Valdemāra ielas lielie plāni

K. Valdemāra iela ir īsts Rīgas vēstures un arhitektūras muzejs zem klajas debess, milzīgs muzejs, turklāt vēl skatāms bez maksas. Bet vai jūs esat pamēģinājuši muzejā dzīvot? Vai to pārvaldīt? Abi uzdevumi nav no vieglajiem. Daudzi Valdemāra ielas nami būvēti jau sen, tiem vajadzīga īpaša apkope. Lai nekristu kaunā, namu pārvalde „Valdemāra nami” plāno paaugstināt maksu par apsaimniekošanu. „Aprēķinājām pakalpojumu jauno cenu,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Arbidāns, „tā sanāca paliela. Ja iedzīvotāji paaugstinājumam piekritīs, nākamgad turpināsim forsēt remonta darbus namos. Tas ir jādara. Darbu sakrājies ne mazums.”

Sāka ar logiem un durvīm

2008. gadā „Valdemāra namu” apsaimniekoto māju iemītnieki namu pārvaldei maksāja vidēji 42 santīmus par kvadrātmetru. Šķiet, pirms jaunā cenu paaugstinājuma viņiem ir tiesības pajautāt Aināram Arbidānam, kā iztērēta šī nauda.

– Šogad maksa par apsaimniekošanu katrai mājai bija aprēķināta individuāli, – atbild namu pārvaldnieks, – bet atskaitījumus remonta darbiem mēs noteicām vienādus – 12 santīmus par kvadrātmetru. Tas deva iespēju uzkrāt aptuveni 300 tūkstošus latu neatliekamiem darbiem. Tādu sakrājies daudz (no 1997. līdz 2007. gadam Rīgas dome mums neļāva paaugstināt maksu par apsaimniekošanu, tāpēc namu pārvaldes nespēja paveikt pat pašus steidzamākos darbus un beigu beigās nonāca uz bankrota sliekšņa). Saņēmuši atļauju paaugstināt pakalpojumu cenu, mēs uzreiz stājāmies pie remonta darbiem.

Pēc Aināra Arbidāna teiktā, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem aizejošajā gadā viņš uzskatījis māju siltināšanu. Vai nu velti visā valstī nemitīgi runā par energoefektivitāti? Namu kāpņu telpās sāka likt plastikāta logus. To Ainārs Arbidāns atzīst par pašu elementārāko un vienkāršāko paņēmienu, kā samazināt siltuma zudumus. Ja ir ielikti labi logi, kāpņu telpā nav vajadzīgi apkures radiatori, siltums tāpat turas.

Tā uzreiz pateikt, cik daudz logu 2008. gadā ielikts, namu pārvaldes vadītājs nevar. Daudz. Atlikušos Arbidāns plāno apmainīt 2009. gadā. Uz nākamo sezonu pārcelti arī citi darbi, kuriem šogad nepietika naudas.

Uz galda guļ papīru kaudzīte. Tās ir nākamā gada tāmes. Katrai mājai – viens divi remonti. Var teikt, ka tiem, kas plāno tikai apmainīt logus kāpņu telpās, ir laimējies, jo maksa par apsaimniekošanu pieaugs tikai līdz 60 santīmiem. Grūtāk klāsies to namu iedzīvotājiem, kur jāliek jauns jumts, viņu jaunajos rēķinos maksa par apsaimniekošanu kopā ar atskaitījumiem remontam sasniegs 1,5 latus.

Atteikties nekad nav par vēlu

– Arbidāna kungs, noskaidrosim, kas notiek, ja kādas mājas iemītnieki vēlas atteikties no remonta. Vai viņiem ir tiesības to darīt?

– Jā, ir. Tāpēc katras mājas tāmē norādīts, cik maksās logu nomaiņa vai ieejas durvju remonts. Jaunajā gadā varēs atteikties gan no vienas pozīcijas, gan reizē no visām. Maksa par apsaimniekošanu uzreiz samazināsies.

– Tātad, ja iedzīvotāji nolemj namā neko neieguldīt, namu pārvaldei tur nav nekādas teikšanas?

– Jā, var arī neko nedarīt. Tikai dzīvokļu saimniekiem der atcerēties, ka rajons mums ir vecs, mājas sen nav remontētas. Tāpat vien jau tos jumtus mēs nevēlamies mainīt, esam apsekojuši, sagatavojuši aktus par defektiem. Bet, ja iemītnieki atteiksies, tad lai nu... Jumts turpinās tecēt.

– 2007.–2008. gadā maksa par apsaimniekošanas pakalpojumiem pieauga aptuveni trīskārt. Vai tas nozīmē, ka namu pārvalde varēja paveikt trīsreiz vairāk darbu nekā 2006. gadā?

