33 iemesli sūdzībām

Visiem labi zināms, ka jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir ne mazums iemeslu neapmierinātībai: sētnieks pienācīgi nestrādā, kaimiņš trokšņo, ūdens korekcija ir liela, kāpņu telpa simt gadu nav remontēta. Vakar cilvēks aizgāja uz namu pārvaldi, bet tur pret viņu nebija pietiekami laipni. Varbūt pats kaut ko nepareizi dara? Vai varbūt vienkārši nezina savas tiesības?

Šodien aplūkosim visplašāk izplatītos konfliktus un nebūšanas, kas gadās mūsu mājās, un noskaidrosim, kur vispareizāk būtu meklēt taisnību katrā konkrētā gadījumā. Daļa jautājumu attiecas uz pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem, bet lielākā daļa skaidrojumu lieti noderēs visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Kam sūdzēties, ja kaimiņi zālienā novieto mašīnas? Kādi normatīvi ir spēkā šajā jautājumā?

Šogad spēkā stājušies jauni Rīgas domes noteikumi „Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”, kuru 7. punkts skaidri nosaka, ka publiskajos apstādījumos „aizliegts braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu”.

Par mājas zālienā patvaļīgi novietotu automašīnu jāziņo pašvaldības policijai. Ja policisti ieradīsies, pirms mašīnas īpašnieks būs attapies, viņam var uzlikt naudas sodu no 10 līdz 250 latiem. Juridiskai personai par tādu pārkāpumu draud naudas sods no 25 līdz 500 latiem. Šādi sodi paredzēti pašvaldības noteikumos.

Kam sūdzēties, ja dzīvokļa īpašnieks iekrājis milzu parādu, bet namu pārvalde nesteidz ierosināt lietu tiesā?

Latvijas likumi pagaidām nenosaka, kādai jābūt parāda summai, lai pārvaldnieks vērstos tiesā, taču neoficiāli tiek uzskatīts, ka pietiek ar parādu triju mēnešu vidējo maksājumu apmērā.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks mums pavēstīja, ka 2012. gadā tiesvedībā bija aptuveni 4000 prasību pret nemaksātājiem, kas uzņēmumam izmaksā visai dārgi. Pirms neilga laika visiem parādniekiem atkal tika nosūtīti atgādinājumi. Ja cilvēki neatsauksies, tiesā tiks iesniegta jauna prasību porcija.

Taču gadās, ka kādu parādnieku namu pārvalde „piemirst”. Tad aktīvāk jārīkojas pašiem iedzīvotājiem – jāraksta iesniegums Klientu apkalpošanas centram un jāpieprasa, lai pārvaldnieks sniedz pārskatu par cīņu ar parādniekiem. Tāpat ar kopības lēmumu viņi var pieprasīt, lai pārvaldnieks parādnieka lietu steidzami iesniedz tiesā (lai gan faktiski viņam tas jādara arī bez šāda lēmuma).

Kam sūdzēties, ja dzīvoklī cauruļvadā radusies sūce?

Gluži tāpat: ja esat SIA Rīgas namu pārvaldnieks klients, atrodiet kārtējā dzīvokļa rēķinā sava nama pārziņa tālruņa numuru, zvaniet un pieprasiet nekavējoties atsūtīt avārijas brigādi. Privāto apsaimniekošanas uzņēmumu klientiem jāvēršas pie sava pārvaldnieka.

Kam sūdzēties, ja dzīvoklī tek krāns?

Ja dzīvoklī radušās problēmas saistībā ar iekšējo ūdensvadu, īpašniekam santehniķis jāaicina palīgā privātā kārtā, bet pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma klienti kopš 2012. gada jūnija var izsaukt arī SIA Rīgas namu pārvaldnieks meistaru, kurš salabos jūsu krānu (tualetes podu, dušu, sifonu utt.) par fiksētu cenu. Namu pārvalde dod garantiju sava santehniķa darbam, bet maksa par pakalpojumu tiks ietverta nākamā mēneša dzīvokļa rēķinā.

Kam sūdzēties, ja dauzoņas salauzuši pastkasti?

