„Bija apnicis dzīvot ar sietu virs galvas!”

Kā mazai mājai izdevās nomainīt jumtu un turklāt vēl ietaupīt 26 000 eiro? 

Kā iedzīvotājiem sakrāt līdzekļus, kas nepieciešami jumta pilnīgai nomaiņai? Tas ir grūts uzdevums, jo sevišķi mazām mājām, kurām parasti jauns segums ir ārkārtīgi nepieciešams. Šoreiz izstāstīsim mājas Parādes ielā 3A Rīgā pieredzi, jo iedzīvotāji saņēma drosmi un uzlika savai mājai jaunu jumtu.

Nolēma mainīt pārvaldnieku

Mājas vecākā Marianna stāsta, ka jumta remonta jautājums beidzamajos gados kļuvis ļoti spiedīgs:

– Mūsu mājā ir tikai astoņi dzīvokļi, mūs ilgus gadus apkalpoja uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Tā kā māja maza, maksa par apsaimniekošanu bija ļoti augsta, naudas pietika tikai avārijas darbiem: te jumts tek, te elektrība pazūd, un kur vēl mūžīgās nedienas ar kanalizāciju.

Jumta stāvoklis pasliktinājās visu laiku, līdz beidzot no pastāvīgajām noplūdēm konstrukcija sāka sakrist.

– RNP mūs informēja par nepieciešamību sakrāt jumta remontam 46 000 eiro, – atceras Marianna.

– Tā kā bija uzkrāti tikai 8000 eiro, mēs aprēķinājām, ka nauda jāvāc vēl aptuveni 20 gadus.

Lai rastu kaut kādu iespēju uzlabot situāciju, mājas iedzīvotāji pieņēma lēmumu mainīt apsaimniekošanas uzņēmumu un izvēlējās Rīgas namu apsaimniekotāju.

Mēs sākām ar elektrību un izglābām māju no ugunsgrēka

Marianna stāsta – lai taupītu līdzekļus remontiem, iedzīvotāji atteicās no teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem un tagad tos veic pašu spēkiem:

– Teritorija nav liela, ekonomija katram dzīvoklim ir aptuveni 20–30 eiro (atkarībā no piederošās platības). Noorganizējām pie savas mājas atsevišķu atkritumu konteineru un palielinājām iemaksas uzkrājumu fondā nākotnē plānotajiem remontdarbiem.

Pirmais darbs, pie kā ķērās iedzīvotāji, bija vecās elektroinstalācijas nomaiņa kāpņu telpā, jo tā bija katastrofālā stāvoklī: pastāvīgi izsita drošinātājus, reizēm pat dzirksteļoja. Iespējams, ka no ugunsgrēka koka māju paglāba tikai dūmu detektors kāpņu telpā.

– Elektriķis strādāja trīs dienas un visu saveda teicamā kārtībā. Pateicība viņam! – saka iedzīvotāji.

Par saprātīgu samaksu

Pēc tam, kā stāsta Marianna, dzīvokļu īpašnieki sāka apsvērt iespējas, kā remontēt jumtu:

– Izskatījām piedāvājumus, ko mums iedeva pārvaldnieks Rīgas namu apsaimniekotājs, meklējām variantus paši, pieaicinot dažādas firmas, bet katra saņemtā tāme, pat ņemot vērā mūsu uzkrātos 10 tūkstošus eiro, bija nepaceļama. Tikai pēc vairākiem mēnešiem mums uzsmaidīja veiksme: ar mums sazinājās atbildīgā par mūsu māju apsaimniekošanas uzņēmumā un paziņoja, ka ir atrasta jumiķu firma, kas ir gatava veikt ne to vienkāršāko jumta remontu par saprātīgu samaksu – 20 tūkstošiem eiro, turklāt dodot garantiju izpildītā darba kvalitātei.

Mājas iedzīvotāji vienbalsīgi apstiprināja tāmi. Trūkstošo summu pārvaldnieks aizdeva un piedāvāja atmaksas grafiku trīs gadu laikā. Tagad katram īpašniekam būs jāmaksā 30–40 eiro mēnesī, (atkarībā no piederošās platības), bet māja ir glābta no sabrukšanas un mums vairs nenāksies ciest pastāvīgas noplūdes.

– Šī bija mūsu izeja no bezcerīgas situācijas, tādēļ iedzīvotāji lēmumam piekrita vienbalsīgi, – uzsver mājas vecākā Marianna.

„Esam pateicīgi visiem, kas palīdzēja organizēt remontu!”

Remonts sākās, kolīdz bija noformēti visi dokumenti, un tagad, rudenī, iedzīvotāji jau var pārliecināties, ka no griestiem vairs netek.

– Mums ļoti paveicās, jo līgumu paspējām no­slēgt, pirms būvmateriālu cenas strauji paaugstinājās, – uzskata mājas vecākā. – Paldies firmai VVALL par veikumu. Paldies arī mūsu apsaimniekotājam Rīgas namu apsaimniekotājs par atbalstu un finansējuma piešķiršanu. Tagad mums ir jauns jumts un nav jābaidās, ka māju atzīs par avārijas stāvoklī esošu un mums visiem lūgs izvākties no saviem dzīvokļiem. Tagad kopā ar kaimiņiem domājam par fasādes remontu.

