Automašīnu novietošana pagalmā: seši soļi līdz mērķim

Automašīnu stāvvietas pie dzīvojamās mājas, kas paredzētas tikai tās iedzīvotājiem, nav sapnis, bet dzīvē īstenojama lieta. Pašlaik Rīgā šādu stāvvietu kļūst arvien vairāk, dažas no tām pat ir norobežotas un aprīkotas ar barjeru. Kas būtu jādara dzīvokļu īpašniekiem, lai viņiem būtu pašiem sava autostāvvieta? Pieredzē dalās Nīcgales ielas 33 dzīvokļu īpašnieku biedrība. Slēgta tipa autostāvvietas savā pagalmā tā izveidoja pirms diviem gadiem, un kopš tā brīža vairs nav problēmu ar automašīnu novietošanu.

Pirmais solis: noskaidrojam sava zemesgabala robežas

Stāsta Raisa Panasko, īpašnieku biedrības “Nīcgale 33” valdes locekle:

“Vēl pirms dažiem gadiem mūsu pagalms burtiski bija pārblīvēts ar automašīnām. Tajā savas mašīnas novietoja četru (gan mūsu, gan vēl tuvumā esošo trīs) māju iedzīvotāji. Taču teritorija neliela, tāpēc daži automašīnu vadītāji, pārkāpjot jebkādas tiesību normas, savus spēkratus novietoja pavisam niecīgajā zaļajā zonā pagalma vidū, kā arī tieši pretī ieejas durvīm, aizšķērsojot ceļu atkritumu savākšanas, ātrās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju vai avārijas dienestu transportam. Turklāt mūsu mājas iedzīvotājiem, kuri darbu beidza vēlā vakara stundā, atgriežoties mājās, brīvu vietu automašīnu novietošanai vairs nebija, jo tur savas automašīnas bija novietojuši kaimiņu māju iedzīvotāji. Ilgu laiku uzskatījām, ka nekas nav līdzams, līdz pievērsām uzmanību tam, ka tieši mūsu mājas sētnieks, nevis sētnieks no kaimiņu mājas nez kāpēc uzkopj visu pagalmu. Namu pārvaldē paņēmām plānu, uzmanīgi to aplūkojām un bijām pārsteigti: izrādās – viss pagalms ir mūsu īpašums. Mēs par šo teritoriju maksājam nekustamā īpašuma nodokli, kā arī maksājam par tās uzkopšanu. Tad arī radās doma nepiederošiem liegt piekļuvi mūsu zemei un ierīkot šeit savas autostāvvietas.”

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) komentārs: “Tie ir visai izplatīti maldi, kas iesakņojušies vēl no padomju laikiem, ka mājas pagalms ir kopējs visām tuvumā esošajām ēkām. Visa zeme ir sadalīta zemesgabalos, un katram no tiem ir savs konkrēts īpašnieks. Noskaidrot dzīvojamajai mājai piesaistītās teritorijas robežas – viens no pirmajiem un svarīgākajiem pasākumiem, kas veicams dzīvokļu īpašniekiem. Tas, ka, piemēram, četras mājas vieno vienots pagalms, nenozīmē, ka māju pagalma teritorijas robežas ir sadalītas vienādi. Mājām var būt piesaistīti ļoti atšķirīgi zemesgabali gan izmēra, gan atrašanās vietas ziņā.”

Otrais solis: sasaucam sapulci

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Raisa Panasko: “Lai izlemtu, kā labāk izmantot šo zemesgabalu, sasaucām īpašnieku sapulci. Ierasties aicinājām ne automašīnu, bet dzīvokļu īpašniekus. Īrnieki netika ņemti vērā, jo saskaņā ar likumu viņi šādās sapulcēs nav balsstiesīgi. Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums. Praktiski visi, kas bija ieradušies uz sapulci, uzskatīja, ka pagalmā nepieciešams ierīkot automašīnu stāvvietas un jāizbeidz svešu automašīnu novietošana pie mūsu mājas.

