Nelielo māju iedzīvotāju izvēles

Piedalīties valsts renovācijas programmā vai atjaunot māju pa daļām? Aprēķini, kas balstīti uz reāliem piemēriem 

Pašreizējās siltināšanas atbalsta programmas ietvaros Latvijā plānots renovēt aptuveni 120 daudzdzīvokļu mājas. Iedzīvotājiem joprojām ir tiesības uz valsts līdzfinansējumu mājas siltināšanai, kas Altum programmas ietvaros sasniedz 49% no renovācijā iekļautajiem būvdarbiem, neņemot vērā PVN.

Kas ir mainījies siltināšanas programmā?

– Pašreizējā valsts atbalsta programma siltināšanai būtiski atšķiras no tās, kas bija spēkā līdz 2023. gadam, – brīdina apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs attīstības direktors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksandrs Sakovskis. – Tagad valsts grants nesedz to remontdarbu izmaksas, kas nav tieši saistīti ar mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu. Pēc mūsu aprēķiniem grants varētu segt aptuveni 40% no mājai nepieciešamo darbu izmaksām, kamēr iepriekš iedzīvotāji varēja saņemt līdz 50% lielu atbalstu. Tāpat grantā netiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis.

Vēl viens būtisks moments: ja iepriekš finanšu institūcija Altum maksāja dotāciju mājas siltināšanas darbu laikā, tad tagad nauda tiks piešķirta tikai pēc darbu pabeigšanas, kad tos pieņēmuši institūcijas Altum speciālisti, – informē Aleksandrs Sakovskis.

– Tas nozīmē tikai to, ka dzīvokļu īpašniekiem vispirms jāņem kredīts atbilstīgi pilnai mājas remonta un siltināšanas izmaksu tāmei, uzsver eksperts. – Bet pēc mājas remontdarbu pabeigšanas Altum grants uzreiz tiks izmantots lielas kredīta daļas atmaksai.

Programma joprojām ir izdevīga

Neskatoties uz izmaiņām, dalība valsts renovācijas programmā iedzīvotājiem joprojām ir izdevīga. Pieprasījums pēc Altum līdzekļiem ir diezgan liels, šobrīd jau ir rezervēts vairāk nekā 31% no pieejamā finansējuma. Iestāde turpina pieņemt pieteikumus, un iedzīvotāji turpina gatavoties to iesniegšanai.

Tajā pašā laikā daudzi iedzīvotāji Latvijā šaubās par mājokļa atjaunošanas lietderību, jautājot: „Kāpēc uzreiz ieguldīt tik daudz naudas mājas atjaunošanā un pat ņemt kredītu? Vai šis lielais ieguldījums vispār atmaksāsies?”

Īpaši par šo jautājumu satraucas nelielu māju iedzīvotāji. No vienas puses, jo mazāka māja, jo lielāku finansiālo slogu uzņemas dzīvokļu īpašnieki, organizējot renovāciju. Bieži vien šādām mājām remonts bijis vajadzīgs jau ilgāku laiku, un dažas no tām atrodas pat ļoti bēdīgā stāvoklī.

Iedzīvotājiem solīja gandrīz jaunu mājokli

– Kāda izvēle būtu pareiza mazas mājas īpašniekiem?

– Par piemēru minēšu uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārraudzīto māju Lemešu ielā 2A, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Šī divstāvu koka ēka ir uzbūvēta 1953. gadā, tās dzīvojamā platība ir neliela – tikai 401 kvadrātmetrs, mājā ir astoņi dzīvokļi.

Līdz 2020. gadam mājas iedzīvotāji nopietni domāja par renovāciju. Pēc viņu norādījuma apsaimniekošanas uzņēmums pasūtīja siltināšanas darbu projektu, kurā bija iekļauti visi mājas glābšanai nepieciešamie darbi: fasādes, bēniņu, logu un durvju ailu un cokola siltināšana, kā arī pamatu nostiprināšana un jumta maiņa.

