Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„Vai mani var iesūdzēt tiesā?”

Freepik.com

Rīdziniece organizēja iedzīvotāju rakstisku aptauju par apsaimniekotāja maiņu un tagad baidās no sekām

Visus lēmumus daudzdzīvokļu mājā var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieki, balsojot „par” vai „pret” ierosinājumu. Balsošanas iniciators var būt jebkurš dzīvokļa īpašnieks. Bet vai viņam pēc tam ir jāuzņemas atbildība par sekām?

Balsis ir savāktas

Ar avīzes redakciju sazinājās Nellija, kura pirms trim gadiem ierosināja rakstisku aptauju lēmuma pieņemšanai par savas mājas apsaimniekošanas uzņēmuma Civinity nomaiņu ar uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks.

„Es biju parakstu vākšanas iniciatore,” stāsta Nellija. – Visas anketas, kas tika savāktas, nodevām Rīgas namu pārvaldnieka darbiniekiem, lai viņi varētu noteikt, vai apsaimniekotāju maiņai ir savākts pietiekams balsu skaits.

Pēc nedaudz dienām mājas aktīvisti saņēma atbildi no Rīgas namu pārvaldnieka: visas aptaujas veidlapas ir derīgas, apsaimniekotāju maiņas jautājumu var uzskatīt par nokārtotu. Pēc jaunā apsaimniekotāja datiem par pārvaldnieku maiņu bija nobalsojuši 108 no 180 mājas dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

Kur radās nepareizie paraksti?

„Uzņēmuma Civinity pārstāvji uzstāja, ka daži paraksti uz anketām ir viltoti,” uztraucas Nellija. Pēc viņas teiktā, uzņēmuma Civinity pārstāvji nekautrējās apmeklēt dzīvokļus un lūgt iedzīvotājus parakstīt iepriekš sagatavotas veidlapas par parakstu atsaukšanu. Seši cilvēki piekrita atsaukt savus parakstus. Nellija atceras, ka vēlāk viņa runājusi ar vienu no saviem kaimiņiem.

Viņa jautājusi: „Uldi, atbildi atklāti, tu taču parakstīji veidlapu par apsaimniekotāja maiņu, kāpēc pēc tam savu parakstu atsauci?” Viņš atbildējis, ka Civinity pārstāvji esot pārliecinājuši.

Jautāju: „Kāpēc parakstīji gatavu veidlapu, kurā teikts, ka parakstu neatzīsti par savu, tātad tas it kā ir viltots?” Kaimiņš tikai atmeta ar roku, sak’, kurš gan spēj izlasīt tās bezgalīgās anketas...

Atgriezās pie vecā pārvaldnieka

Mājā izveidojās nervoza situācija. Trīs mēnešus māju apsaimniekoja Rīgas namu pārvaldnieks, bet pēc tam notika vēl viena aptauja un lielākā daļa iedzīvotāju tomēr nobalsoja par atgriešanos pie Civinity.

– Tā mēs atgriezāmies pie vecā apsaimniekotāja, kurš mūsu māju apkalpo jau ilgāk nekā divus gadus. Tikai Civinity neapstājās, saņemot atpakaļ mājas apsaimniekošanas tiesības. Nē, uzņēmums iesniedza prasību tiesā, pieprasot atzīt, ka Rīgas namu pārvaldnieks trīs mēnešus mūsu māju apsaimniekojis prettiesiski. Uz tiesu tika izsaukti vairāk nekā simts dzīvokļu īpašnieki, kuri bija balsojuši par apsaimniekotāju maiņu, – stāsta Nellija.

Kam jāpārbauda aptaujas anketas?

Nākamajā tiesas sēdē, kas notika šopavasar, atkal tika aktualizēts jautājums par dzīvokļu īpašnieku parakstu viltošanu.

Nellija un citi mājas aktīvisti uzskata, ka par viltošanu nevar būt ne runas, var būt daži atsevišķi gadījumi, kad balsošanas veidlapā parakstījies nevis pats dzīvokļa īpašnieks, bet gan kāds no ģimenes locekļiem.

– Tieši tāpēc visas anketas nodevām Rīgas namu pārvaldniekam, lai apsaimniekošanas uzņēmums pārbaudītu parakstu atbilstību dzīvokļu īpašnieku sarakstiem. Mums, aptaujas organizatoriem, tādu iespēju nebija.