Tiesa, mēs vispār nesapratām, kā tas īstenojams no tehniskā viedokļa. Nezinājām, cik aizlieguma zīmju jāizvieto, vai drīkst ierīkot barjeru. Tikai speciālisti var noteikt, pa kādiem piebraucamiem ceļiem var nokļūt pagalmā, vai atļauts šajā vietā norobežot satiksmi utt. Par laimi, skraidīt pa kabinetiem un meklēt šādus speciālistus mums pašiem nenācās – visas rūpes par to uzņēmās namu pārvalde.”

RNP komentārs: “Patiešām, lai atvieglotu dzīvi mūsu klientiem, visus saskaņojumus ar citām iestādēm un atbildīgām personām Rīgas namu pārvaldnieks veic pats. Uz to attiecas arī sarunas ar zemes īpašniekiem, jo mēdz būt situācijas, kad zeme, uz kuras atrodas ēka vai ēkai piegulošais pagalms, pieder ne dzīvokļu īpašniekiem un arī ne pašvaldībai, bet trešajām personām, ar kurām noslēgts zemes nomas līgums. Ja īrnieki šajā teritorijā vēlas ierīkot autostāvvietas, nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana, un mēs paši ar viņu vienojamies. Tieši tāpat RNP uzņemas rūpes par topošo autostāvvietu tehnisko jautājumu saskaņošanu ar Latvijas valsts ceļu speciālistiem.”

Gadījumā, ja dzīvokļu īpašniekiem rodas jautājumi vai neskaidrības, kā pieņemt kopības lēmumu par automašīnu iebraukšanu un novietošanu pagalmā, RNP mājaslapā ir pieejami divi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu paraugi, kuros norādīts nepieciešamais balsu skaits procentos (atbilstoši ēkas dzīvokļu īpašumu skaitam) noteiktā jautājumā, lai varētu pieņemt lēmumu “par”.

SVARĪGI! Lēmumu par auto iebraukšanas un novietošanas kārtības noteikšanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai ar balsojumu, kurā “par” balso 2/3 no visiem ēkas dzīvokļu īpašniekiem (dzīvokļu īpašumu pārstāvjiem). Balsojuma “par” skaits ir atkarīgs no tā, ko tieši mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas – kas norādīts lēmumā. Mājaslapā www.rnparvaldnieks.lv pieejamajos kopības lēmumu paraugos norādīts, kādu lēmumu pieņemot kādam jābūt balsu skaitam (atverot paraugu, pirmajā lapā slīprakstā ir atzīme, kādam balsu skaitam jābūt “par” katrā konkrētā lēmumā).

Piemēram:

Nepieciešams 2/3 mājas dzīvokļu īpašumu pārstāvju balsu, ja lēmums ir par pilnvarojuma došanu noteiktai personai saziņai ar pārvaldnieku (RNP), tostarp dzīvokļu īpašnieku vārdā iesniegt un saņemt dokumentus, parakstīties, kur tas vajadzīgs, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības jautājumos, kas saistīti ar aizlieguma zīmju saskaņošanu, uzstādīšanu u.tml.;

2/3 balsu nepieciešams, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas uzstādīt aizlieguma zīmi/-es, kā arī noteikt atļauju izsniegšanas kārtību (izsniedzamo atļauju skaitu uz vienu dz. īp. u. tml.).

Trešais solis: izvēlamies finansējuma avotu

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Raisa Panasko: “Lai arī sākumā nezinājām, par kādu summu ir runa, sapratām, ka pārmēru liela tā nevarētu būt. Mūsu taču nav maz, 72 dzīvokļi, – sadalīsim uz visiem un samaksāsim visu vienā reizē. Tāpēc sapulces protokolā norādījām, ka prasām izdevumus, kas saistīti ar autostāvvietu izbūvi, iekļaut kārtējā rēķinā. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, pateikšu, ka katra dzīvokļa īpašniekam bija jāmaksā apmēram 11 latu (tad vēl nebija ieviesti eiro). Šo protokolu aiznesām uz namu pārvaldi.”