Par visiem koplietošanas telpās nepieciešamajiem remonta darbiem, tai skaitā pastkastes remontu, pašvaldības namu pārvaldes klientiem jāinformē savs nama pārzinis (shēma jau zināma – nama pārziņa telefona numurs atrodams dzīvokļa rēķinā). Svarīgi: pastkastes skaitās mājas kopīpašums, tāpēc tiek labotas par mājas kopējiem remonta uzkrājumiem.

Kam sūdzēties, ja pazaudēta ārdurvju elektroniskā atslēga (čips)?

Ar lūgumu atjaunot pazaudēto čipu SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem jāvēršas pie sava nama pārziņa, visiem pārējiem – pie sava pārvaldnieka.

Kam sūdzēties, ja dzīvokļa rēķinā norādītā dzīvokļa platība nesakrīt ar zemesgrāmatas datiem?

Ja dzīvokļa platība neatbilst izrakstam no zemesgrāmatas, jādodas uz SIA Rīgas namu pārvaldnieks Klientu apkalpošanas centru vai jāvēršas pie sava pārvaldnieka, ja māju apsaimnieko privātuzņēmums. Līdzi jāņem zemesgrāmatas izraksta oriģināls.

Kam sūdzēties, ja es uzskatu, ka dzīvokļa ūdens patēriņa skaitītājs ir bojāts?

Ūdens patēriņa skaitītājs ir dzīvokļa saimnieka īpašums, viņš pats ir atbildīgs par tā stāvokli. Ja jums šķiet, ka skaitītājs sācis griezties ātrāk nekā parasti, steidzami vērsieties jebkurā uzņēmumā, kas piedāvā skaitītāju verifikāciju un nomaiņu. Par jauna skaitītāja uzstādīšanu dzīvokļa īpašniekam jāmaksā pašam.

Kam sūdzēties par trokšņainiem kaimiņiem?

Par sabiedriskās kārtības traucējumiem, pat ja tie notiek aiz privāta dzīvokļa durvīm, jāziņo pašvaldības policijai. Policistiem tādā gadījumā jāierodas notikuma vietā un pārkāpums jāfiksē aktā. Ja sakrājies pietiekami daudz aktu un sūdzību, nākamais solis ir dzīvokļu īpašnieku vēršanās tiesā (viņu intereses var pārstāvēt arī pārvaldnieks). Tiesā mājas iemītnieki var pieprasīt dauzoņu izlikšanu un viņu dzīvokļa pārdošanu izsolē.

Atgādināsim, ka trokšņot daudzdzīvokļu mājās aizliedz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuros teikts:

„Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā”

Rīgas domes noteikumos ir vēl viens punkts attiecībā uz troksni:

„Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām līdz 500 latiem. Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 20 līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām no 200 līdz 600 latiem. Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 100 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām no 500 līdz 1000 latiem”.

Kam sūdzēties par sētnieku, kurš pienācīgi nekopj pagalmu vai nemazgā kāpņu telpas? Kas tiks darīts, lai šo nepilnību novērstu?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 906 nosaka regulāri veicamos koplietošanas telpu un mājai piederīgās zemes apkopes darbus. Par zālienu un celiņu kopšanu tur teikts lakoniski – jākopj regulāri, bet kāpņu telpā mitrā uzkopšana sētniekam jāveic vismaz vienu reizi nedēļā, sliktos laikapstākļos vēl biežāk – dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajos termiņos. Logi kāpņu telpā jāmazgā vismaz vienu reizi gadā.

Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks paskaidroja, ka sūdzību gadījumā uz attiecīgo māju noteikti dodas komisija, kas veic pārbaudi un sastāda aktu, ja kāpņu telpa vai pagalms patiešām nav pienācīgi apkopti. Pēc iedzīvotāju pieprasījuma mājai var norīkot citu sētnieku.

Kam sūdzēties, ja sētnieks izcērt krūmus un bojā kokus pie mājas?

Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 204 teikts:

„Apstādījumos aizliegts:

6.1. bez koku ciršanas atļaujas saņemšanas cirst kokus, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus (ar to domāti avārijas gadījumi – red.);

6.2. lauzt un apzāģēt kokus, to zarus, bojāt mizu, stumbru un saknes, kā rezultātā bojājuma dēļ koks daļēji vai pilnībā zaudē savu augtspēju;

6.3. veicot ar koka vainagošanu saistītus darbus, samazināt koka lapotnes masu vairāk par 20%”.

