Glābiet savu mazo māju!

Vai iespējams nomainīt jumtu, ja mājā ir mazāk par divdesmit dzīvokļiem? Kā norēķināties par nomainītiem stāvvadiem? Kurš palīdzēs organizēt renovāciju? Jautājumi un atbildes

Nezin kādēļ sabiedrībā valda uzskats, ka mazas mājas ir nolemtas iznīcībai, jo tās jau nu nekādi nevarēs uzkrāt naudu remontam un labiekārtošanai. Tomēr daudzu nelielu 4–20 dzīvokļu māju pieredze pierāda pretējo.

Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs rūpējas par aptuveni 250 nekustamajiem īpašumiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Teju 60 no tām ir mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu. Vismazākās ir četru dzīvokļu mājas, un tas nav šķērslis regulāru remontdarbu veikšanai šajos objektos.

Vai nu remontējiet, vai atbrīvojiet telpas!

Ļoti uzskatāms piemērs iepriekš teiktajam ir māja Dagdas ielā 4 Rīgā. Pirms četriem gadiem šīs 16 dzīvokļu mājas īpašnieki rūpes par savu īpašumu apzināti uzticēja uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs.

– Pirms vēršanās pie mums mājas stāvoklis, ja tā var sacīt, jau bija traģisks, – stāsta uzņēmuma pārstāvis Igors Trubko. – Iedzīvotāji bija saņēmuši Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes brīdinājumu par pienākumu ēku savest kārtībā. Saskaņā ar pārvaldes ekspertu atzinumu, māja bija avārijas stāvoklī un tajā uzturēties nebija droši.

Dzīvokļu īpašniekiem tika piedāvāti divi risinājumi – steidzami novērst avārijas situāciju vai atbrīvot dzīvojamās telpas.

Alternatīva izeja

Iedzīvotāji devās pie tobrīd esošā pārvaldnieka Rīgas namu pārvaldnieks, taču reālas palīdzības vietā saņēma paskaidrojumu, ka remontam vispirms jāuzkrāj līdzekļi. Tad īpašnieki sāka meklēt alternatīvu risinājumu un to atrada.

– Dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par īpašumu apsaimniekojošā uzņēmuma maiņu uz Rīgas namu apsaimniekotājs, – stāsta Igors Trubko. – Tam vajadzēja arī pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības no Rīgas pašvaldības. Domes departamenti iedzīvotāju pieteikumu izskatīja aptuveni trīs mēnešus.

Rīgas namu apsaimniekotāja galvenā inženiere Viktorija Kurajeva stāsta, ka jaunais pārvaldnieks šo laiku izmantoja lietderīgi – jau tika organizēti steidzamākie remontdarbi mājā.

– Jā, tā tas bija, – apliecina Viktorija Kurajeva, – māja vēl formāli atradās pašvaldības uzņēmuma apsaimniekošanā, bet mēs uz dzīvokļu īpašnieku kopības dotā uzdevuma pamata jau veicām remontu.

No rīta kopības lēmums, vakarā – risinājums

Mājas problēma bija avārijas stāvoklī esošie pagraba pārsegumi, turklāt pagrabā pastāvīgi ieplūda ūdens.

– Šis nebija vienīgais gadījums, kad mēs sākam palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem vēl līdz galam nenobeigtā pārejas procesā no viena pārvaldnieka pie cita. Bija gadījums, kad vēlā rudenī uzņēmums Rīgas siltums atteicās pieslēgt mājai apkuri atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ. Arī šīs mājas iedzīvotāji kopības balsošanā par nākamo pārvaldnieku izvēlējās Rīgas namu apsaimniekotāju, un mēs viņiem nekavējoties palīdzējām segt parādu siltuma piegādātājam un saņemt apkuri. Pēc tam, protams, atguvām naudu no reālajiem nemaksātājiem, – komentē Igors Trubko.

Būs pilna renovācija!

Mājas Dagdas ielā 4 iedzīvotāji aktīvi interesējās par iespējām savest kārtībā savu īpašumu. Kā stāsta Viktorija Kurajeva, šajā mājā apsaimniekotājs katru gadu veic svarīgus un darbietilpīgus remontus, piemēram, avārijas stāvoklī esošo stāvvadu nomaiņu.

– Lai atrisinātu problēmas ar vienu vēzienu, iedzīvotāji ir piekrītoši nobalsojuši par mājas pilnu renovāciju ar ES fondu līdzfinansējumu, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis.

