ka šāds pārvaldnieks būs labais burvis, kas bez maksas sakārtos māju. Bet likumā teikts, ka visi ar mājas pārvaldīšanu un glābšanu saistītie izdevumi jāatlīdzina pašiem dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem.

Komunikāciju atjaunošana un pats neatliekamākais remonts brūkošā mājā var izmaksāt simtiem tūkstošu latu. Pašvaldība apzinās, ka lielākajai daļai iedzīvotāju nav ne mazāko iespēju segt ar piespiedu pārvaldnieka iecelšanu saistītos izdevumus, tāpēc arī programma buksē. Rīgas domei it kā vajadzētu rādīt paraugu visai Latvijai, bet pozitīva parauga nav.

Negaidiet labo burvi!

Rīgā pašvaldības norīkotā pārvaldnieka iecelšanas komisija izveidota Mājokļu un vides departamenta ietvaros, to vada departamenta direktora vietniece Inga Ivanova. Pēdējos mēnešos komisija izskatījusi sešus iedzīvotāju lūgumus nosūtīt viņiem pašvaldības „labo burvi”. Viena māja uzreiz saņēma atteikumu, trim māju īpašniekiem dots laiks tikt galā pašu spēkiem. Neviens lēmums par piespiedu pārvaldnieka iecelšanu Rīgā nav pieņemts.

– Saskaņā ar likumu pilsētai postā nonākusī māja jāglābj par savu naudu, tikai pēc tam pieprasot, lai saimnieks atlīdzina izdevumus. Diemžēl vairākumā gadījumu izredzes atgūt nodokļu maksātāju naudu ir minimālas, – atzīst Inga Ivanova.

Tāpēc arī pašvaldība neriskē ieguldīt naudu pat īpaši bēdīgā stāvoklī esošās mājās un, protams, pat negrasās iedzīvotāju vietā darīt darbus, ko viņi noteikti var paveikt pašu spēkiem.

– Mēs esam izlēmuši, ka piespiedu pārvaldnieka iecelšana varētu būt galējais pasākums. Šobrīd sadarbojamies ar mājām kā samierinātāji un mediatori. Mēs cenšamies atrisināt konfliktus ar alternatīviem paņēmieniem. Vairākumā gadījumu tas izdodas, – komentē komisijas priekšsēdētāja.

Saimnieku māju iemītniekiem palīdzēt grūti

Palūdzām Ingu Ivanovu pastāstīt par iedzīvotāju iesniegumiem. Nav saprotams, kāpēc Mājokļu un vides departaments atsakās iecelt norīkotos pārvaldniekus saimnieku mājām. Daudzi dzīvokļu īrnieki tādās mājās gadiem dzīvo bez apkures, bez ūdens un atkritumu izvešanas. Vai tad tas nav Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzētais apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai?

– Mūsu komisija ir izskatījusi vairākus no saimnieku māju iemītniekiem saņemtus iesniegumus, – pastāstīja Inga Ivanova. – Diemžēl pagaidām nesaskatām iespēju palīdzēt šiem cilvēkiem, ieceļot piespiedu pārvaldnieku. Nesen, piemēram, pie mums vērsās denacionalizētas 55 dzīvokļu mājas iedzīvotāji. Lielajā ēkā apdzīvoti tikai septiņi dzīvokļi. Tie jau sen netiek apkurināti, jumts tek, cilvēki lūdz palīdzību. Bet tikai komunikāciju atjaunošanā vien pašvaldībai nāktos ieguldīt ap pusmiljona latu. Pēc tam mums šo naudu vajadzētu atgūt no mājas īpašnieka (atbilstoši neapdzīvoto dzīvokļu platībai) un no īrniekiem (atbilstoši viņu apdzīvotajai platībai). Iznāk, ka katrai īrnieku ģimenei nāktos samaksāt mums aptuveni 10 tūkstošus latu. Iekasēt tādu naudu no mazturīgiem saimnieka mājas iemītniekiem nebūtu iespējams.