Protams, katrā pilsētā ir spēkā savi apstādījumu aizsardzības noteikumi. Piemēram, Rīgā sētnieku pienākums ir apgriezt koku un krūmu zarus, kas traucē gājēju vai mašīnu pārvietošanos. Bet nepārdomāta izciršana ir aizliegta, ja kas tāds notiek, nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai, kura sastādīs aktu un sodīs vainīgo.

Kāds sods vainīgajiem paredzēts? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā rakstīts:

„67. pants. Koku patvaļīga ciršana un bojāšana

Par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 100 līdz 1000 latiem. Par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 1000 latiem”.

Ja pārkāpums izdarīts Rīgas teritorijā, vainīgajai personai piedevām būs jāatlīdzina videi nodarītie zaudējumi.

Kam sūdzēties par kaimiņiem, kas applūdina manu dzīvokli? Kas tiks darīts lietas labā?

Dzīvokļa īpašniekam jāvēršas pie dzīvojamās mājas apsaimniekotāja. Ja tas ir pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks, avārijas novēršanas un dzīvokļa apsekošanas pieprasījumu pieņems jūsu nama pārzinis. Savs pārzinis jeb, citiem vārdiem runājot, mājas meistars ir katrai mājai, ko apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, un viņa tālruņa numurs obligāti tiek norādīts dzīvokļa rēķinā. Pieteikumu var nodot arī sava iecirkņa (piemēram, Purvciema, Pļavnieku utt.) dispečeram.

Kam sūdzēties par sētnieku, kurš indē klaiņojošos kaķus?

Uzreiz jāteic – dzīvnieku nogalināšana, lai arī klaiņojošu, Latvijā ir krimināli sodāms noziegums. Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. pantā rakstīts:

„Dzīvnieku aizliegts nogalināt. Aizliegums neattiecas uz:

1) lauksaimniecības dzīvniekiem;

2) dzīvnieka eitanāziju;

3) medībām;

4) zveju;

5) kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšanu;

6) gadījumiem, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību;

7) gadījumiem, kad dzīvnieka nogalināšana paredzēta infekcijas slimību vai invazīvo sugu apkarošanas programmā;

8) izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu, ja to paredz izmēģinājuma mērķis”.

Problēma tikai tā, kā pierādīt, ka indētājs bijis tieši sētnieks. Bet ar sūdzību jāvēršas gan Valsts policijā, gan savā namu pārvaldē, gan Pārtikas un veterinārajā dienestā (uzticības tālrunis 67027402).

Kam sūdzēties, ja pie mājas nav nopļauta zāle? Kādi normatīvi šai gadījumā ir spēkā?

Vispirms vajadzētu pie sava nama pārziņa noskaidrot, kad paredzēta nākamā pļaušana. Ja zāle atkal netiek nopļauta, der vērsties sava rajona izpilddirekcijas administratīvajā inspekcijā, kura var uzlikt naudas sodu nevīžīgajam pārvaldniekam. Rīgas pilsētas rajonu izpilddirekciju tālruņi:

■ Pārdaugavas izpilddirekcija – 67012283;

■ Ziemeļu izpilddirekcija – 67026602;

■ Austrumu izpilddirekcija – 67013500.

Taču jāteic, ka nenopļauta zāle pie mājas ir stiepjams jēdziens. Dažam vajadzīgs gluds zāliens kā futbollaukumā, bet dažam arī nezāļu biežņa būs gana laba. Noskaidrot, ko uzskatīt par nekoptu zaļo zonu, mums palīdz Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 125. Lūk, kādas prasības namu pārvaldītājiem izvirza šis dokuments:

„4. Komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki – pilnvarnieki, lietotāji – nomnieki nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, kā arī noslēdzot ar atkritumu apsaimniekotāju līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu;

4.2. īpašuma teritorijā esošo koku, krūmu un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kur tiek traucēta gājēju un transporta pārvietošanās) un to novākšanu”.

Kam sūdzēties, ja kaimiņi met atkritumus jūsu konteinerā? Ko varētu darīt lietas labā?