Dzīvokļu īpašnieki paši izvēlējās arhitektu renovācijas projekta izstrādei un piedalījās iepirkuma komisijā, kas noteica būvkompāniju darbu veikšanai.

Finanšu institūcija Altum jau ir apstiprinājusi šīs mājas renovācijas projektu un rezervējusi tam nepieciešamo līdzfinansējumu.

– Patlaban mājā Dagdas ielā 4 Rīgā notiek tā sauktā noslēdzošā aptauja, kurā dzīvokļu īpašniekiem jāapstiprina darbu apjoms, izmaksas un finansējums. Ja īpašnieki nobalsos pozitīvi, siltināšanas darbi tiks sākti jau šajā sezonā, – apliecina Aleksandrs Sakovskis.

Iedzīvotāji kontrolē katru centu!

Svarīgi, ka pārvaldnieks palīdz mājai kārtot finanšu jautājumus. – Mājā ir nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, un mēs kārtojam tās grāmatvedību, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētāja Taisija Štāle. – Viss ar renovācijas procesu saistītais finansējums nonāks biedrības bankas kontā, lai iedzīvotāji būtu pārliecināti, ka neviens cents netiek tērēts bez viņu ziņas.

Izeja no strupceļa

Iespējams grūtākais biedrības uzdevums ir būt atbildīgiem par bankas izsniegto kredītu, kas nepieciešams tās izdevumu daļas apmaksai, kuru nesegs valsts līdzfinansējums. Pēc Taisijas Štāles skaidrojuma, māja šādu kredītu var saņemt, ja biedrības kontā ir summa, kas ir vienlīdzīga ar trim ikmēneša aizņēmuma maksājumiem:

– Ja biedrībai naudas nebūs pietiekami, rēķinu uz laiku papildinās Rīgas namu apsaimniekotājs. Tāpat mēs garantējam, ka šīs biedrības kontā vienmēr būs summa, kas nepieciešama kredīta ikmēneša maksājuma segšanai.

Kredīta atmaksas laikā mājā var rasties atsevišķi parādnieki, taču mājas pārvaldnieks pēc vienošanās ar dzīvokļu īpašniekiem savlaicīgi strādās ar nemaksātājiem tieši tāpat, kā strādā ar visiem uzņēmuma klientiem – parādniekiem.

– Kopumā māja pie mums nonāca bezizejas situācijā, – uzsver Igors Trubko, – jo iepriekšējais mājas pārvaldnieks no dzīvokļu īpašniekiem vispirms prasīja uzkrāt pietiekami daudz naudas, lai tad sāktu organizēt remontdarbus. Mēs savukārt dzīvokļu īpašniekiem palīdzējām operatīvi atrisināt konkrētas problēmas un atrast izeju no strupceļa.

„Par klientu cīnāmies līdz uzvarai!”

Interesanta pieredze: uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs pret iepriekšējo mājas pārvaldnieku nācās vērsties tiesā. Tas bija vienīgais veids, kā iegūt visu informāciju par dzīvokļu īpašniekiem – nemaksātājiem mājā Dagdas ielā 4. Lieta beidzās ar uzvaru, un turpmāk vairs ne centa mājas kopīgās naudas nepalika ārpus kontroles.

Stāsta Rīgas namu apsaimniekotāja juriste Olga Fjodorova:

– Kad māja izvēlas jaunu pārvaldnieku, iepriekšējais pārvaldnieks bieži nesniedz viņam ziņas par parādniekiem un parādiem, ko iedzīvotāji uzkrājuši iepriekšējos periodos.

– Kāpēc jaunajam pārvaldniekam vajadzīgas šīs ziņas?

– Komunālo pakalpojumu sniedzēji – Rīgas siltums, Rīgas ūdens un citi – pieprasa, lai jaunais pārvaldnieks nodrošinātu parādu samaksu, kas uzkrājušies iepriekšējos periodos. Šādā situācijā mēs esam spiesti noslēgt vienošanos par veco parādu samaksu pēc grafika, taču, kuram īpašniekam un cik lielu summu prasīt, mēs nezinām, jo iepriekšējais pārvaldnieks mums nenodod parādnieku sarakstu.

– Tiesas palīdz atjaunot taisnīgumu?

