Jumts tek, dzīvoklis noplūst!

Rudens lietavas atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem nodara nopietnus zaudējumus: kas jādara mājas pārvaldniekam?

Rīdziniecei Silvijai nav paveicies, viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājas augšējā stāvā. Pēc stipra lietus dzīvokļa vannas istabā noplūduši griesti. Dzīvokļa īpašniece uzskata, ka par remontu būtu jāmaksā apsaimniekotājam, jo saliešanas cēlonis bijis nepietiekami platā jumta pārkare. Cik ātri un par kādiem līdzekļiem mājas apsaimniekotājam ir pienākums salabot jumtu un vai tam jāpalīdz izremontēt noplūdušo vannas istabu?

Jumtu salaboja, bet remontu vannas istabai atteica!

Sazinājāmies ar mājas Biķernieku ielā 79, Rīgā, apsaimniekotāja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāvi.

– Ja lietus ūdens noplūdināja dzīvokli, tā nepārprotami ir avārijas situācija, un apsaimniekotājam ir pienākums šo avāriju pēc iespējas ātrāk novērst, – skaidro RNP pārstāve Inita Kabanova. – Tiklīdz mājas Biķernieku ielā iedzīvotāji mūs informēja par radušos situāciju, uzņēmuma speciālisti ķērās pie darba. Tuvāko dienu laikā tiks pabeigts jumta un tā pārkares remonts, kas neizturēja uzkrājušos lietus ūdens masu.

Šīs mājas jumts jānomaina, taču šobrīd ar iedzīvotāju uzkrājumiem remontdarbiem paredzamās izmaksas segt nav iespējams. Turklāt mājai ir citas neatliekamas un svarīgas vajadzības, piemēram, jāmaina stāvvadi un jāremontē balkoni.

No vienas puses, iedzīvotāji, protams, var pamazām uzkrāt līdzekļus remontdarbiem, no otras puses, viņiem ir tiesības pretendēt uz pilnu mājas atjaunošanu, darbus paveicot kredītā, turklāt ar valsts atbalstu.

– Likums nosaka, ka situācijā, kad ēkas atsevišķas konstrukcijas ir sliktā stāvoklī, apsaimniekošanas uzņēmumam ir pienākums savlaicīgi plānot nākamo periodu remontdarbus un palīdzēt iedzīvotājiem noteikt vajadzīgo uzkrājumu apmēru. Tā kā RNP darbinieki to nebija izdarījuši, vai esat gatavi samaksāt dzīvokļa īpašniecei par noplūdušās vannas istabas remontu?

– Nē. RNP uzskata, ka tā darbinieki ir izdarījuši visu, ko viņiem par pienākumu uzlicis normatīvais regulējums, proti, informējuši dzīvokļu īpašniekus par jumta avārijas stāvokli, veikuši avārijas novēršanas remontdarbus un ieplānojuši jumta nomaiņu tad, kad mājas iedzīvotāji būs uzkrājuši pietiekami daudz līdzekļu šādu darbu izpildei. Tādēļ applūdušā dzīvokļa īpašniecei griesti būs jāremontē par pašas līdzekļiem. Ja dzīvoklis bijis apdrošināts, tad viņa var vērsties savā apdrošināšanas sabiedrībā un saņemt atlīdzību. Šajā gadījumā dzīvokļa īpašniecei jāvēršas pie mums ar lūgumu sastādīt aktu par dzīvokļa saliešanas cēloņiem. Šis akts ir jāiesniedz apdrošināšanas sabiedrībai.

Vērsieties tiesā!

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Līga Lapiņa skaidro, ka mūsu lasītājai tiešām nav pamata prasīt, lai apsaimniekošanas uzņēmums samaksātu par vannas istabas remontu.

– Ja dzīvokļa applūšanu būtu izraisījusi nepietiekami plata jumta pārkare, tad dzīvoklis būtu applūdis jau pirms daudziem gadiem katra stiprāka lietus laikā. Ticamāks ir skaidrojums, ka šajā reizē jumtā radies pēkšņs bojājums, kā rezultātā lietus ūdens caur bēniņu pārsegumu noplūdināja jūsu lasītājas vannas istabu.

– Vai mājas apsaimniekotājs nav vainīgs pie tā, ka jumts tek? Cik man zināms, namu pārvaldniekam ir pienākums regulāri apsekot māju un remontēt avārijas stāvoklī esošās konstrukcijas, lai novērstu apdraudējumu dzīvokļu īpašnieku mantai.

– Pierādīt mājas pārvaldnieka vainu ir iespējams, ja starp viņa darbību vai bezdarbību un kaitējumu pastāv cēloņsakarība. Jūsu lasītājai ir tikai viena izvēle – vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā. Tiesnesis izskatīs pierādījumus un lems, vai vannas istabas applūšanā vainojams apsaimniekošanas uzņēmums, kā arī nospriedīs, vai tam būtu jāsedz remontdarbu izmaksas.

– Kādi pierādījumi ir jāiesniedz tiesai?

