Sapnis – mainīt Bolderāju

Vienam no aktīvākajiem mājas vecākajiem Rīgā Vjačeslavam Kuzinam aprit 70 gadi! Apsveicam jubilāru un iztaujāsim viņu par darbā uzkrāto pieredzi

2008. gadā Rīgā, Lemešu ielā 17, tika nodibināta viena no pirmajām dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Gadu gaitā iedzīvotājiem ir izdevies paveikt visus nepieciešamos mājas remontus un labiekārtošanas darbus. Biedrības vienīgajam un pastāvīgajam priekšsēdētājam Vjačeslavam Kuzinam apritēja 70 gadi.

Ko iesākt ar varu?

Pirmā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce mājā Lemešu ielā 17 notika pirms piecpadsmit gadiem.

„Toreiz mājas sievietēm nepatika pašvaldības pārvaldnieka SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs piedāvātā pakalpojuma cena – 47 santīmi par dzīvojamās platības kvadrātmetru,” stāsta Vjačeslavs Kuzins, „tāpēc apsaimniekotājs aicināja mūs uz diskusiju. Kad sanācām kopā, tajā pašā sapulcē nobalsojām par biedrības dibināšanu un mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.”

Apsaimniekošanas pakalpojumus sniedza tas pats pārvaldnieks, bet iedzīvotājiem bija daudz lielākas lemšanas un komandēšanas tiesības. Vjačeslavs Kuzins kļuva par biedrības valdes priekšsēdētāju un uz šī pamata sasauca aktīvistus uz pirmo militāro padomi: „Tā, varu esam dabūjuši. Tagad mums jādomā, ko ar to iesāksim.”

„Mēs toreiz daudz runājām, daudz strīdējāmies, bet kopējais viedoklis tomēr tika izstrādāts un formulēts šādi: „Vēlamies darīt visu iespējamo, lai samazinātu maksu par pakalpojumiem.” Darbs sākās šajā virzienā”.

Rajonā visekonomiskākā

„Līdzko nolēmām, ka mūsu mājai jākļūst par ekonomiskāko visā Bolderājā, sākām ar galasienu siltināšanu un plastikāta logu uzstādīšanu koplietošanas telpās,” uzskaita Vjačeslavs Kuzins.

Pēc tam mājas vecākais pieteica karu ūdens zudumiem:

„Mūsu mājā zudumi sasniedza līdz 63%, vidēji katru mēnesi pazuda 200 kubikmetri ūdens. Nolēmām visos dzīvokļos uzstādīt C klases skaitītājus, ar kuriem nevar zagt ūdeni. Korekcija patiešām samazinājās līdz 2–4% mēnesī. Es jau nolēmu, ka tagad gulēšu uz lauriem, bet tā nebija.”

Nepilnu sešu mēnešu laikā nelaimīgā ūdens starpība atkal pieauga līdz 20%. Mājas pensionāri vecākajam nopakaļ vicināja dūres: „Ak, tu... solīji mums samazināt starpību, bet piemānīji, krāpnieks gatavais!”

Arī pašam Vjačeslavam tas šķitis aizvainojoši, jo par jaunajiem skaitītājiem samaksāti 1800 lati (2500 eiro) no mājas uzkrājumu naudas. Viņš vēlreiz sasauca mājas valdi un stingri paziņoja: „Ieviesīsim attālinātās nolasīšanas sistēmu.”

„Izrādījās, ka bez attālinātās nolasīšanas sistēmas mūsu precīzie skaitītāji ar ūdens zudumiem galā netiek,” skaidro mājas vecākais. „Galu galā, ko izdomāja cilvēki? Ūdeni vairs nezaga, bet ikmēneša patēriņu uzrādīja mazāku. Piemēram, mēnesī notērē 10 kubikmetrus karstā ūdens, uzrāda tikai piecus, bet pēc tam sūdzas par korekciju.”

Kopumā mājas valde nolēma pieradināt īpašniekus pie disciplīnas ar augsto tehnoloģiju palīdzību. Par attālinātās nolasīšanas sistēmu māja samaksāja par aptuveni 4500 latiem (6000 eiro) vairāk, bet tas nostrādāja. Ūdens zudumi pazeminājās līdz rekordzemam līmenim – 0,2%. Tagad šis sīkums pat neatspoguļojas rēķinos, jo tiek segts no mājas uzkrājuma līdzekļiem.

Samazināta maksa par apkuri

Pēc dažiem gadiem māja nomainīja apsaimniekotāju un izvēlējās Rīgas namu apsaimniekotāju, bet Vjačeslavs Kuzins ķērās pie siltumapgādes jautājumu sakārtošanas. Mājā vienmēr kāds bija neapmierināts ar aukstumu, kāds – ar karstumu, bet daudzi – ar lieliem rēķiniem par apkuri.

„Pēc padoma vērsos uzņēmumā NP elektroniks, jo viņi tik veiksmīgi saveda kārtībā mūsu ūdens uzskaites jautājumus,” stāsta valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā ieteica modernu siltummezgla vadības sistēmu, kuru mājas vecākais varētu regulēt no sava datora, neizejot no dzīvokļa.

Mājā turklāt tika uzstādīta vēl nebijusi sensoru sistēma. Kā strādā parasts siltummezgls? Sensors atrodas mājas ziemeļu pusē. Tiklīdz tas konstatē āra temperatūras pazemināšanos līdz atzīmei, piemēram, +8 grādi, tā siltummezgls ieslēdzas, taču Lemešu ielā 17 tagad ir cita sistēma.

„Mūsu mājā sensori ir izvietoti četros aukstākajos dzīvokļos. Siltum­mezgls ir noregulēts tā, lai tur jebkuros laikapstākļos uzturētu +18 grādu temperatūru.”

