Kaimiņš pret kaimiņu

2010. gada oktobrī Saeima pieņēma likumu „Par dzīvokļa īpašumu”, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumus. Turpat aplūkots arī tāds svarīgs jautājums kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka maiņa. Diemžēl, neraugoties uz labo likumu, Latvijā gadās piedzīvot briesmīgas situācijas – divi un pat trīs pārvaldītāji cīnās par vienu māju, bet dezorientētie iedzīvotāji nespēj saprast, kam maksāt par pakalpojumiem un kā ar veselu ādu izkļūt no komunālās ķildas epicentra.

Situācija, par kuru būs runa, nekādā gadījumā nav viennozīmīga, tāpēc tikai pateiksim, ka notikuma vieta ir neliela māja Rīgā, Maskavas forštatē. Tas ir sapnis, ne māja – iepretī plešas parks, iedzīvotāju rīcībā ir kluss, slēgts pagalms. Te katrs zina kaimiņus ne tikai pēc sejas, bet arī vārdā.

– Pārvaldīt 18 dzīvokļu māju, kurā pati dzīvoju, sāku 2004. gadā, – stāsta Jeļena (pārvaldnieces vārds ir mainīts), – turklāt uzņēmos šo pienākumu tai drausmīgajā brīdī, kas iepriekšējais pārvaldnieks pameta māju likteņa ziņā, neparūpējies pat par ogļu iegādi katlumājai.

Pēc Jeļenas teiktā, sagaidot 2004. gadu, katlumājā bija palikusi niecīga ogļu kaudzīte. To redzēdama, viņa, daudzbērnu māte, saprata, ka vajag uzrotīt piedurknes. Vēlēdamās nodrošināt siltumu saviem bērniem (jaunākajiem tobrīd bija apritējuši tikai trīs un četri gadi), Jeļena par pašas naudu nopirka ogles. Bet jau 4. janvārī kaimiņi ar balsu absolūtu vairākumu ievēlēja viņu par pārvaldnieci.

Sākumā viss norisēja labi. Jeļena kopā ar mājas iedzīvotājiem apsprieda un apstiprināja apsaimniekošanas maksu, koplietošanas telpu uzkopšanas kārtību un citas nianses. Konflikts radās tikai ar vienu trešā stāva dzīvokļa īpašnieku, kurš neregulāri maksāja par komunālajiem pakalpojumiem.

– Šis cilvēks naudu mūsu grāmatvedim maksāja, kad iepatikās, reizi vairākos mēnešos, – stāsta Jeļena, – kas nelielai mājai ir ļoti jūtami. Tāpēc visai drīz iedzīvotāji atkal sapulcējās un kopīgi pieņēma lēmumu parādniekam atslēgt gaismu.

Tāds lēmums nevarēja palikt bez sekām. Aizvainotais iemītnieks sāka cīnīties par savu taisnību un atveda uz māju juristu no kompānijas N. Sākās skaidrošanās, kas ilga gandrīz piecus gadus. Kaimiņi daudzkārt nāca kopā, apsprieda situāciju, sadaloties divās nometnēs – vieni atbalstīja pārvaldnieci, otri juta līdzi parādniekam.

Negaidīts pavērsiens notika 2009. gadā, kad pēc bez elektrības atstātā mājas iemītnieka iniciatīvas tika sasaukta kopsapulce.

– Mani un četrus manus radiniekus, kam mūsu mājā pieder četri dzīvokļi, uz tikšanos pat neuzaicināja, kas pats par sevi jau ir likuma pārkāpums, – saka Jeļena. – Problēmu apsprieda pagalmā, tāpēc varēju visu vērot pa logu. Pie ārdurvīm sapulcējās astoņi mājas iemītnieki, viņiem pievienojās divi firmas N juristi. Protokolu sapulces dalībnieki nerakstīja, parakstus nevāca. Vēlāk uzzināju, ka šajā sapulcē it kā esot pieņemts lēmums atteikties no maniem kā mājas pārvaldnieces pakalpojumiem.

Sapulces likumību Jeļena kategoriski neatzīst, jo pati esot redzējusi, ka tajā nav piedalījies vajadzīgais skaits dzīvokļu īpašnieku. Bet paraksti zem protokola, ko viņai vēlāk iesnieguši, vispār nav viesuši uzticību (viens it kā par Jeļenas atlaišanu parakstījies cilvēks tobrīd atradies Vācijā, par otru parakstu esot pašņāpis tēvs, bet trešais vēlāk centās atsaukt savu parakstu, jo esot bijis dezinformēts par dokumenta saturu).

– 2010. gada aprīlī tā pati iniciatīvas grupa noturēja jaunu sapulci, kurā tika pieņemts lēmums mājas pārvaldīšanu nodot tai pašai juridiskajai firmai N, kura palīdzēja parādniekam no trešā stāva, – stāsta Jeļena.

Lēmumu atkal it kā bija parakstījuši vienpadsmit dzīvokļu īpašnieki, bet vēlāk izrādījās, ka pārvaldnieka maiņai piekrīt tikai deviņi. Viens no iedzīvotājiem tagad ir gatavs vērsties policijā ar sūdzību par viņa paraksta viltošanu zem viena no protokoliem.

Kopš šā gada aprīļa konflikts starp Jeļenu un firmas N vadītāju juristu Jākobsonu, kuri abi vēlas pārvaldīt māju, ieguvis hronisku raksturu. Jākobsons ir pieprasījis, lai Jeļena noliek savas pilnvaras un  nodod viņam mājas dokumentus, savukārt sieviete atsakās atzīt par likumīgu iedzīvotāju balsojumu par viņas atcelšanu.