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Problēmas ar atkritumiem rodas gandrīz vai katrā Rīgas pagalmā. Apsaimniekotājs var piedāvāt iedzīvotājiem konteinera vākam piestiprināt slēdzējmehānismu, taču par to jānobalso vairākumam dzīvokļu īpašnieku Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Ja iedzīvotājiem izdodas aizturēt cilvēku, kurš nelikumīgi izmet atkritumus mājas konteinerā, viņiem jāizsauc pašvaldības policija, lai tā fiksētu pārkāpumu un sodītu vainīgo.

Kam sūdzēties, ja sētnieks vai kaimiņš man aizliedz iekopt puķu dobi aiz loga?

Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums, bet kaimiņiem patiešām ir tiesības iebilst pret jaunu puķu dobju ierīkošanu pie mājas. Viņiem pat nav jāpierāda, ka jūsu puķītes aizskar viņu estētiskās jūtas utt.

Lieta tāda, ka zeme ap māju ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tāpēc ideālā gadījumā jebkādi labiekārtošanas darbi ir veicami tikai ar dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu.

Tomēr izeja ir – Dzīvokļa īpašuma likums ļauj puķkopim uzvarēt neapmierināto kaimiņu, vajag tikai savākt dzīvokļu īpašnieku vairākuma parakstus par labu jūsu dobei un balsošanas rezultātus iesniegt namu pārvaldē.

Kam sūdzēties, ja mani neapmierina kāda no dzīvokļa rēķina pozīcijām?

Papildu informāciju par dzīvokļa rēķinā norādītajiem pakalpojumiem var operatīvi iegūt jebkurā SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centrā. Šādi centri atrodas visos namu pārvaldes iecirkņos, bet darbojas arī galvenais Klientu apkalpošanas centrs Brīvības ielā 49/53 (1. stāvs).

Turpat var uzrakstīt iesniegumu ar prasību veikt pārrēķinu, kā arī rakstiski atteikties apmaksāt strīdīgo pozīciju, ja saņemtie skaidrojumi jūs neapmierina. Atgādināsim, ka pārvaldniekam nav tiesību dzīvokļa īpašniekam aprēķināt kavējuma naudu par nokavētu maksājumu (vai tā daļu), ja cilvēks oficiāli apstrīdējis tā likumību. To, kurai pusei taisnība, šajā gadījumā var izšķirt tikai tiesa.

Kam sūdzēties, ja jūsu mājā pēc īpašnieka nāves kāds dzīvoklis ilgi stāv tukšs, bet namu pārvalde turpina tam izrakstīt rēķinus ar augošu parādu?

Pārvaldnieks var par šādu faktu informēt pašvaldību, kura veiks pārbaudi. Bet tas ir atkarīgs no pārvaldnieka brīvas gribas.

Labāk būtu, ka iedzīvotāji paši informētu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu (Brīvības ielā 49/53) par dzīvokli, kas palicis tukšs pēc īpašnieka nāves. Ja izrādīsies, ka miris vientuļš cilvēks, kuram nav mantinieku, dzīvokli pārņems valsts un pēc tam nodos pašvaldības bilancē.

Kam sūdzēties, ja pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieks pacēlis balsi uz mājas iedzīvotājiem? Kas tiks darīts, lai turpmāk tas neatkārtotos?

Vislabāk jau par SIA Rīgas namu pārvaldnieks darbinieka nekorektu rīcību ziņot Klientu apkalpošanas centram, iesniedzot rakstveida iesniegumu ar lūgumu informēt cietušo klientu par veiktajiem pasākumiem. Tāpat arī var par incidentu ziņot anonīmi pa tālruni 67415454. Vainīgā sodīšana būs atkarīga no konkrētās situācijas.

Kam sūdzēties, ja jūsu mājā nekas netiek darīts, lai samazinātu ūdens korekciju?

Kam sūdzēties, tas ir sarežģīts jautājums. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 paredz šādu ūdens korekcijas un tās apkarošanas kārtību:

„19. Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī kādā atsevišķā īpašumā vai visos atsevišķajos īpašumos ir uzstādīti skaitītāji un tie ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, ūdens patēriņa starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos...

30. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.”