RNP komentārs: “Protokolā noteikti jābūt norādītam autostāvvietu izveides finansējuma avotam. Dzīvokļu īpašniekiem ir divi varianti – vai nu norēķināties iespējami īsā laikā, lūdzot namu pārvaldei uzkrājuma veidošanu par stāvlaukuma ierīkošanu iekļaut kārtējos komunālo pakalpojumu rēķinos, vai arī šos izdevumus samaksāt no jau esošā mājas uzkrājuma līdzekļiem.”

Ceturtais solis: nosakām, cik atļauju mājai vajag

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Raisa Panasko: “Pēc tam namu pārvalde izsniedza speciālas veidlapas, kurās bija jānorāda visu dzīvokļu īpašniekiem piederošo automašīnu reģistrācijas numuri, īpašnieku uzvārdi un dzīvokļu numuri. Tad mēs beidzot visus saskaitījām. Diemžēl pieredzes trūkuma dēļ mums toreiz neienāca prātā precīzi noteikt, cik atļauju uz vienu dzīvokli izsniegt. Bija divu veidu caurlaides: vārda caurlaide, kurā norādīts konkrētās automašīnas numurs, un viesu caurlaide bez numura, lai to varētu izmantot jebkurai automašīnai. Daži iedzīvotāji ņēma divas, trīs un pat četras viesu caurlaides. Biedrības valde tajā nesaskatīja neko sliktu līdz brīdim, kad atklājās, ka mūsu caurlaides izmanto blakus māju iedzīvotāji. Tās viņiem bija iedevuši divu mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki. Es pat nezinu, vai viņi tāpat vien padalījās vai arī naudu par to saņēma… Pats par sevi saprotams, ka svešajiem caurlaides mēs atņēmām. Un izdarījām secinājumus – tagad, saņemot atļauju, lūdzam dzīvokļa īpašniekam parakstīties, ka viņš apņemas nenodot caurlaidi nevienai citai personai.”

RNP komentārs: “Tas ir būtiski – izvērtēt, cik automašīnu var novietot mājas pagalmā, cik automašīnu pieder mājas iedzīvotājiem un kāds ir optimālais skaits, cik caurlaižu izsniegt vienam dzīvokļa īpašniekam. Teorētiski – kā īpašnieku biedrība nolems, tā būs. Pat, ja simt caurlaižu vienam dzīvoklim, lūdzu, – RNP to nodrošinās, taču tādā gadījumā pārpildītā stāvlaukuma problēma paliks neatrisināta. Ir bijušas situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki pieprasīja un saņēma daudz atļauju, un pēc tam sāka tās nodot citiem, iespējams, pārdot par naudu citu māju iedzīvotājiem.

Praksē pierādījās: optimālais variants ir izvērtēt, cik caurlaižu vienam dzīvokļa īpašumam var piešķirt, nosakot, kādas caurlaides var būt – ar vai bez reģistrācija numura. Ar to pilnībā pietiek. Jāņem vērā arī tas, ka caurlaides tiek izsniegtas tikai dzīvokļu īpašniekiem. Īrnieki caurlaides nesaņem. Vienīgais izņēmums – ja dzīvokļa īpašnieks īrniekam izsniedzis atbilstošu pilnvaru.

Piektais solis: izvietojam zīmes

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Raisa Panasko: “Namu pārvaldē mūs informēja, ka saskaņā ar speciālistu slēdzienu, lai ierīkotu autostāvvietas mūsu pagalmā, jābūt uzstādītām četrām aizlieguma zīmēm. Mums ir taisnstūra formas pagalms. Tad, lūk, katrā stūrī arī jānovieto pa zīmei. Par to, kur tās pasūtīt vai kā ierakt, jādomā nebija – par to parūpējās RNP.”

RNP komentārs: “Dzīvokļu īpašnieki pie mums var vērsties ar jebkādiem ierosinājumiem: vai viņi vēlas tikai aizlieguma zīmes vai arī ir gatavi maksāt par barjeras ierīkošanu. Galavārds šādos gadījumos vienmēr pieder Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Nīcgales ielā 33 ne barjeru, ne citus norobežojumus izvietot nedrīkstēja, jo pagalmu šķērso ceļš, pa kuru iespējams piekļūt citām mājām, tāpēc tika piedāvāts uzstādīt aizlieguma zīmes. Visus ar zīmju pasūtīšanu un izvietošanu saistītos darbus veica Rīgas namu pārvaldnieks.”

