Pārvaldnieks ir ieinteresēts samazināt ūdens zudumus

Atsevišķās pilsētās jau 7–8% no dzīvojamām mājām ir uzstādīti attālināti nolasāmie ūdens patēriņa skaitītāji

Spēkā stājusies MK noteikumu Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu jaunā redakcija (lasiet mūsu vietnē). Jauna kārtība skar norēķinus par patērēto ūdeni. Turpmāk cilvēkiem, kuri vairāk nekā trīs mēnešus nenodos individuālo skaitītāju rādījumus, rēķinu izrakstīs pēc ūdens piegādātāja noteiktās normas – 6,08 m³ par katru dzīvoklī deklarēto personu.

Mūs uztrauc iedzīvotāju sūdzības!

Noteikumu grozījumu tekstā iespējams uzzināt vēl daudz svarīga par patērētā ūdens apmaksas kārtību. Cilvēki, kuri jau ir iepazinušies ar grozījumu būtību, pamatoti norāda, ka noteikumu jaunā redakcija nerisina rēķinu paaugstināšanās problēmu. Nav norādīts, kā cīnīties ar galveno – ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājās.

Kas tiek darīts, lai ūdens zudumus kaut kā mazinātu? Uz šo un citiem jautājumiem atbild Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

– Pārvaldnieks, kuram iedzīvotāji ir uzticējuši savas mājas apsaimniekošanu, par ūdens zudumu samazināšanu domā nepārtraukti, – uzskata eksperts.

– Taču mūsu lasītāji stāsta par pārvaldnieku vienaldzību, kuri nekādi necenšas situāciju labot un izraksta iedzīvotājiem dzīvokļu rēķinus ar ūdens korekciju.

– Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka ne jau pārvaldnieks ir cēlonis ūdens zudumiem. Vēl jo vairāk, ikvienam pārvaldniekam šī problēma ir nepatīkama un traucējoša, jo cilvēki nāk pie viņa ar jautājumiem un pretenzijām. Pārvaldnieks no ūdens korekcijas mājā neko nepelna, tādēļ nav un nevar būt viņa ieinteresētības ūdens zudumos.

– Daudziem pārvaldniekiem un kooperatīvu vadītājiem nav arī ieinteresētības zudumu mazināšanā – lieli vai mazi ir mājas ūdens zudumi, par tiem vienalga maksā dzīvokļu īpašnieki.

– Ja pārvaldniekam ir sevišķi bieza āda, tad tas ir iespējams, taču profesionāla apsaimniekotāja dzīve ir daudz vienkāršāka, ja nav jāuzklausa nepārtrauktas klientu pretenzijas par ūdens zudumiem.

Lai uzlabotu uzskaiti, nepieciešami ieguldījumi

– Jūs minējāt, ka Latvijas pārvaldnieki meklē veidu, kā panākt ūdens zudumu samazināšanu. Vai kaut kur jau ir panākumi?

– Vispirms jāsaprot, ka liels ūdens zudums obligāti nenozīmē, ka mājā ūdeni kāds zog. Biežāk pie vainas ir nenodoti skaitītāju rādījumi vai nodoti uz acumēra noteikti patēriņi (precīzi nefiksējot). Šo situāciju var izbeigt ar vienu lēmumu – visā mājā uzstādot attālināti nolasāmos individuālā patēriņa mēraparātus. Prakse ir jau apliecinājusi, ka šis paņēmiens samazina ūdens zudumus mājā.

– Šodien katrs pārvaldnieks meklē savu stratēģiju cīņai pret ūdens zudumiem. Varbūt racionālāk būtu valdībai pieņemt vienotu kārtību, kas būtu saistoša visiem dzīvojamo māju pārvaldniekiem?

– Iespējams, ka noderētu jauni normatīvi, kuri pakalpojuma piegādātājam uzliktu par pienākumu atbildēt par pakalpojuma piegādi nevis līdz mājas ievadskaitītājam, bet gan līdz katra dzīvokļa individuālajam skaitītājam. Mūsu asociācija gan neuzstāj uz tieši šādu risinājumu, bet piedāvā to kā vienu no apspriežamiem veidiem.

– Iespējams, ka valsts šo problēmu būtu atrisinājusi, uzliekot par pienākumu visiem uzstādīt vienotas klases mēraparātus, piemēram, skaitītājus ar augstu jutību un attālinātas nolasīšanas iespēju?

– Jā, problēma tiktu risināta, un ūdens starpība ne tikai ievērojami samazinātos, bet tiktu likvidēta pavisam. Tam pierādījums ir renovētās ēkas, kurās uzstādīti attālināti nolasāmie skaitītāji. Ūdens starpība ir pietuvināta nullei, bet iedzīvotājiem tas ir prasījis izšķiršanos par kapitālieguldījumiem.

Kādēļ skaitītājus izvietot kāpņutelpā?

– Jūsu ieteikumi dzīvokļa īpašniekam, kura mājā ir lieli ūdens zudumi?