– Logu maiņa bija paredzēta pēc nepieciešamības, jo vairāki dzīvokļu īpašnieki jau bija savos dzīvokļos ielikuši jaunus plastikāta logus, – precizē Aleksandrs Sakovskis.

– Taču mājas pagrabā bija paredzēts ierīkot regulējamu ventilācijas sistēmu, nomainīt logus bēniņos un pagrabā, kā arī ieejas durvis un vējtveri. Iedzīvotāji vēlējās veikt arī kāpņu telpas kosmētisko remontu, nomainīt karstā, aukstā ūdens apgādes stāvvadus un kanalizācijas guļvadus, iztīrīt un saremontēt ventilācijas šahtas, kā arī atjaunot lietus ūdens kanalizāciju.

Bailēm lielas acis

Taču šis stāsts nebeidzās tik labi, kā to būtu vēlējies apsaimniekošanas uzņēmums un paši iedzīvotāji.

– 2021. gada jūlijā visu minēto darbu tāme sastādīja 161 000 eiro, – stāstu turpina Aleksandrs Sakovskis. – Iedzīvotāji faktiski iegūtu jaunu mājokli un sāktu ietaupīt uz apkures izmaksām. Pašlaik mājas apkurei tiek patērēti 133 kWh/kv.m gadā. Pēc renovācijas siltumenerģijas patēriņš šajā objektā samazinātos uz pusi – līdz 65,6 kWh/kv.m.

– Kas notika tālāk?

– Tālāk dzīvokļu īpašnieki vienkārši izlēma, ka paredzētie darbi viņiem ir pārlieku dārgi pat ar nosacījumu, ka aptuveni pusi – 80 000 eiro – segtu Altum grants.

– No vienas puses, var saprast iedzīvotāju šaubas. Galu galā katram dzīvokļa īpašniekam par īpašuma atjaunošanu vienalga būtu jāmaksā aptuveni 10 000 eiro!

– Un tagad vēl viens aspekts, runājot par māju Lemešu ielā 2A, – nedrīkst neņemt vērā mājas slikto tehnisko stāvokli. Ja māju steidzami neremontēs, to var atzīt par ekspluatācijai neatbilstīgu. Iepriekšējās Altum programmas ietvaros īpašnieki remontdarbus varēja veikt par puscenu. Tagad viņiem par pilnu cenu jāremontē ēkas konstrukcijas un jāmaina komunikācijas.

Tagad – par saviem līdzekļiem

Tāpat notikumi attīstījās nelielā mājā Institūta ielā 3, Salaspilī. Šī skaistā divstāvu māja ar 28 dzīvokļiem tika uzbūvēta 1985. gadā. 2021. gada janvārī dzīvokļu īpašniekiem tika piedāvāta mājas atjaunošana Altum programmas ietvaros.

– Pēc iedzīvotāju lēmuma tika pasūtīts projekts un darbu izmaksu provizoriskā tāme. Atjaunošanas ietvaros bija paredzēts siltināt pagraba pārsegumu, fasādi, lodžijas, cokolu un pamatus, nomainīt logus un ieejas durvis, nosiltināt un uzlikt jaunu jumta segumu, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Kopējās darbu izmaksas tajā brīdī sastādīja 276 000 eiro, no kuriem aptuveni 130 000 eiro segtu Altum grants.

Energoauditora slēdziens liecināja, ka siltināšanas rezultātā siltumenerģijas patēriņš mājas apkurei samazinātos no 133 kWh/kv.m līdz 55 kWh/kv.m gadā.

Aleksandrs Sakovskis stāsta, ka iedzīvotāji, ieraudzījuši darbu tāmi, kopsapulcē to neapstiprināja:

– Viņi uzskatīja, ka maksāt aptuveni 140 000 eiro par māju ar 28 dzīvokļiem ir dārgi, neskatoties uz turpmāko siltumenerģijas ietaupījumu. Taču viņi nerēķinājās ar to, ka turpmāk būs spiesti veikt gandrīz tos pašus darbus, taču nu jau par saviem līdzekļiem.