– Sarakste starp cietušo un apsaimniekotāju, kurā skaidri pausts apsaimniekošanas uzņēmuma viedoklis par noplūdināšanas cēloni un to, kādi pasākumi paredzēti, lai šādas vai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Turklāt ir jābūt apsaimniekošanas uzņēmuma rakstiskai atbildei, kurā pateikts, vai tas apmaksās vannas istabas remontu vai arī atsakās to darīt.

– Kas vēl būtu jādara lasītājai, ja viņa nolemj vērsties tiesā?

– Viņai vajadzīgs sertificēta būvspeciālista atzinums, kurā skaidri norādīts iemesls, kādēļ vannas istabas griesti tika salieti lietusgāzes laikā. Sertificētu uzņēmumu saraksts atrodams Latvijas Būvinženieru savienības interneta vietnē https://buvinzenierusavieniba.lv

Strīdā starp dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekošanas uzņēmumu ir svarīgi saprast, vai saliešana bija avārijas situācija. Avārijas situāciju nevar paredzēt, tādēļ mājas apsaimniekotājs tajā nav vainojams. Savukārt, ja saliešanu varēja novērst (veicot noteiktas darbības), tad tā ir cita lieta. Mājas apsaimniekotājam ir pienākums divas reizes gadā veikt mājas jumta un tā pārkares vizuālu apsekošanu. Ja apsekošanas aktā ir teikts, ka jumta bojājumi netika konstatēti, tad uzskatāms, ka saistībā ar jumtu radusies avārijas situācija.

– Kam ir pienākums pieprasīt šo aktu no apsaimniekošanas uzņēmuma?

– Applūdinātā dzīvokļa īpašniekam.

„Kas maksā tiesas izdevumus?”

– Vai apsaimniekošanas uzņēmumam, zaudējot tiesā, ir atļauts ar tiesvedību saistītās izmaksas sadalīt starp visiem dzīvokļu īpašniekiem?

– RNP mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksā jau ir iekļāvis juridisko pakalpojumu izmaksas, līdz ar to šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem nebūs papildu jāmaksā par tiesvedību (izrādās, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam visas izmaksas jau ir samaksājuši iepriekš – red. piezīme).

– Iztēlosimies situāciju, kad tiesa atzīst mājas pārvaldnieku par vainīgu mūsu lasītājas dzīvokļa applūdināšanā. Kurš maksās par remontu?

– Uzskatu, ka gadījumā, ja tiesa atzīst mājas apsaimniekotāju par vainīgu, tad tam ir pienākums no savas peļņas apmaksāt remontdarbu izmaksas.

Bet arī šeit var būt nianses, kuras, kā jau teicu, tiesai būs jāņem vērā. Rezultātā tiesa var lemt par labu pārvaldniekam un piedzīt zaudējumus no dzīvokļu īpašnieku kopības.

„Nevēlamies maksāt par citiem!”

– Vai dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības atteikties no jumta remonta vai nomaiņas? Piemēram, lietus applūdina tikai vienu dzīvokli, bet atlikušos 99 dzīvokļus tas neskar, tāpēc viņi neredz vajadzību tērēt naudu jumta remontam vai nomaiņai...

– Jā, dzīvokļu īpašniekiem ar balsu vairākumu ir tiesības atteikties no apsaimniekotāja plānotā jumta remonta (savukārt, ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad applūdušā dzīvokļa īpašnieks var vērsties tiesā un piedzīt remonta izmaksas no visiem saviem kaimiņiem – red. piezīme).

– Vai mājas pārvaldniekam ir jāprasa atļauja dzīvokļu īpašniekiem avārijas remontdarbiem?

– Ja notiek avārija, mājas apsaimniekotājam ir pienākums pēc iespējas ātrāk bez dzīvokļu īpašnieku atļaujas novērst bojājumus. Remonts tiek apmaksāts no mājas iedzīvotāju uzkrājumiem. Ja šie uzkrājumi nav pietiekami, dzīvokļu īpašniekiem pēc remonta tiks izrakstīts papildu rēķins.

Vēlos piebilst, ka steidzami avārijas remontdarbi ir iespējami tikai tad, ja apsaimniekotājam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi. Ja māju apsaimnieko īpašnieku biedrība vai neliels uzņēmums, tam var nebūt līdzekļu avārijas remontdarbiem. Tātad tie tiks veikti tikai tad, kad par to lems dzīvokļu īpašnieku kopība.

Lēmuma pieņemšanu kopsapulcē vai ar rakstisku aptauju var ierosināt jebkurš dzīvokļa īpašnieks. Ja neviens nevēlas to darīt, attiecīgo uzdevumu var uzticēt mājas pārvaldniekam, kuram nav tiesību atteikties pildīt šo pienākumu.

Ja jūsu īpašums ir cietis avārijā mājā, nekavējoties ar rakstisku iesniegumu par to jāziņo mājas pārvaldniekam, – norāda Līga Lapiņa. – Pārvaldniekam ir jāsastāda avārijas akts un jāfiksē bojājuma cēlonis.