Kā redzat, jebkuram pārvaldniekam – gan pašvaldības, gan privātajam, ir pienākums cīnīties ar korekciju. Taču iedzīvotājiem pašiem vispirms jāizrāda iniciatīva un jāraksta iesniegums.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks mums paskaidroja, ka pašvaldības uzņēmuma darbinieki, saņēmuši iesniegumu, noteikti pārbauda mājas kopējo komunikāciju stāvokli. Iespējams, ka lielās korekcijas cēlonis ir sūce pagrabā. Taču ar to viņu darbs beidzas, ja iedzīvotāji neielaiž pārvaldnieku dzīvokļos pārbaudes efektīvākās daļas veikšanai – dzīvokļu skaitītāju rādījumu nolasīšanai.

Piespiest pārvaldnieku tomēr apmeklēt dzīvokļus iespējams divos veidos. Pirmais – dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem attiecīgu lēmumu, otrais – tiek ievēlēts mājas vecākais, kurš tad arī kopā ar namu pārvaldes darbiniekiem pārbauda dzīvokļu ūdens skaitītājus un paātrina procesu. Ja kāds no mājas iemītniekiem tomēr atsakās ielaist komisiju dzīvoklī, pārējiem vismaz kļūs skaidrs, kur dzīvo potenciālie noteikumu pārkāpēji.

Jāpiebilst, ka pēc dzīvokļos veiktajām pārbaudēm ūdens korekcija bieži vien samazinās, tātad tamlīdzīgi „reidi” ir efektīvs psiholoģiskais ierocis cīņā ar ūdens zadzējiem.

Kam var sūdzēties par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma namu pārzini, kurš nereaģē uz iedzīvotāju sūdzībām un prasībām (piemēram, neierodas konstatēt dzīvokļa applūdināšanas faktu)?

Par dzīvokļa applūdināšanu jāziņo iespējami ātri, negaidot, kad slapjā vieta nožūs. Saskaņā ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks iekšējiem noteikumiem komisijai namu pārziņa vadībā jāapmeklē cietušais dzīvoklis 48 stundu laikā pēc avārijas (privātie apsaimniekotāji cenšas reaģēt vēl ātrāk, viņu darbības regulē pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums).

Ja pašvaldības namu pārzinis ir ignorējis dzīvokļa īpašnieka pieprasījumu, jāraksta iesniegums Klientu apkalpošanas centram vai pašam iecirkņa priekšniekam, kurš ir pilnvarots risināt tamlīdzīgus konfliktus. Nav līdzējis? Adresējam sūdzību SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadītājam Ervinam Straupem, arī to var nodot jebkurā klientu apkalpošanas centrā.

Kam sūdzēties, ja mēs raizējamies par gados vecu kaimiņu, kurš ilgi nav redzēts? Kas tiks darīts?

Nekādi normatīvie akti šajā jautājumā Latvijā nav izgudroti, tāpēc jārīkojas, kā saprāts liek. Pirmkārt, jāvēršas namu pārvaldē, kam divu triju dienu laikā jāapseko attiecīgais dzīvoklis. Parasti pārvaldnieka pārstāvji zvana pie dzīvokļa durvīm, ja tās neviens neatver, tad fiksē elektroenerģijas patēriņa skaitītāja rādījumu. Ja vairāku dienu laikā rādījums nemainās, pārvaldnieks uzaicina pašvaldības policijas darbiniekus un atver durvis mājokļa pārbaudei. Diemžēl nereti šādos gadījumos tiek atrasts mirušā saimnieka līķis... Satrauktajiem iedzīvotājiem ir tiesības arī uzreiz vērsties pašvaldības policijā.

Kam sūdzēties, ja SIA Rīgas namu pārvaldnieks rajona iecirknī nepieņem mūsu sūdzības?

Vislabāk būtu rakstisku paziņojumu par šo pārkāpumu iesniegt SIA Rīgas namu pārvaldnieks Klientu apkalpošanas centrā vai arī atstāt anonīmu informāciju autoatbildētājā 67415454. Protams, ir risks, ka jūsu iesniegums ceļos pa apli – atkal iecirknis, atkal atteikums.