Summa tāda pati, rezultāts piecas reizes pieticīgāks

Mājā Institūta ielā 3 ir daudz problēmu. Nepieciešams jumta, pamatu apmales, komunikāciju remonts un vismaz gala sienu siltināšana. Pēc aptuvenām aplēsēm galveno problēmu novēršanai mājā šobrīd nepieciešami aptuveni 120 tūkstoši eiro.

– Par šo summu labākajā gadījumā iespējams paveikt tikai 20% no darbu apjoma, kas bija paredzēti mājas pilnīgas renovācijas projektā 2021. gadā, – stāsta Rīgas namu apsaimniekotājs padomes vadītājs Igors Trubko. – Turklāt daļējs remonts nepalīdzēs mājai sa­sniegt energoauditora ziņojumā norādīto siltuma ietaupījumu.

Mājas pārstāvji jau vērsušies pie apsaimniekotāja ar lūgumu piešķirt kredītu svarīgāko darbu veikšanai. Tas iespējams, pateicoties tam, ka uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs ir Altum izsniegta kredītlīnija.

– Taču dzīvokļu īpašniekiem īstermiņa kredīts jāatmaksā trīs gados ar augstiem procentiem (6%), savukārt par renovāciju viņi maksātu 15 gadus ar zemiem procentiem (3%), – uzsver Igors Trubko. – No šī viedokļa raugoties, piedalīties energoefektivitātes paaugstināšanas programmā ir daudzkārt izdevīgāk, nekā veikt darbus pa daļām.

Relatīvās stabilitātes periods

Aleksandrs Sakovskis stāsta, ka tuvākā gada laikā Latvijā nav gaidāms tik straujš būvniecības pakalpojumu cenu kāpums, kāds tas bija 2022. gadā:

– Esam iegājuši relatīvās stabilitātes periodā. Ja vien neparādīsies negaidīti faktori, kā, piemēram, karš Ukrainā, tad dzīvojamo ēku atjaunošanas izmaksas būs prognozējamas. Tas ir svarīgi iedzīvotājiem, kuri šobrīd lemj, vai sākt gatavot savas mājas Altum programmai.

Tomēr ilgtermiņā jebkuri remontdarbi tik un tā kļūs dārgāki. Tādēļ vietā ir princips: „Jo ātrāk remontēsiet un atjaunosiet, jo lielāku labumu gūsiet.”

Pozitīva pieredze

Par piemēru var minēt kādu nelielu māju Salaspilī, Miera ielā 21, kuras iedzīvotāji tālajā 2014. gadā nolēma veikt pilnīgu renovāciju.

Divstāvu mājas sešu dzīvokļu īpašnieki nebaidījās balsot par darbiem 30 051 eiro vērtībā, lai gan pirms desmit gadiem tā bija iespaidīga summa. Toreiz valsts atbalstu iedzīvotājiem piešķīra ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) starpniecību.

2014. gadā māja saņēma LIAA grantu 14 138 eiro apmērā.

Pašiem dzīvokļu īpašniekiem par renovāciju 15 gados nāksies samaksāt 15 912 eiro.

Šodien iedzīvotāji turpina atmaksāt kredītu, kas mēnesī ir aptuveni 0,40 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. 2014. gadā šī summa šķita ļoti liela, taču Miera ielas 21. nama iedzīvotāji nav kļūdījušies. Viņi jau desmit gadus taupa siltumenerģiju, māja joprojām ir labā tehniskā stāvoklī, un dzīvokļu īpašnieku maksājumi kredīta dzēšanai ir pat mazāki nekā ikmēneša maksājumi uzkrājumu fondā daudzās neremontētās mājās.