Mācāmies skaitīt!

Esat nolēmuši savā mājā dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību? Rūpīgi pārdomājiet visas ar atskaišu gatavošanu saistītās nianses

Dzīvokļu īpašnieku biedrības vairs nav nekas īpašs, tagad tās ir izveidotas daudzās ēkās Rīgā un citās valsts pilsētās. Taču 2024. gadā šie uzņēmumi saskārās ar pienākumu iesniegt VID gada pārskatu pēc stingrākiem noteikumiem. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad uzņēmums neveic finansiālo darbību. Atskaišu sagatavošanas procesā šopavasar atklājās arī citi sarežģījumi.

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) vadītāja un licencēta grāmatvede Taisa Štāle pastāstīja, ka apmēram 20% māju, kuras apsaimnieko RNA, ir izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības. Šogad apsaimniekotājs šīm mājām piedāvāja jaunu pakalpojumu – gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā:

– No 2024. gada dzīvokļu īpašnieku biedrības nolīgtais grāmatvedis joprojām var sagatavot pārskatu. Šim pilna laika grāmatvedim nav nepieciešama licence. Savukārt, ja uzņēmumam nav pastāvīga grāmatveža, tas pārskata sagatavošanu var uzticēt tikai licencētam grāmatvedim – ārpakalpojuma sniedzējam.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības izveide ir obligāts nosacījums mājai, kura vēlas saņemt naudu remontdarbiem no valsts vai pašvaldības programmām.

■ ■ ■

„Gatavojot dzīvokļu īpašnieku biedrībām gada pārskatus, saskārāmies ar negaidītu problēmu,” atzīst Taisa Štāle. – Saskaņā ar likumu jebkurā biedrībā ir jābūt savam revidentam, kuru parasti izvēlas no mājas iedzīvotāju vidus. Visbiežāk tas ir izbijis vai esošs grāmatvedis, taču teorētiski par šādu revidentu var izvēlēties jebkuru personu.

Taisa Štāle stāsta, ka viens no revidenta uzdevumiem ir uzņēmuma gada pārskata pārbaude. Šādā situācijā licencēts grāmatvedis var saskarties ar pārbaudes veicēja neprofesionālismu:

– Likumā teikts, ka revidentam jābūt kompetentam, bet reāli daļa revidentu neizprot dzīvokļu īpašnieku biedrību grāmatvedības specifiku. Pat, ja revidents ir apmācīts grāmatvedis, viņš, iespējams, visu mūžu ir strādājis tirdzniecībā vai loģistikā un nezina, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības grāmatvedībā ir jāievēro Biedrību un nodibinājumu likums.

Līdz ar to revidents savā ziņojumā var izvirzīt nepamatotas pretenzijas par gada pārskatu, tāpēc dzīvokļu īpašnieku kopības valde pieprasa licencētam grāmatvedim labot pārskatu un novērst iespējamās kļūdas.

„Savukārt mēs,” saka Taisa Štāle, – šīs kļūdas novērst nevaram, jo revidenta prasības ir pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma pantiem.”

■ ■ ■

Lūk, tikai vienas izplatītas revidenta kļūdas piemērs: biedrības kontā gada laikā saņemti 190 000 eiro. Revidents apgalvo, ka visa šī summa ir biedrības apgrozījums, neskatoties uz to, ka lielāko daļu summas veido no dzīvokļu īpašniekiem saņemtie maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

„Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto tranzīta maksājumus nevar iekļaut uzņēmuma apgrozījumā,” uzsver mūsu eksperte. – Attiecīgi es nevaru labot ziņojumu pēc revidenta pieprasījuma, jo ar savu licenci esmu atbildīgs par visu aprēķinu likumību. Savukārt revidents ne par ko un nevienam neatbild. Patiesībā viņam vajadzētu būt kompetentākam par grāmatvedi, kas sagatavo gada pārskatu, bet tik kompetenti revidenti ir ļoti reti sastopami.

Taisa Štāle atgādina, ka pirms gada pārskata ziņojuma sastādīšanas revidentam ir jāiepazīstas ar Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Patiešām, ja revidenta prasības nebūs iespējams izpildīt, uzņēmuma gada pārskats netiks iesniegts un no tā cietīs visi dzīvokļu īpašnieki.