– Jā, piemēram, pārnākot apsaimniekošanā uz mūsu uzņēmumu, mājai Dagdas ielā 4 kopīgais parāds par ūdeni bija 437 eiro. Mēs ar Rīgas ūdeni noslēdzām vienošanos par pakāpenisku parāda apmaksu pēc grafika un vērsāmies tiesā ar prasību, lai Rīgas namu pārvaldnieks izsniegtu mums parādnieku sarakstu.

– Vinnējāt?

– Jā, mūsu prasība tika izpildīta, lieta – slēgta. Tādas pašas lietas mēs vinnējām par citām nelielām mājām, piemēram, Krāslavas ielā 21. Daļa lietu atrodas Augstākajā tiesā. Mēs cīnāmies par klientu interesēm līdz pēdējam un cenšamies, lai godprātīgajiem iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par kaimiņiem – parādniekiem. Jāatzīmē, ka beidzamajā laikā Rīgas namu pārvaldnieks daudzām mājām uzreiz izsniedz ziņas par parādniekiem.

– Kā jūs strādājat ar parādniekiem?

– Katra mēneša sākumā katram nemaksātājam nosūta atgādinājumu par kavētu rēķinu. Ja cilvēks turpina nemaksāt, viņš saņem oficiālu atgādinājumu, kam seko pirmstiesas brīdinājums, bet beigās – vēršanās tiesā.

– Vai aprēķināt soda naudu maznodrošinātajiem parādniekiem?

– Nē, ja persona iesniedz izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, mēs neaprēķinām nokavējuma naudu uz statusa darbības laiku.

– Ja cilvēks ir gatavs dzēst parādu, vai viņš to var izdarīt pakāpeniski, noslēdzot vienošanos par parāda samaksu pēc grafika?

– Jā, šādas vienošanās mēs noslēdzam, turklāt uz pakāpeniskās apmaksas laiku apturam soda sankciju aprēķināšanu.

Mājai Parādes ielā 7A – jauns jumts par 15 000 eiro

Četru dzīvokļu māja Parādes ielā 7A nesen nobalsoja par jumta remontu. Iedzīvotāji ieraudzīja, ka šāds remonts ir izdevies kaimiņiem mājā Parādes ielā 3A un nolēma: „Mums arī to vajag!”

– Jumta remonts izmaksāja aptuveni 15 000 eiro, – stāsta Rīgas namu apsaimniekotāja vadītāja Taisija Štāle. – Turklāt divi no četriem dzīvokļu īpašniekiem izteikuši vēlmi samaksāt par darbiem visu summu uzreiz, bet vēl divi dzīvokļi ir noslēguši vienošanos par pakāpenisku samaksu 36 mēnešu laikā.

Jumtu segumu remontdarbi notiek daudzās Rīgas namu apsaimniekotāja apsaimniekotajās mājās. Piemēram, kopš pagājušās ziemas jauns jumts sedz māju Biķernieku ielā 7. Tādam pat remontam gatava arī sešu dzīvokļu māja Kroņu ielā. 13/1.

– Tas, vai māja ir liela vai maza, nav svarīgi, – uzskata uzņēmuma galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Ja dzīvokļu īpašnieku vidū ir ar iniciatīvu apveltīti cilvēki, kuriem svarīgs viņu īpašums, tad iespējams organizēt jebkādus darbus.

Māja Lāčplēša ielā 80 nomainīja pārvaldnieku un sāka pelnīt

Nelielā māja Lāčplēša ielā 80  piesaista uzmanību ar to, ka saveda kārtībā ne tikai jumtu un mansardu, bet izlēma ķerties pie fasādes darbiem.

Uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs stāsta, ka ne viss šajā mājā ir gājis gludi: māja nespēja saņemt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu apjomīgajiem remontdarbiem.

– Tā kā māja pelna ar vides reklāmu uz savas galasienas, tas papildina uzkrājumu fondu un dzīvokļu īpašnieki spēs ātrāk samaksāt par jau paveiktajiem darbiem, – stāsta Igors Trubko.

Māja Daugavpils ielā 5: uzvara pār atkritumiem

Savs stāsts ir arī  septiņu dzīvokļu ēkai Daugavpils ielā 5. Tās īpašnieki gadiem ilgi mocījās ar savu pagalmu, kurš bija caurstaigājams. Zem logiem klaiņoja aizdomīgi tipi, visur mētājās atkritumi. Paaugstinoties maksai par atkritumu izvešanu, iedzīvotāji ne pa jokam satraucās: „Mēs negribam turpināt apmaksāt svešus atkritumus!” Un, godīgi sakot, vienkārši vēlējās mieru.

