Turpmāk – bez asenizatoriem!

Rīgā tiks stingri kontrolētas visas ēkas ar vietējo kanalizāciju. Līvciema ielas māju iedzīvotāji ir atraduši veidu, kā to risināt

Tuvākajā laikā lielas klapatas būs tiem māju īpašniekiem, kuru kanalizācija nav pieslēgta centralizētajiem tīkliem. Rīgas dome ir pieņēmusi noteikumus Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kuros noteikta prasība katru izsūknējamo bedri vai aku galvaspilsētas teritorijā sakārtot un ierakstīt speciālā reģistrā. Lai to realizētu, laika ir pavisam maz, jo jaunās prasības jāizpilda līdz 2021. gada 31. decembrim.

Jaunie noteikumi dzīvi sarežģīs

Saprotams, ka nelielu māju īpašnieki, kuriem ir kanalizācijas septiķi un sūknējamās bedres, jaunos pašvaldības noteikumus lasa ar satraukumu. Viņiem ir ātri jāpieņem lēmums – kas būs izdevīgāk: pārbūvēt esošās kanalizācijas bedres vai pieslēgties Rīgas ūdens izbūvētajiem maģistrālajiem tīkliem.

Lai pieņemtu pareizo lēmumu, jāiedziļinās MK noteikumu Nr. 384 prasībās. Lūk, kā tiek noteikti vietējās kanalizācijas īpašnieku pienākumi pēc noteikumu spēkā stāšanās 2022. gada 1. janvārī.

„4. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks:

4.1. atbild par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši vides aizsardzības un šo noteikumu prasībām;

4.2. par saviem līdzekļiem nodrošina attiecīgās sistēmas apkopi un remontu;

4.3. nodrošina, lai notekūdeņu attīrīšanas iekārtai ar tilpumu līdz 5 kubikmetriem:

4.3.1. ir normatīvajos aktos noteiktie atbilstību apliecinošie dokumenti;

4.3.2. ekspluatācija notiek atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai, iekārtā esošās dūņas ir aktīvas un nav tādu apstākļu, kas pasliktinātu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un izplūstošo notekūdeņu sastāvu;

4.3.3. reizi gadā (ja ražotāja, būvnieka vai atbilstoša komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi) tiek veikta tehniskā apkope, un apkopi veic atbilstošs komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē. Ja iekārtas ekspluatācijas laikā konstatēts avārijas stāvoklis, pēc avārijas seku novēršanas tiek veikta iekārtas ārpuskārtas apkope;

4.4. nodrošina, ka notekūdeņi no septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu – filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām, niedru laukiem;

4.5. nodrošina, ka notekūdeņu krājtvertne ir hermētiska un tiek iztukšota tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.

5. Lai attiecīgā decentralizētā kanalizācijas sistēma neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieki par saviem līdzekļiem nodrošina tajās savākto notekūdeņu un nosēdumu regulāru nodošanu asenizatoram.”

Kā redzams, turpmāk būs aizliegts notekūdeņus uzglabāt nehermētiskās akās vai bedrēs, kuras līdz šim lietoja ar apziņu, ka viss liekais pats no sevis sasūksies zemē. Vēl vairāk,  turpmāk varas pārstāvjiem būs tiesības pārbaudīt jebkuru aku vai izsmeļamo bedri, jo līdz 2021. gada 31. decembrim tām visām jābūt reģistrētām pašvaldībā.

Līvciema ielā nobalso par jaunu kanalizāciju

Ko darīt, lai pārbūvētu kanalizāciju, ņemot vērā jaunās prasības? Var rīkoties tā, kā to izdarīja septiņu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Ziepniekkalnā – visi kopā pieņēma lēmumu, balsojot par jaunu pieslēgšanos Rīgas ūdens centralizētajam kanalizācijas tīklam.

Apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) pastāstīja, ar kādām izmaksām nāksies rēķināties dzīvokļu īpašniekiem un kādus ieguvumus viņi saņems.

– Līvciema ielas apbūve Rīgā sastāv no vienādām astoņu dzīvokļu mājām, – stāsta RNA galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Mājas tika būvētas saimnieciskā kārtā ar minimālām komforta prasībām. Laiks nestāv uz vietas – kanalizācijas caurules jau sen savu laiku ir nokalpojušas, tādēļ kanalizācijas avārijas dienests šajā rajonā ir ļoti biežs viesis. 

Viens avārijas brigādes izsaukums maksā, sākot no 50 eiro, savukārt, ja strādnieki ir novērsuši avārijas sekas vai skalojuši caurules, tad pakalpojuma cena pārsniedz 100 eiro. Piemēram, mājā Līvciema ielā 33 avārijas dienests ierodas vidēji reizi divos mēnešos. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji maksā par vecās kanalizācijas uzturēšanu no 300 līdz 600 eiro gadā.

– 2018. gadā Rīgas dome pieņēma noteikumus Nr. 67, kuri mājām deva iespēju pretendēt uz pilsētas līdzfinansējumu, lai pieslēgtos centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, – stāsta Viktorija Kurajeva. – Iedzīvotājus Līvciema ielā tas ļoti ieinteresēja, un viņi pieņēma lēmumu izmantot šo iespēju. 

Līdzfinansējums – tas ir liels atbalsts!

Lēmumu pieslēgties centralizētajai kanalizācijas maģistrālei pieņēma Līvciema ielas 31., 33., 37., 39., Zaļenieku ielas 26., 34., kā arī pa Tumes ielas 38. mājas iedzīvotāji. Visas šīs mājas apsaimnieko AS Rīgas namu apsaimniekotājs.

Viktorija Kurajeva stāsta, ka kopš lēmuma pieņemšanas par dalību līdzfinansējuma programmā līdz konkursa izsludināšanai par darbu veikšanu ir pagājuši aptuveni divi gadi:

– Projekta realizācijā lielu atbalstu saņemam no Rīgas ūdens speciālistiem. Vispirms pakalpojuma sniedzējs mums izsniedza tehniskus noteikumus māju pieslēgšanai centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Pēc tam atbilstoši iedzīvotāju lēmumam veica projektēšanas darbus. Projekta vērtība katrai mājai ir atšķirīga, jo arī pašām mājām ir savas individuālās īpatnības, bet vidēji projekti maksā 500–600 eiro.

Patlaban, pēc RNA galvenās inženieres teiktā, konkursa komisija izvēlas firmas, kuras veiks būvdarbus. Vidēji šo darbu vērtība vienai mājai svārstās no 6000 līdz 15 000 eiro.

– Izmaksu starpība ir atkarīga no tā, vai mājas īpašnieki izvēlējušies pieslēgties tikai kanalizācijas tīklam vai arī nolēmuši atjaunot pieslēgumu centrālajam ūdensvadam. Jebkurā gadījumā pašvaldības līdzfinansējums 1200 vai 1700 eiro katram īpašniekam ir liels atbalsts, – uzskata Viktorija Kurajeva.

Katras projektā iesaistītās mājas iedzīvotājus sagaida vēl viens kopīgs balsojums, kurā viņiem jāapstiprina būvnieku cenu piedāvājums. Būvniecības darbu sākšana plānota pavasarī, kad laikapstākļi atļaus veikt rakšanas darbus.

Tā septiņu māju iedzīvotāji Ziepniekkalnā jau 2021. gadā varēs aizmirst, kas ir bojāta kanalizācija un regulāras avārijas dienesta mašīnu vizītes.