– Vispirms vērsties pie mājas pārvaldnieka un lūgt atskaitīties par darbiem, kādi veikti cīņā ar ūdens zudumiem. Ja pēc atskaites redzams, ka pārvaldnieks ir pūlējies, bet vēlamais rezultāts nav sasniegts, dzīvokļu īpašniekiem nekas cits neatliek, kā pieņemt lēmumu par vienotas jutības klases vai attālināmi nolasāmo skaitītāju uzstādīšanu mājā. Savukārt, ja pārvaldnieks neko nav darījis, lai zudumus mazinātu, tad… Nu ko, ļoti žēl. Visai drīz pienāks diena, kad māja sev izvēlēsies citu apsaimniekotāju.

– Jūs esat uzņēmuma CDzP vadītājs un apsaimniekojat mājas Cēsīs. Kā jūsu pilsētā sokas ar ūdens zudumu apkarošanu?

– Mūsu reģionā visaktīvāk ar ūdens zudumu problēmu cīnās Siguldā. Daudzas mājas ir pieņēmušas lēmumu par attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšanu, tādā veidā ievērojami samazinot ūdens zudumu apjomu. Cēsīs informācija tiek apkopota katru mēnesi par situāciju visās mājās. Informācija par tām mājām, kurās zudumi pārsniedz 20% no mājas kopējā patēriņa, tiek nodota konkrētās mājas pārvaldniekam. Viņa pienākums ir pārbaudīt katru adresi – vai ir bijusi avārijas noplūde. Ja apstiprinās, ka ūdens zuduma cēlonis ir avārija, tad atsevišķos gadījumos starpību apmaksā pārvaldīšanas uzņēmums. Ja noplūde netiek konstatēta, pārbaudām, cik dzīvokļu īpašnieku konkrētajā mājā nav nodevuši skaitītāju rādījumus, lai izsūtītu atgādinājumus uz elektroniskā pasta adresēm. Ja pēc šī darba zudumi joprojām saglabājas augsti, pārvaldniekam kopā ar dzīvokļu īpašniekiem jāmeklē cits veids, piemēram, jāvienojas, ka mainīt atļauts tikai uz jauniem mēraparātiem, nevis vairākkārt verificētiem vai arī esošajiem skaitītājiem jāuzinstalē attālināti nolasāms modulis.

– Cik mājās Cēsīs ir skaitītāji ar attālinātās nolasīšanas iespēju?

– Aptuveni 7–8 % no visām dzīvojamām mājām. Mums ir arī tādas mājas, kurām renovācijas ietvaros ūdensskaitītāji tika izvietoti ārpus dzīvokļa – kāpņutelpās. Pirmkārt, tas iedzīvotājiem liedz iespēju manipulēt ar rādījumiem; otrkārt, ir pierādīts, ka skaitītāja jutība paaugstinās, ja tas novietots tālāk no krāna vai skalojamās kastes.

Zudumi samazinājās līdz 0,10 eiro no dzīvokļa

Par to, kā pārvaldnieki ar ūdens zudumiem cīnās Liepājā, stāsta uzņēmuma Liepājas namu apsaimniekotājs vadītājs Artis Rimma:

– Ja konkrētās mājas ūdens zudumi pārsniedz 20% no parastā ūdens patēriņa, tad mēs uz 5–6 dienām aizturam rēķinu izsūtīšanu. Šajā laikā sazināmies ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri aizmirsuši nodot skaitītāju rādījumus. Daudzi klienti ir reģistrējušies elektronisko paziņojumu saņemšanai, tādēļ tā nav problēma.

– Ko darāt, ja cilvēki uz jūsu paziņojumiem nereaģē?

– Tad mājas pilnvarotajai personai lūdzam iespēju noorganizēt iekļūšanu dzīvokļos, lai apsekotu skaitītājus. Uzņēmuma darbinieks veic visu individuālo skaitītāju apsekošanu, vajadzības gadījumā ierodas vēlā vakarā un brīvdienās. Tas ir maksas pakalpojums, ko apmaksā no mājas kopējiem uzkrājumiem.

– Vai Liepājā ir daudz māju, kurās zudumi pārsniedz 20%?

– Mēs kopā apsaimniekojam 600 daudzdzīvokļu mājas un par augstiem ūdens zudumu rādītājiem varam runāt 3–5 mājās. Savukārt 40 mājās ir uzstādīti attālināti nolasāmie skaitītāji un šajās mājās ūdens korekcija ir samazinājusies no 0,02 līdz 0,10 eiro uz dzīvokli.

– Kāds būtu jūsu priekšlikums, lai Latvijā varētu izbeigt cīņu ar ūdens zudumiem?

– Sabiedrība vēl nav gatava šādiem risinājumiem. Es ieteiktu izmantot Skandināvijas modeli, kur norēķins par ūdeni notiek vienu reizi gadā un ir atkarīgs no dzīvoklī dzīvojošo skaita. Tas iespējams tikai tādā sabiedrībā, kur cilvēki atklāti sniedz ziņas pārvaldniekam. Mēs skandināvu modeli nepiemērosim līdz laikam, kamēr turpināsim krāpties.

Sīkāk par kārtību, kā nodot skaitītāju rādījumus un mainīt pašus mēraparātus, lasiet MK noteikumu Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu jaunajā redakcijā.