Ne viss notiek pēc plāna

Iedzīvotājiem ir aizdomas, ka mājas pārvaldnieks avārijas darbu piesegā izšķiež mājas iedzīvotāju uzkrājumus remontdarbiem

Rīdzinieki sākuši sūdzēties par apsaimniekošanas uzņēmumu, kas lielāko daļu remontdarbu veic kā avārijas darbus. Rīdziniece Anita raksta: „Mājā nomainīja caurules, bet iedzīvotājus nostādīja fakta priekšā, ka jūlijā par šiem darbiem 25 dzīvokļiem būs jāveic norēķins 3000 eiro apmērā. Kāpēc šo sarūsējušo cauruļu nomaiņu nevarēja plānot laicīgi? Veicu uzņēmumu aptauju, un divi atbildēja, ka plānotā kārtībā būtu gatavi nomainīt caurules par 1800–2000 eiro.”

Iedzīvotājiem ir aizdomas, ka mājas pārvaldnieks avārijas darbu aizsegā izšķērdē mājas iedzīvotāju uzkrājumus remontdarbiem. Galu galā, ja darbi tiek plānoti, apsaimniekotājam šo cauruļu nomaiņas izmaksas ir jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem, turklāt pārvaldniekam ir atļauts rīkoties tikai iedzīvotāju uzkrāto līdzekļu apmērā. Savukārt to pašu cauruļu nomaiņai, ja tā veikta avārijas aizsegā, saskaņojums nav nepieciešams. Mājas pārvaldniekam ir pienākums pēc iespējas ātrāk novērst avāriju arī gadījumos, kad mājai nav tam nepieciešamo līdzekļu. Pēc tam pārvaldnieks remontdarbos iztērētos līdzekļus iekļauj dzīvokļu īpašniekiem rēķinos normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā.

„Šādu situāciju piedzīvojām arī savā piecstāvu lietuviešu projekta mājā – Kurzemes prospektā Rīgā,” – sūdzas mūsu lasītāja Jeļena. – Pārvaldnieks tikko nomainīja jumta segumu, kas it kā bijis avārijas stāvoklī. Remontu ne ar vienu nesaskaņoja un tagad mājas 60 dzīvokļu īpašnieki apsaimniekotājam trīs gadus ik mēnesi maksās 16 eiro no dzīvokļa par veiktajiem remontdarbiem. Izskatās ļoti aizdomīgi, – uzskata Jeļena.

„Kamēr vienu remontē, cits plīst...”

– Iedzīvotāji sūdzas, ka viņu mājās arvien biežāk notiek avārijas darbi, bet plānotie darbi tiek veikti ļoti reti. Kāds tam varētu būt iemesls? Apsaimniekotājam taču ir pienākums regulāri pārliecināties par mājas stāvokli. Vai jāsecina, ka veiktā mājas apsekošana nav kvalitatīva?

– „Par šo tiksim skaidrībā, kā piemēru izmantojot tipisku situāciju,” saka uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) Pakalpojumu nodrošināšanas pārvaldes direktors Jurijs Tukišs. – Tehniskā stāvokļa pārbaude – mājas apsekošana – ir sava veida diagnostika, kuras rezultāti palīdz novērtēt, vai mājā ir nepieciešams remonts un kā labāk plānot darbus. Vecās mājās šādu darbu saraksts var būt ļoti garš, jo gan inženierkomunikācijas, gan konstrukcijas savu laiku ir nokalpojušas un nolietotas. Piemēram, mājas apsekošanas laikā tiek noteikts, ka vajadzīgs jauns jumts un jauni stāvvadi. Abi remonti ir apjomīgi un finansiāli ietilpīgi, savukārt uzkrājumā remontdarbiem abām vajadzībām līdzekļu ir par maz. Šādā situācijā mājas apsaimniekotājs sāk ar svarīgāko un saved kārtībā, piemēram, jumtu (remontē esošo vai uzklāj jaunu). Diemžēl šajā laikā vecie stāvvadi var plīst, un tad to nomaiņa būs ārkārtas darbs, lai gan, apsekojot māju, kļūdas nebija un stāvvadu nodilums bija skaidri redzams.

Kopumā tāda apmēra mājas remontam, kas ļautu savest kārtībā visas konstrukcijas, kuru kalpošanas laiks ir beidzies, līdzekļus sakrāt ir gandrīz neiespējami. Tādēļ vecajās mājās bieži vienu mājas konstrukciju remontē, bet cita turpina bojāties, jo dzīvokļu īpašnieku uzkrājumi remontdarbiem nav pietiekami.

– Cik bieži apsaimniekošanas uzņēmuma darbiniekiem jāpārbauda mājas stāvoklis?

– Visas mājas vizuālā apsekošana jāveic reizi gadā, bet atsevišķi elementi jāpārbauda divas reizes gadā. Uzņēmums RNP praktizē visas mājas vizuālo apsekošanu divas reizes gadā.

Mājās ir atsevišķi pastiprinātas uzraudzības elementi, piemēram, lifti, kuri pēc jaunajiem normatīviem jāpārbauda divas reizes mēnesī – un mēs to noteikti nodrošinām. Papildu šīm prasībām reizi mēnesī veicam liftu tehnisko apkopi un pēc tam arī – ikgadējo tehnisko apskati.

– Kas apseko mājas? Iedzīvotāji sūdzas, ka to darot sētnieki...