Vēl mazāk izredžu ir mājas atjaunošanā ieguldīto naudu atgūt no tās īpašniekiem. Minētā avārijas māja piederēja uzņēmumam, kas bankrotēja. Māja ir ieķīlāta bankā. Tā kā bankām Latvijā ir pirmās rokas tiesības uz visiem līdzekļiem, kas iegūti, problemātisku nekustamo īpašumu pārdodot izsolē, pašvaldība neapšaubāmi paliktu ar garu degunu.

– Mēs nevaram pilnībā izremontēt 55 dzīvokļu māju, labi zinot, ka neatgūsim ieguldītos līdzekļus, – saka Inga Ivanova.

Tostarp Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pilsēta nedrīkst atstāt iedzīvotājus bez atbalsta. Viennozīmīga risinājuma šai situācijai nav. Mājokļu un vides departamentā stāsta, ka darbinieki cenšoties katrai ģimenei rast individuālu pieeju. Piemēram, dzīvokļu rindā gaidošos iespējami ātrāk pārceļot uz jaunām mājām. Bet ne jau visi saimnieku mājās mītošie atbilst pašvaldības dzīvokļa paātrinātas piešķiršanas prasībām.

– Mēs tādā veidā varam palīdzēt tikai maznodrošinātām ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem un ģimenēm ar bērniem. Bet pat šie cilvēki reizēm atsakās no dzīvokļiem pašvaldības mājās, jo tās neatrodas pilsētas centrā.

Rindā gaidošajiem, kuri pēc ienākumiem un vecuma nav ieskaitāmi mazaizsargāto kategorijā, tiek piedāvāts cits variants: viņiem ir tiesības patstāvīgi pārcelties uz labāku saimnieka māju, nezaudējot kārtas numuru dzīvokļu rindā. Pirms pārcelšanās ieteicams vērsties Dzīvokļu nodaļā pēc rakstiskas atļaujas (tā būs papildu garantija, ka jūs nesvītros no pašvaldības mājokļa pretendentu saraksta).

Atteikums, vēlreiz atteikums...

Vienu no pirmajiem iesniegumiem ar lūgumu iecelt piespiedu pārvaldnieku Rīgas domes Mājokļu un vides departaments saņēma no parastas daudzstāvu mājas, kurā darbojas dzīvokļu īpašnieku biedrība. Vēstuli bija rakstījusi viena no mājas iemītniecēm.

– Viņai bija lielas domstarpības ar sabiedrību, kas pārvalda māju, – stāsta Inga Ivanova. – Šī kareivīgā sieviete uzskata, ka pašreizējam uzņēmumam nav tiesību strādāt mājā. Tas viņu pamudināja pieprasīt, lai pašvaldība ieceļ piespiedu pārvaldnieku. Mēs apstaigājām visus kaimiņus un pārliecinājāmies, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvokļu īpašnieku biedrības darbu – mājā tiek veikts remonts, uzstādīti jauni atkritumu konteineri. Sūdzētāja palika vienatnē.

Šai gadījumā komisija formulēja divus piespiedu pārvaldnieka iecelšanas atteikuma iemeslus. Pirmkārt, neapmierinātajai sievietei ir pieejams īsāks problēmas risināšanas ceļš – viņai ir tiesības ierosināt sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kas var nobalsot par pārvaldnieka nomaiņu. Otrkārt, situācija mājā nerada nekādus draudus cilvēku dzīvībai un veselībai.

– Jā, – piekrīt Ivanova, – mūsu dāmai ir atslēgts ūdens. Bet konflikts aizsākās dienā, kad viņas dzīvoklī plīsa ūdensvads. Ūdens applūdināja apakšējo kaimiņu. Apsaimniekotāja darbinieki atsteidza labot cauruli, bet sieviete pavisam elementāri neielaida viņus dzīvoklī. Vienīgā iespēja bija noslēgt cauruli līdz brīdim, kad saimniece piekritīs remontam. Iecelt piespiedu pārvaldnieku šādā gadījumā būtu tas pats, kas šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem.