Sestais solis: nepiederošos pieradinām pie domas, ka šeit ir slēgta tipa autostāvvieta

Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Raisa Panasko: “Automašīnu īpašnieki, kas dzīvo apkārtnes mājās, ne uzreiz samierinājās ar to, ka auto novietošana viņiem šeit liegta. Pirmajās dienās viņi neatlaidīgi turpināja novietot savas automašīnas mūsu pagalmā, ignorējot zīmes. Mēs izsaucām pašvaldības policiju, un šie autovadītāji tika sodīti. Atkārtoti saņemot zem logu tīrītāja atstāto soda kvīti, pārkāpēji beidzot saprata, ka iepriekšējā kārtība ir beigusies, un aizvāca savus auto. Tagad jebkurā diennakts laikā mūsu pagalmā ir brīvas vietas, kur novietot automašīnas. Cilvēkiem, kuri atgriežas mājās vēlā vakara stundā, vairs nav, meklējot brīvu vietu, jāriņķo pa mašīnu pārblīvētu pagalmu un jābrauc uz citiem pagalmiem.

Tiesa, daži kaimiņu māju iedzīvotāji nevarēja nomierināties un reiz kādā naktī nozāģēja vienu no zīmēm. Viņus neapturēja pat tas, ka stabs bija no metāla. Mēs to ne uzreiz pamanījām – tikai tad, kad pagalms vienā stūrī nemanot atkal pildījās ar svešām automašīnām. Izsaucām pašvaldības policiju, bet viņi: “Zīmes nav, neko nevaram līdzēt.” Vajadzēja šo zīmi atjaunot. Vairāk šādu ekscesu nav bijis.

Laiku pa laikam vēl tagad – jau pēc diviem gadiem – iedzīvotāji no kaimiņu mājām turpina pārbaudīt mūsu pacietību un dažreiz slepus novieto savu auto. Šo problēmu risinām šādi: vēršamies pašvaldības policijā ar lūgumu biežāk apsekot mūsu pagalmu. Policija labprāt uzklausa mūsu lūgumu, un viņu vizītes iedarbojas uz pārkāpējiem kā vēsa duša. Kopumā esam ļoti apmierināti, ka izveidojām savu autostāvvietu. Ja būtu zinājuši savas tiesības, būtu to izdarījuši agrāk.”

RNP komentārs: “Kad dzīvokļu īpašnieki ievēl mājas pilnvaroto pārstāvi vai izveido biedrību, dažādu jautājumu risināšanas un projektu īstenošanas procesi kļūst daudz vieglāki un ātrāki. Ja nav šādu pārstāvju, dzīvokļu īpašnieki vēršas pie pārvaldnieka individuāli un var risināt jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu, bet ne visu māju kopumā. Viens dzīvokļa īpašnieks nevar pieņemt lēmumu par visu māju kopumā – svarīgi atcerēties, ka māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tāpēc lēmumi par māju, tostarp remontiem u. tml., jāpieņem kopībai. Viens dzīvokļa īpašnieks bez atbilstoša dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarojuma lēmumu pieņemt nevar. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai mājai būtu vismaz dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis jeb mājas vecākais – tas atvieglo mājas iedzīvotāju komunikāciju ar pārvaldnieku un dažādu procesu virzību. Proti, mājas iedzīvotāji ar pilnvarotā pārstāvja palīdzību savstarpēji vienojas par vienu vai otru jautājumu, pieņem kopības lēmumu un, iesniedzot to pārvaldniekam, informē par savām vēlmēm.

Pilnvarotais pārstāvis jeb mājas vecākais labāk pārzina māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesus, tāpēc zina, kāda ir noteiktu darbību secība, kā pareizi pieņemt kopības lēmumu u. tml. Varētu teikt, ka mājas pilnvarotais pārstāvis ir kā “ģimenes galva” iedzīvotājiem un kā atslēga komunikācijā un sadarbībā ar mājas pārvaldnieku.