– Smieklīgi, – viņa saka, – es taču pati jau sen vēlos kādam nodot grūto pārvaldīšanas pienākumu. Bet tā kā manai ģimenei mājā pieder vairāki dzīvokļi, vēlos, lai jaunais pārvaldnieks būtu profesionālis, nevis jurists no nezināma kantora, kas cenšas gan ar godīgiem, gan negodīgiem paņēmieniem sagrābt māju.

Abu pušu emocijas nav grūti saprast: Jeļena uzskata, ka ieguldījusi mājā pārāk daudz personisko līdzekļu un laika, lai ļautu darbu pārņemt principiālam pretiniekam, bet juridiskā firma atzīst, ka sieviete ir slikti pārvaldījusi īpašumu, tāpēc viņa par katru cenu jādabū pie malas. Emocijas virmo, bet tas nelielās mājas iemītniekiem diemžēl nesola neko labu.

– Patlaban puse iedzīvotāju par komunālajiem pakalpojumiem maksā man, bet puse – juridiskajai kompānijai N, – saka Jeļena, aprakstot absolūti absurdo situāciju, kas valda jaukajā Maskavas ielas mājā. – Opozicionāri mūsu uztverē ir parādnieki, jo faktiski namu apsaimniekoju es.

Kas tad iznāk? Viena firma nodrošina cilvēkiem siltumu, gaismu, atkritumu izvešanu, bet otra par to saņem naudu. Agrāk vai vēlāk pusei iedzīvotāju parāds kļūs par nepanesamu nastu, un pārvaldniece iesūdzēs viņus tiesā. Tādā situācijā pat dzīvokli var zaudēt!

Arī kompānijas N juristi saprot, ka viņiem uzticējušos cilvēkus nostādījuši apšaubāmā situācijā, tāpēc cenšas ar tiesas starpniecību iegūt mājas pārvaldīšanas tiesības. Taču pirmās instances tiesa lietu neizskatīja. Tāpat arī komunālo pakalpojumu sniedzēji – ūdens un gāzes piegādātāji, atkritumu izvedēji – par pārvaldnieci atzīst tikai Jeļenu.

– Pareizākais bija noturēt jaunu mājas iedzīvotāju kopsapulci un šoreiz pēc visiem noteikumiem izvēlēties pārvaldnieku, – uzskata Jeļena. – Tā mēs šopavasar arī izdarījām. Bet cilvēki ir tā apjukuši, ka arī šoreiz neko konkrētu nespēja izlemt. Balsis dalījās uz pusēm: deviņi cilvēki balsoja par mani, deviņi – par Jākobsonu.

Un atkal cilvēki izklīda, neatraduši kopīgu valodu un cits citu apveltīdami ar naidīgiem skatieniem. Māju vēl gaida tiesas, skaidrošanās un ilgi divvaldības mēneši. Visbēdīgāk var klāties cilvēkiem, kas naudu par apsaimniekošanu maksā jaunajam pārvaldniekam. Pat ja tiesa reiz atzīs juridiskās kompānijas N tiesības pārvaldīt māju, iedzīvotājiem vienalga vajadzēs norēķināties ar Jeļenu par konflikta laikā saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Vai viņi spēs tikt galā ar dubultajiem maksājumiem? Un vai jaunais pārvaldnieks bijušajai atmaksās naudu, ko vairāk nekā pusgadu tā kasē iemaksāja puse dzīvokļu īpašnieku?

– Sākumā iemītnieku parādus par elektrību un siltumu es sedzu no savas kabatas, jo cerēju, ka kaimiņi attapsies un vēlāk šo naudu samaksās, – saka Jeļena. – Diemžēl situācija tikai saasinājās. Tad pārstāju maksāt svešus parādus, un tagad mājai draud briesmas – komunālo pakalpojumu sniedzēji var atteikties mūs apkalpot, pirms mēs ar konkurentiem būsim noskaidrojuši, kam taisnība.

Tā pilnīgi atklāti pārvaldniece stāsta par konfliktu un savu nostāju tajā. Vismaz puse mājas iedzīvotāju nepiekritīs Jeļenai un teiks, ka tādā strupceļa situācijā viņai labprātīgi jānodod pārvaldīšanas tiesības. Bet vai tas glābs māju no parādiem un iekšējām nesaskaņām? Jeļena iestājas par likumīgu risinājumu: „Lai iedzīvotāji beidzot cilvēciski izlemj, kam saimniekot mājā, un atbilstoši likumam noformē savu lēmumu.”

Mūsu nodoms nav atbalstīt kādu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Vēlamies tikai lasītājiem atgādināt, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” mājai jaunu pārvaldnieku var ievēlēt ar dzīvokļu īpašnieku vienkāršu balsu vairākumu. Ja cilvēki nevēlas iestigt tiesas darbos un parādos un palikt bez komunālajiem pakalpojumiem, minētās mājas iemītniekiem visprātīgāk būtu atteikties gan no Jeļenas, gan viņas konkurenta pakalpojumiem un nekavējoties izraudzīties trešo pārvaldnieku, kas apmierinātu 51% dzīvokļu īpašnieku. Tādējādi problēmu varētu atrisināt vienas dienas laikā. Bet turpmāk atcerēsimies vienu patiesību: vissvarīgākais mājā ir miers un saskaņa. Kur nav saskaņas, tur drīz vien pazūd gan gaisma, gan siltums, gan sētnieks.