Kam sūdzēties, ja jūsu māja atrodas uz privātās zemes un nomas maksa jums šķiet pārāk liela?

Maksu par privātās zemes nomu nosaka likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Saskaņā ar likuma pašreizējo variantu par nomas maksu jāvienojas zemes un mājas īpašniekiem. Ja puses nespēj vienoties, maksa nosakāma 6% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks aprūpētajām mājām vidējā nomas maksa šobrīd ir 4% no zemes kadastrālās vērtības. Protams, var gadīties, ka viena māja maksā 2%, cita 6%, ja pārvaldniekam nav izdevies citādi vienoties ar zemes īpašnieku.

Iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties sarunās ar zemes īpašnieku, lai pārliecinātos, ka pārvaldnieks viņu labā dara visu iespējamo. Šai nolūkā jāievēl pilnvarotā persona – kāds no dzīvokļa īpašniekiem vai pat ar māju nesaistīts cilvēks ar attiecīgu pieredzi. Pilnvaroto personu apstiprina ar kopsapulces lēmumu, par viņu jānobalso 50% dzīvokļu īpašnieku + viena balss.

Pēc tam pilnvarniekam ar kopsapulces protokolu jādodas uz savu SIA Rīgas namu pārvaldnieks iecirkni un jāinformē pārvaldnieks par iedzīvotāju pieņemto lēmumu, kā arī jāpalūdz, lai viņam dara zināmu ar zemes īpašnieku paredzēto sarunu laiku un vietu.

Pilnvarnieks jāuzaicina uz sarunām, un viņam ir tiesības izvirzīt zemes īpašniekam savus nomas nosacījumus un piedalīties kompromisa meklējumos. Taču jāatceras: ja vienošanās netiks panākta, zemesgabala īpašnieks vērsīsies tiesā un pieprasīs viņam pēc likuma pienākošos 6% no kadastrālās vērtības.

Kam sūdzēties, ja nav skaidrs, kur paliek mūsu remonta uzkrājumi?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 pašvaldības namu pārvalde katru gadu līdz 1. aprīlim sniedz iedzīvotājiem pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (privātās namu pārvaldes var darīt to citā laikā atbilstoši ar klientiem noslēgtā līguma nosacījumiem).

Tas nozīmē, ka no 1. aprīļa ikviens dzīvokļa īpašnieks var pieprasīt no pārvaldnieka pārskatu. Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārskatus par 2012. gadu saviem klientiem nosūtīja nodrukātus uz aprīļa dzīvokļu rēķinu otras puses.

Ir ļoti svarīgi rūpīgi izpētīt pārskatu, jo tas parāda, kā namu pārvalde tērējusi no iedzīvotājiem saņemto naudu. Pārskatā ir norādīts, cik daudz naudas remonta fondā ieskaitīts iepriekšējā gadā, kādi ir kopējie uzkrājumi un kādiem darbiem uzkrājumi 2012. gadā tērēti.

Salīdzinot 2011. un 2012. gada pārskatus, dzīvokļa īpašnieks var skaidri saprast, kas notiek ar remonta uzkrājumiem. Ja cilvēks tādu pārskatu nav saņēmis vai pārskatīšanās pēc iemetis papīrgrozā, viņam ir tiesības pieprasīt no namu pārvaldes kopiju. SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti pārskata kopijas var saņemt Klientu apkalpošanas centrā vai pie sava iecirkņa vadītāja.

Kam sūdzēties, ja gada tāmē mājai paredzēti remontdarbi, bet tie netiek veikti?

Par 2013. gadā ieplānotajiem remontdarbiem namu pārvaldes klientiem bija jāuzzina no attiecīgā perioda apsaimniekošanas tāmes. Ja jums tādas tāmes nav, droši dodieties pie pārvaldnieka un pieprasiet kopiju.

Visiem plānotajiem darbiem mājā jānotiek atbilstoši grafikam, taču, ja iedzīvotāji šogad krāj naudu jaunam jumtam, droši vien tik ātri remontu viņi nesagaidīs. Nepieciešamā remonta fonda izveidei būs nepieciešami 12 līdz 36 mēneši.