– Jā. Mēs jau nemainījām tikai logus, noņēmāmies arī ar kanalizācijas sistēmām, restaurējām ārdurvis, lai nebūtu caurvējš. Nākamais posms – jumti un lielās iekštelpas.

Domes atbalsts: tikai ārkārtas gadījumā

– Vai Rīgas dome vairs nepalīdz namiem nomainīt cauros jumtus?

– Domei tas nav jādara.

– Bet vēl pirms dažiem gadiem Komunālais departaments piešķīra naudu jumtu remontam...

– Tie bija sen ieplānoti darbi, kas tika veikti par pašvaldības līdzekļiem pirms privatizācijas procesa pabeigšanas. Tagad domei nav tiesību ieguldīt naudu privātīpašumā. Iedomājieties, jums laukos ir sava māja, un jūs piepeši prasāt pagasta priekšsēdētājam naudu jumta labošanai. Viņš droši vien nodomās, ka jums ar galvu nav kaut kas kārtībā. Rīgā ir tādi paši noteikumi.

– Tātad iesakāt aizmirst par municipalitātes atbalstu? Bet ne jau visi atzīs, ka tas ir taisnīgi.

– Tad aplūkosim šo jautājumu citādi. 80% pašvaldības ienākumu veido nodokļi, ko budžetā maksā iedzīvotāji. Šī nauda jātērē pilsētnieku kopējām vajadzībām: transporta uzturēšanai, ielu remontam, tiesiskās kārtības sargāšanai. Tad kāpēc kādam vajadzētu par savu nodokļu naudu man labot jumtu? Tas gan nebūtu taisnīgi!

– Labi, pieņemsim, ka uzkrājumu mājai nav, bet vētra ir norāvusi jumtu. Kas tādā gadījumā notiks?

– Tā ir cita lieta. Pašvaldība palīdz iedzīvotājiem tieši tādās forsmažora situācijās.

2010. gadā būs lētāk?

– Atgriezīsimies pie pakalpojumu maksas 2009. gadā. Vai jūsu organizācijas apsaimniekošanā ir mājas, kur visi vajadzīgie remonta darbi jau paveikti un maksa jaunajā sezonā samazināsies?

– Nē, pagaidām tādu māju vēl nav un nebūs. Samazinājums gaidāms tikai 2010. gadā, ja līdz tam laikam iedzīvotāji būs paspējuši finansēt visus vajadzīgos remonta darbus.

– Jūs ieminējāties, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības atteikties no jūsu ieplānotajiem darbiem. Kā to var izdarīt?

– Pēc tam, kad būs saņemta nākamā gada tāme, visās mājās jāsarīko iedzīvotāju pilnsapulces un jānobalso “par” vai “pret” remontu. Izšķirīgais būs vairākuma viedoklis.

– Cik lielā mērā atteikšanās no remonta var ietekmēt maksu par apsaimniekošanu?

– Starpība var būt iespaidīga! Minēšu piemēru, – namu pārvaldnieks pāršķirsta tāmes. – Teiksim, mājai jāuzliek jauns jumts, tas maksā 13 tūkstošus latu. Ja darbus atliek uz labākiem laikiem, 2009. gadā iedzīvotāji par kvadrātmetru maksās par 80 santīmiem mazāk, nekā plānots.

– Speciālisti stāsta, ka turpmāk namu pārvaldes varēs saņemt naudu ne tikai no dzīvokļu īpašniekiem, bet arī no ES fondiem. It kā Eiropa esot gatava sniegt mums palīdzību mājokļu siltināšanā. Vai tā ir?

– Man kā namu pārvaldes vadītājam pastāvīgi jādomā par to finansiālo slogu, kas gulstas uz iedzīvotāju pleciem. Tāpēc meklēju iespējas samazināt klientu izdevumus par namu apsaimniekošanu. Un tādu risinājumu redzu līdzfinansējuma piesaistīšanā no Eiropas Savienības fondiem namu siltināšanai un renovācijai. Patlaban uzņēmums „Valdemāra nami” intensīvi strādā, lai realizētu šo iespēju, ved sarunas ar atbildīgajiem ministriju departamentiem. Kad projekts būs realizēts, iedzīvotāju izdevumi par namu siltināšanu ievērojami samazināsies.

– Ko jūs vēl gribētu sacīt iedzīvotājiem?

– Varu tikai brīdināt, ka pašreiz apkārt staigā daudzu privāto apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji, pārvilinot savā aprūpē neapmierinātos. Gadās, ka tādas firmas cilvēkus piekrāpj. Mums bija gadījums, kad dzīvokļu īpašnieku biedrība pārgāja no namu pārvaldes pie privātā apsaimniekotāja, bet tas savāca naudu un pazuda, nesamaksājis pakalpojumu sniedzēju rēķinus.