Ar kopības lēmumu dzīvokļu īpašnieki uzdeva savam pārvaldniekam Rīgas namu apsaimniekotājs ap māju uzstādīt žogu.

Pārvaldnieks pasūtīja projektu un organizēja jauna žoga uzstādīšanu. Tas palīdz pasargāt mājas teritoriju, turklāt iedzīvotāji ir sākuši ekonomēt naudu par atkritumu izvešanu.

Māja Volguntes ielā 29: pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijai

Četru dzīvokļu ēka Volguntes ielā 29 Rīgā uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs saimniecībai pievienojās pirms aptuveni pieciem gadiem.

– Iedzīvotāji izlēma par apsaimniekotāja maiņu, jo iepriekšējais pārvaldnieks sāka draudēt ar strauju apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu, – stāsta uzņēmuma galvenā inženiere Viktorija Kurajeva.

Lai ietaupītu, dzīvokļu īpašnieki šajā mājā paši uzņēmās sanitāro kopšanu – ielas un pagalma tīrīšanu, zāles pļaušanu. Pārvaldniekam bija uzdevums noslēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, noformēt un nosūtīt rēķinus un administrēt maksājumus.

Drīz pēc tam aktīvākie iedzīvotāji nolēma, ka mājai nepieciešams pieslēgums pilsētas centralizētajam kanalizācijas tīklam. Sacīts – darīts!

– Projekta dzinējspēks bija paši dzīvokļu īpašnieki, – uzskata Viktorija Kurajeva. – Mēs aktīvi palīdzējām ar darbu organizēšanu, topogrāfijas pasūtīšanu, traucējošo koku izciršanu.

Rezultātā māja jau kādu laiku izmanto pilsētas kanalizāciju.

Māja Čiekurkalnā saņēma Rīgas domes līdzfinansējumu

Māja Čiekurkalna 9. šķērslīnijā 6 Rīgas namu apsaimniekotāja pārvaldīšanā nonāca pirms sešiem gadiem.

– Pārnākot pie mums, šajā nelielajā mājā bija parādnieki, – stāsta uzņēmuma galvenā inženiere Viktorija Kurajeva, – taču tas netraucēja iedzīvotājiem dažu gadu laikā saremontēt jumtu, nosiltināt bēniņus, ierīkot jaunu pamatu apmali. Arī tagad šim namam ir daudz plānu.

Svarīgi, ka, veicot remontdarbus, iedzīvotāji ar pārvaldnieka palīdzību vērsās Rīgas pašvaldībā pēc līdzfinansējuma remontdarbiem 50% apmērā. Pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs – pašvaldība atteicās līdzfinansēt jumta remontu, jo mājā bija nekustamā īpašuma nodokļa parādnieki, taču iedzīvotāji nenobijās un saskaņoja nākamo darbu – pamatu apmales atjaunošanu un siltināšanu. Otrais mēģinājums bija veiksmīgs, Rīgas dome mājai piešķīra lielu naudas summu.

– Atkārtošu vēlreiz, – šī māja pie mums atnāca ar parādiem, – uzsver galvenā inženiere, – taču panākumu ķīla bija iedzīvotāju lielā vēlme labiekārtot savu īpašumu.

Māja Mazās Lubānas ielā 16 tika galā ar problēmām un norēķinās par aizdevumu

Arī šajā mājā ir tikai pieci dzīvokļi. Pārnākot uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs apsaimniekošanā, dzīvokļu īpašnieki lēma, ka mājai nepieciešams jauns jumts, tikai uzkrājumu mājai nebija vispār.

– Tas nebija šķērslis, – stāsta uzņēmuma pārstāvis Igors Trubko. – Mūsu ierastā prakse ir dot mājai iespēju uzreiz paveikt jumta seguma nomaiņu un ļaut norēķināties pakāpeniski. Interesanti, ka iedzīvotāji jau aizdevumu ir atmaksājuši un vairākus gadus dzīvo, aizmirsuši par slapjiem plankumiem griestos.

Līdzīga situācija bija arī kaimiņu mājā Mazās Lubānas ielā 16D. Tajā ir divpadsmit dzīvokļi. Tiesa, dzīvokļu īpašnieki šajā mājā ir nobalsojuši par dalību mājas renovācijas programmā.

– Tomēr jumts bija tik sliktā stāvoklī, ka renovāciju varēja nesagaidīt, tādēļ tā nomaiņu veicām pirms termiņa, – komentē pārvaldnieks.