Šīfera vietā – drošs bezazbesta segums

Mājas Parādes ielā 3A jumta remontu komentē būvfirmas VVALL pārstāvis Valērijs Šakins:

– Šīs mājas jumta stāvoklis bija sliktāks par ierasti sliktu jumtu. Māja savulaik bija degusi, turklāt segums bija tecējis ilgstoši. Rezultātā jumta nesošās konstrukcijas sijas bija sapuvušas un gāzušās. Mums nācās mainīt ne tikai jumta segumu, bet arī daļēji atjaunot latojumu.

Būvniekiem, pēc Valērija Šakina stāstītā, nācās izmantot domkratus noslīdējušo jumta spārnu pacelšanai to vecajās vietās, kā arī būvēt koka konstrukcijas stiprināšanai.

– Savukārt saglabājušās koka konstrukcijas šai mājai kalpos vēl ļoti ilgi. Tā ir vesela zinātne – kokus senāk gatavoja, ievērojot sezonalitāti, proti, tos zāģēja ziemā, kad mežs guļ. Tādēļ mājās, kas būvētas pirms 100–120 gadiem, mēs sastopam tik stipras koka konstrukcijas, ka, iesitot pa tām, atlec dzirksteles. Tagad mežu cērt visu gadu, tāpēc šādu kvalitāti vairs nepanāk.

Pēc eksperta teiktā, ja darbus mājai Parādes ielā 3A būtu izdevies noorganizēt desmit gadus agrāk, remonts dzīvokļu īpašniekiem izmaksātu ievērojami lētāk:

– Mājai būtu saglabājušās visas koka konstrukcijas un nāktos nomainīt tikai jumta segumu.

Veco šīfera jumtu Mariannas mājā nomainīja uz tā sauktajām eternīta loksnēm. Tās, gluži tāpat kā šīferis (tikai bez azbesta), ir viļņotas loksnes, kurām ir ilgs kalpošanas mūžs.

– Iedzīvotāji ir ļoti pateicīgi, viņi bija noguruši dzīvot ar sietu virs galvas, – saka Valērijs Šakins. – Nākotnē, ja mājas iedzīvotāji vēlēsies, mēs varam piedāvāt arī bēniņu pārseguma siltināšanu.

Iedzīvotājiem ir grūti sakrāt remontam

Būvnieks atzīmē, ka jumtu stāvoklis Rīgā pasliktinās. Iedzīvotājiem ir ļoti grūti sakrāt naudu remontam.

– Situācija varētu mainīties, kad tauta kļūs bagātāka. Bet tagad... Cilvēki sāk meklēt remonta iespējas tikai tad, kad jumts gāžas viņiem gultā iekšā. Kamēr nelaime nav notikusi, cilvēki ir gatavi bezgalīgi iztapsēt bēniņus ar plēvēm, nolikt spaiņus un pat veselas vannas ūdens savākšanai.

Turklāt laimējušas ir tās mājas, kuras ar remontu pasteidzās. Patlaban būvmateriālu cenu kāpums iedzīvotājiem cerības uz remontu padara vēl neizpildāmākas.

Koksne, kā stāsta V. Šakins, beidzamajā laikā ir sadārdzinājusies par 100–120%, eternīts – aptuveni par 40%, turklāt tas kļuvis par deficītu:

– Tas ir saistīts ar būvmateriālu pārdošanas tirgu pārdali, mums ir kaimiņi (Lietuva un Polija), kuri ir gatavi pārķert visas būvniecības materiālu partijas. Ražotājiem ir izdevīgi vagoniem sūtīt materiālus uz šīm valstīm, nevis strādāt ar maziem pasūtītājiem.

Vārdu sakot, tāmes uz jumta materiāliem vidēji pieaugs par 40–50%, būvniekiem nākas sarauties, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pieejamu pakalpojumu. Sakarā ar to gribu atzīmēt, ka uzteicami ir tie iedzīvotāji, kuri pērn izremontēja jumtus. Tie, kuri veikt darbus paspēja šogad, ir trīskārši malači, jo tūlīt sagaidāms nākamais cenu kāpums. Piemēram, kokzāģētavas gatavojas pacelt cenas vēl par 60%, jo tas ir saistīts ar energoresursu cenu kāpumu. Pēc būvizstrādājumu cenām Latvija tuvojas Lielbritānijai.

– Daži eksperti uzskata, ka 2022. gadā būvdarbu cenas varētu samazināties.

– Nē, samazinājuma nebūs. Gluži pretēji – energoresursu cenu kāpuma ietekmē situācija tikai pasliktināsies. Taču neaizmirstiet, ka , piemēram, mēs esam gatavi veikt jumta remontdarbus arī tagad, rudenī, tādēļ iedzīvotājiem vēl ir iespēja laikus pasūtīt pakalpojumu un apsteigt kopējo sadārdzināšanos.