Negaidīts zaudējums

Tā vai citādi Nellija ir ļoti noraizējusies par pašreizējo tiesas procesu. Ja atkal tiks aktualizēts jautājums par parakstu viltošanu anketās, vai tiesībsargājošās iestādes nevar saukt pie atbildības viņu kā aptaujas iniciatori? Vai viņai ir kāda finansiāla atbildība?

– Vēl kāda sīka nianse, – piebilst mūsu lasītāja, – kad tiesnese Civinity pārstāvjiem palūdza iesniegt tiesai aptaujas veidlapas ar it kā viltotajiem parakstiem, izrādījās, ka tieši šīs anketas ir pazaudētas. Bet, kad kaimiņiem, kuri apstrīdēja savus parakstus, jautāja, vai viņi vēlas ekspertīzi, arī viņi atteicās.

Pat tuvu nestāvēja

Advokāts Deniss Gorba situāciju komentē šādi:

– Cilvēku, kurš saskaņā ar dokumentiem ir dzīvokļu īpašnieku balsojuma iniciators, manuprāt, nekādā veidā nevar saukt pie atbildības jautājumā par parakstu atbilstību vai neatbilstību.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto rakstiskās balsošanas iniciatori procesa laikā nestaigā pa dzīvokļiem. Viņi izsūta dzīvokļu īpašniekiem anketas un dod vismaz divas nedēļas laika lēmuma pieņemšanai. Pēc tam dzīvokļu īpašnieki aizpildītās anketas norunātajā kārtībā nogādā aptaujas iniciatoriem.

Parakstītās anketas tiek savāktas, piemēram, atsevišķā vai paša iniciatora pastkastē, tāpēc tikai paraksta devējs zina, par ko ir parakstījies. Vai parakstījies ir dzīvokļa īpašnieks vai viņa ģimenes loceklis, to aptaujas iniciators nevar zināt, jo parakstīšanas brīdī nav bijis pat tuvumā. Parakstu pārbaude šajā situācijā bija Rīgas namu pārvaldnieka uzdevums.

Mums ir nepieciešama cietušā sūdzība

– Vai var vainot aktīvisti, ka viņa dzīvokļa īstā īpašnieka vietā parakstījusi balsošanas veidlapu?

– Lai to izdarītu, policijā jāvēršas pašam cietušajam, piemēram, dzīvokļa īpašniekam, kuram paša paraksts izskatās viltots. Šajā gadījumā tiks sākts kriminālprocess un prasīti paskaidrojumi no aptaujas iniciatora, kuram, protams, ir visas iespējas pierādīt savu taisnību. Ja policija tomēr nolems ierosināt krimināllietu, dokuments ar parakstu tiks nodots ekspertīzei, kas noteiks viltojumu.

Kur saistība?

– Vai apsaimniekotājs var saukt pie finansiālās atbildības aptaujas iniciatoru?

– Tas ir gandrīz neiespējams uzdevums. Lai to panāktu, jākonstatē apsaimniekošanas uzņēmumam nodarītā materiālā zaudējuma apmērs, jāatrod atbildīgie un jānosaka cēloņsakarības (tas ir, jāpierāda, ar kādām konkrētām vainīgās personas darbībām nodarīts kaitējums īpašuma apsaimniekotājam).

No redakcijas puses piebildīsim, ka šajā stāstā ir vēl viena problēma: trīs mēnešu laikā iedzīvotāji divas reizes vāca parakstus par pārvaldnieku maiņu un acīmredzot abos gadījumos savāca nepieciešamo balsu vairākumu. Dzīvokļu īpašnieku ietekmējamība, nestabilitāte un pasivitāte ļāva viņiem vispirms atteikties no konkrēta apsaimniekotāja pakalpojumiem un pēc tam atgriezties. Dzīvokļu īpašnieku kopībā, kur īpašnieki ir labi informēti par savām tiesībām un pienākumiem un uzrauga savas mājas lietas, nekas tāds nebūtu iespējams.

Kā veikt aptauju?

Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ir reglamentēta šādi.

(1) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk – aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstisku lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstiski balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem aptaujas organizators sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1)  lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

2)  pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3)  pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgos viedokļus;

4)  citas būtiskas ziņas par balsojumu.

Numuru arhīvs: spied un lasi!