Vēl vienā mājā Rīgas domes pārstāvjiem nācās piestrādāt par psihologiem. Problēmas sākās drīz pēc tam, kad ēkas īpašnieks sāka pamazām izpārdot dzīvokļus. Vienu no jaunajiem īpašniekiem iedzīvotāji ievēlēja par pārvaldnieku, uzticot viņam pienākumu slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem un atbildību par komunālo maksājumu pārskaitīšanu.

Diemžēl jaunais pārvaldnieks, kam trūka pieredzes, netika galā ar pienākumiem. Pēc kāda laika viņš pārstāja akurāti kārtot maksājumus. Naudu no cilvēkiem ņēma, bet „aizmirsa” pārskaitīt ūdens un siltuma piegādes uzņēmumiem. Iedzīvotāji to uzzināja, saņemot no Rīgas siltuma un Rīgas ūdens vēstules ar draudiem atslēgt komunālos pakalpojumus.

– Mājā izcēlās liels skandāls. Ieradušies tur, mēs aprunājāmies ar pārvaldnieku. Viņš ātri vien piekrita, ka rīkojies nepareizi un ka mājas grāmatvedība jāsaved kārtībā, – stāsta Inga Ivanova. – Ieradušies mājā otrreiz, pārliecinājāmies, ka problēma gandrīz atrisināta – nauda nonākusi komunālo pakalpojumu sniedzēju kontos, bet mājas iemītnieki gatavojas izraudzīties jaunu, uzticamāku pārvaldnieku. Ideāls piemērs tam, kā dzīvokļu īpašnieki, sanākot kopā, paši spēj atrisināt mājas problēmu.

„Ātrās palīdzības” režīmā

Piespiedu pārvaldnieku iecelšana mājās, kurās radies apdraudējums cilvēkiem un videi, ir visnotaļ sarežģīta lieta. Pašvaldības nesteidz pildīt Dzīvojamo namu pārvaldīšanas likuma prasības, vairākums vispār šo likumu uzskata par neizpildāmu.

– Citu pilsētu varas iestādes gaida, kā rīkosies Rīga, – uzskata Inga Ivanovs. – Bet arī galvaspilsētai nav viegli tikt ar visu skaidrībā. Mēs piespiedu pārvaldnieku iecelšanā paredzam lielas problēmas. Kādas? Ņemsim visvienkāršāko piemēru: lai izpildītu to iedzīvotāju gribu, kuri paši nevēlas rūpēties par savu māju, piespiedu pārvaldnieku nāktos iecelt uz mūžīgiem laikiem. Bet likums paredz, ka šis cilvēks tikai ievieš mājā kārtību un, nodevis lietas likumīgi izraudzītam pārvaldniekam, pazūd. Bet dzīvokļu īpašnieki gluži vienkārši var citu nemeklēt. Kāpēc bāzt galvu laukā no savas alas, kāpēc uztraukties, kaut ko darīt, ja māju jau pārvalda pašvaldības iecelts speciālists?

Piespiedu pārvaldnieka iecelšanu likumdevēji bija paredzējuši kā sodu par mājokļa īpašnieka neizdarību. Diemžēl Latvijā neviens to nesaprot, tāpēc mēs atrodamies paradoksālā situācijā: saimnieku mājām, kuras reāli apdraud cilvēku dzīvību, pašvaldība nevar palīdzēt, jo tas maksā pārāk dārgi, bet privatizēto dzīvokļu īpašnieki arī paši, bez pilsētas palīdzības var tikt galā ar savām problēmām.

– Iekustināt programmu būs grūti, – paredz Inga Ivanova, – šai nolūkā jāizdara grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tajā jāparedz īpašnieka atbildība par mājokļa pienācīgu pārvaldīšanu. Citādi cilvēki aizmirst, ka būt saimniekam – tas nozīmē uzņemties pienākumus.

Piespiedu pārvaldniekam jābūt tādai kā „ātrajai palīdzībai”, tas jāieceļ, piemēram, gadījumā, ja mājas īpašnieks ir bez pēdām pazudis un pametis savu īpašumu likteņa ziņā. Pārējām mājām, kur radušās problēmas, ir tiesības piespiedu pārvaldnieku iecelšanas komisijā vērsties pēc konsultācijas, padoma un alternatīvas palīdzības.