– Mēs rīkojamies saskaņā ar normatīvā regulējuma prasībām, kur noteikts, ka apsaimniekotājs nodrošina mājas vizuālo apsekošanu – apskati. Tas nozīmē, ka katru māju divas reizes gadā apseko RNP darbinieki – būvinženieri, kuri labi pārzina viņiem uzticētās mājas. Pēc mājas apskates speciālists aizpilda apsekošanas aktu.

Liftus, kas ir paaugstinātas bīstamības iekārta, vērtē neatkarīgs eksperts.

– Kādos gadījumos ar mājas vizuālo apskati nepietiek un ir nepieciešama padziļināta tehniskā apsekošana?

– Reizi desmit gados neatkarīgs eksperts – būvspeciālists – veic katras mājas tehnisko apsekošanu. Šis tehniskās apsekošanas atzinums (TAA) ir spēkā desmit gadus. Neatkarīgu būvspeciālistu veikt mājas tehnisko apsekošanu pieaicina arī tad, ja mājai vai kādai tās konstrukcijai ir beidzies MK noteikumos Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu 2. pielikumā noteiktais vidējais kalpošanas laiks.

Avārija, reizi pa reizei, bet remonts – pēc plāna

– Pieņemsim, ka vizuālā apskatē atklāts, ka mājas jumts ir avārijas stāvoklī. Kādos gadījumos nodrošināsiet plānveida remontdarbus, bet kādos – neatliekamus avārijas remontdarbus?

– Ja jumta remonts jau bijis ieplānots, tad to veiks pēc plāna. Bet, ja negaidīti atklāts bojājums, remontdarbus var plānot veikt nākamajā laika periodā, kad konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki būs uzkrājuši pietiekami daudz līdzekļu remontdarbu fondā.

Bet, ja pēc apskates speciālists atklāj, ka jumts ir avārijas stāvoklī, tad tas jāremontē nekavējoties, un tad tas būs avārijas remonts.

Avārijas situācijā ir svarīgi pēc iespējas ātrāk novērst bojājumus, lai netiktu nodarīti zaudējumi dzīvokļu īpašnieku mantai un netiktu bojātas mājas iedzīvotāju kopīpašums. Tādēļ jumtu remontē nekavējoties un, ja ir pietiekams uzkrājumu apmērs, šos līdzekļus izmanto izdevumu segšanai.

– Vai šādā gadījumā ir nepieciešama iedzīvotāju atļauja līdzekļu paņemšanai no uzkrājumiem?

– Jā, dzīvokļu īpašnieki par maksāšanas veidu pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Ja viņi nenobalso par remontdarbu apmaksu no uzkrājumiem turpmāk plānotiem remontdarbiem, tad pārvaldnieks viņiem izraksta papildu rēķinus, avārijas darbu izmaksas dalot ar dzīvokļu skaitu.

– Vai mājas iedzīvotāji tiek brīdināti par to, kāds remonts vajadzīgs viņu mājā?

– Jā, katru gadu 15. oktobrī iedzīvotāji aicināti iepazīties ar remontdarbu plānu nākamajam gadam, kurā norādītas arī darbu provizoriskās izmaksas. Ar šo plānu cilvēki var iepazīties portālā e-pārvaldnieks.lv, RNP mobilajā aplikācijā, kā arī ierasties klātienē uzņēmuma klientu apkalpošanas centros.

Ja klienti nepiekrīt piedāvātajam remontdarbu plānam, to var mainīt ar dzīvokļu īpašnieku kopīgu lēmumu.

Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams vairākuma (50%+1 balss) lēmums, kas praksē ir sarežģīti un var aizņemt ilgāku laiku. Lai ātrāk un vienkāršāk pieņemtu lēmumus, RNP piedāvā mājas iedzīvotājiem ievēlēt pilnvarotu personu, kura viņai piešķirto pilnvaru ietvaros pieņems mazāk nozīmīgus lēmumus, tāpēc par šiem jautājumiem kopsapulces nebūs jārīko.

Uz nomaksu – jā!

– Vai iedzīvotāji paši var izvēlēties uzņēmumu, kas remontēs viņu mājas jumtu?

– Jā, protams, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pašiem pieņemt lēmumu un izvēlēties uzņēmumu remontdarbu veikšanai. Tādā gadījumā nāksies slēgt trīspusēju līgumu starp mājas pilnvaroto personu, apsaimniekošanas uzņēmumu un izvēlēto būvdarbu veicēju, kā arī finansēt darbus no mājas uzkrājumu fonda. Tikai jāņem vērā, ka izvēlētajam uzņēmumam ir jāatbilst minimālajām prasībām, piemēram, tam jābūt reģistrētam kā būvkomersantam.

– Ja pēc avārijas darbu veikšanas iedzīvotāji tāmē pamana, ka cena dažām darbu pozīcijām ir pārāk augsta, viņiem ir tiesības šo tāmi apstrīdēt un lūgt apsaimniekošanas uzņēmumam paskaidrojumu?

– Jā, dzīvokļu īpašniekiem ir jāraksta iesniegums un tad viņi saņems detalizētu izmaksu skaidrojumu.

– Ja avārijas darbu apjoms sasniedz tūkstošiem eiro, vai to iespējams apmaksāt pa daļām?

– Jā, lielākus maksājumus var sadalīt un maksāt pa daļām.

– Cik ilgs samaksas grafiks tiek piedāvāts un no kādas summas tas ir atkarīgs?

– Ja maksājuma summa nepārsniedz 3 eiro par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru, to var samaksāt sešu mēnešu laikā, ja summa ir lielāka, tad gada laikā.