Vjačeslavs Kuzins temperatūru mājā var uzraudzīt un regulēt, atrodoties kaut vai Amerikā. Tas aizņem nedaudz laika, viedās tehnoloģijas darbojas pašas. Savukārt iedzīvotāji par apkuri gadiem maksā par 50–60 eiro mazāk nekā ģimenes kaimiņu mājās.

Nomainītas visas caurules

„2013. gadā pagrabā nomainījām karstā un aukstā ūdens maģistrālos cauruļvadus,” atceras Vjačeslavs Kuzins. „Tad konstatēja, ka caurules ar 80 milimetru diametru ir līdz pusei aizaugušas, tas nozīmē, ka ūdens apgādes sistēmas darba diametrs samazinājies līdz 40 milimetriem. Vai varat iedomāties, cik slikts ūdens mums tika pa tik netīrām caurulēm? Pagrabstāvā esošo guļvadu pilnīgā nomaiņā ieguldījām aptuveni 7000 eiro.

Savukārt 2014. gadā Rīgas namu apsaimniekotājs – liels paldies viņam! – iedeva mums bezprocentu aizdevumu nākamajam svarīgajam darba posmam: stāvvadu nomaiņai dzīvokļos.”

Darbi visās sešās piecstāvu ēkas kāpņu telpās iedzīvotājiem izmaksāja 29 tūkstošus eiro, un biedrība uzņēmās atbildību pilnībā atmaksāt apsaimniekotājam aizdevumu 18 mēnešu laikā. Pēc ūdensvada un kanalizācijas cauruļu nomaiņas īpašnieki par pēkšņām avārijām var aizmirst uz 20–25 gadiem.

Saņemti 7500 eiro par šuvju remontu

Kā saka, apetīte rodas ēdot, un tas, izrādās, attiecas arī uz remontdarbiem. 2018. gadā māja Lemešu ielā 17 piedalījās Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmā un saņēma vairāk nekā 7500 eiro starppaneļu šuvju remontam. Iedzīvotāji savu daļu no darbu izmaksām – 7700 eiro – apmaksāja no uzkrājumu fonda.

„Togad mēs neaprobežojāmies tikai ar šuvju blīvēšanu,” stāsta Vjačeslavs Kuzins. „Pavasarī, pēc iedzīvotāju lūguma, pie ieejām mājā tika uzstādīta jauna apgaismojuma sistēma ar kustību sensoriem, kas izmaksāja 1000 eiro.”

Tajā pat remontu sezonā mājas valde nāca pretī tiem īpašniekiem, kuri sūdzējās par ventilācijas slikto darbību – uzdeva apsaimniekotājam izsaukt skursteņslauķus. Speciālisti par 1000 eiro kārtīgi iztīrīja un pārbaudīja visu ventilācijas sistēmu.

„Kopš mājas uzbūvēšanas neviens to nebija darījis,” saka Vjačeslavs. „Protams, revīzijas laikā eksperti konstatēja dažādas vainas. Vienā dzīvoklī ventilācija nedarbojās, jo kanālā atrada kasti, citā – no šahtas izvilka celtnieku aizmirstu pudeli.”

Arī Rīgas pašvaldība ievēroja aktīvos iedzīvotājus un 2020. gadā no domes tika piešķirti līdzekļi pievedceļu remontam pie mājām Lemešu ielā 15, 17 un 19. Darbs ir nozīmīgs, un galvenais, dārgs, ko iedzīvotāji nebūtu spējuši apmaksāt.

„Nu ko tu, Slava!”

Vjačeslavs Kuzins stāsta, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība Bolderāja 17 bija pirmā Rīgā, kura izmēģināja daudzus mājas remontdarbu risinājumus.

„Cilvēki uzreiz neticēja,” atceras biedrības vadītājs. „Bija laiks, kad viņi mani sauca par zagli un uzsūtīja dažādas komisijas, taču tagad es eju pa ielu un pat pilnīgi svešinieki mani sirsnīgi sveicina.”

Reizēm Vjačeslavs saka kaimiņiem, ka viņam pienācis laiks pamest mājas vecākā karjeru un aicina izvēlēties citu biedrības priekšsēdētāju, bet iedzīvotāji atrunā: „Nu ko tu, Slava!”

Ir sapnis!

Vjačeslavs Kuzins uzskata, ka, izveidojot mājā dzīvokļu īpašnieku biedrību un patstāvīgi nosakot tās attīstības vektoru, visi būs ieguvēji. Svarīgākais, lai mājā būtu kompetenta persona, kas būtu gatava uzņemties atbildību par radušos situāciju.

„Tādam cilvēkam došu tikai vienu padomu – nekādā situācijā nepadoties, bet lēnām virzīties iecerētajā virzienā. Nevar visu izdarīt uzreiz, bet mūsu piemērs rāda, ka 15 gadu laikā ir iespējams pilnībā savest kārtībā jebkuru māju, turklāt, pakāpeniski veicot remontdarbus, mēs neiztērējām ārkārtīgi daudz naudas.”

Tagad Vjačeslava sapnis ir nokrāsot mājas fasādi, acij pierasto pelēcību nomainīt ar košu krāsu. Viņš stāsta, ka ārzemēs tā esot ierasta kārtība – veseli tipveida māju kvartāli tiekot pārkrāsoti patīkamās krāsās, un iedzīvotāju noskaņojums uzreiz mainoties.

„Vēlos, lai mēs fasāžu krāsošanā esam pirmie Rīgā,” plāno mājas vecākais. „Kad citu māju iedzīvotāji redzēs, cik tas ir skaisti, viņi arī to gribēs, un tad visi kopā mēs pārveidosim savu Bolderāju.”