Dažkārt pārvaldnieks paziņo, ka mājā ir pārāk daudz parādnieku, tāpēc remonta uzkrājumi eksistē tikai uz papīta. Tā nedrīkst teikt! Remonta uzkrājumi pieder visiem mājas īpašniekiem, bet parādā ir tikai daži, tāpēc parādnieku esamība nedrīkst kavēt pārvaldnieku īstenot ieplānotos remontdarbus.

Sūdzēties par remonta kavēšanos un saņemt skaidrojumus attiecībā uz tāmi pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti var Klientu apkalpošanas centrā vai sazinoties ar savu nama pārzini.

Kam sūdzēties, ja namu pārvaldes iecirknī norakstīta nauda par remonta vai citiem darbiem, kas patiesībā nav veikti?

Pierādīt, ka mājas remonta uzkrājumi pirms pieciem sešiem gadiem iztērēti fiktīvu darbu samaksai, būs ļoti sarežģīti, jo pat sertificētam inženierim būs grūti noteikt, vai pirms tik ilga laika kaut kas tiešām darīts. Taču tagadnē par savu naudu noteikti vajag cīnīties!

Piemēram, mūsu lasītāji pavēstīja šādu stāstu. Namu pārvalde bija ieplānojusi iztīrīt mājas pagrabu, paredzot šim darbam vairāk nekā 2000 latu, taču pagrabs bija tik tīrs, ka strādnieki vienkārši pasēdēja pie konteinera, papīpēja un aizbrauca. Māja par viņu pīppauzi samaksāja lielu naudu.

Ar sūdzībām par tamlīdzīgiem pārkāpumiem SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti var vērsties Klientu apkalpošanas centrā. Svarīgi, lai paziņojumu par nepaveiktajiem darbiem parakstītu iespējami vairāk dzīvokļu īpašnieku. Plānoto remontdarbu sarakstu var atrast 2013. gada tāmē, ko iedzīvotāji saņēma 2012. gada rudenī.

Taču pašvaldības uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem jaunu kontroles iespēju, kas privātajās namu pārvaldēs tiek izmantota jau sen. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības ar kopsapulces lēmumu noteikt, ka darbus līdz 500 latu (var izvēlēties arī jebkuru citu summu – 100, 200, 1000 latu utt.) vērtībā pārvaldnieks drīkst pieņemt tikai mājas vecākā klātbūtnē. Tādējādi mājas pilnvarnieks vienmēr varēs pārbaudīt, vai remonta uzkrājumi nav izmesti vējā.

Kam sūdzēties, ja pēc jūsu pirmās sūdzības par iecirkņa vadītāju, sētnieku vai citu namu pārvaldes darbinieku nav īstenoti nekādi pasākumi un attieksme nav mainījusies?

Pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks sūdzības par darbiniekiem vienmēr izskata pats valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.  Diemžēl par to, kādus sodus saņēmuši pārkāpumus izdarījušie darbinieki, mums neko nevarēja pastāstīt. Sacīja vien, ka katra situācija tiekot izvērtēta individuāli.

Skaidrs viens: sūdzēties par rupju un neatsaucīgu namu pārvaldes darbinieku ir vērts jau tāpēc vien, lai pieaugtu tamlīdzīgu sūdzību kopējā masa, un tad kādā dienā tā sasniegs kritisko robežu un darbinieks zaudēs amatu.

Kam sūdzēties, ja pašvaldības namu pārvaldes iecirknī jums nerāda mājas lietu vai kaut daļu tajā ietilpstošo dokumentu – informāciju par remontdarbiem, tāmes un rēķinus?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 908 jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iepazīties ar svarīgākajiem mājas lietas dokumentiem, kas raksturo mājas un zemesgabala tehnisko un finansiālo stāvokli. Šie dokumenti jāuzrāda pēc pirmā pieprasījuma.

Taču SIA Rīgas namu pārvaldnieks mums paskaidroja, ka māju lietas vēl tiek veidotas. Visi dokumenti esot, bet tie atrodas dažādās uzņēmuma nodaļās. Plānots viena divu gadu laikā visu apjomīgo arhīvu sakārtot un izlikt internetā, bet piekļūt ziņām varēs tikai katras konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Bet pagaidām, jāatzīst, ka problēmas ar māju lietām uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks pastāv. Izeja šāda: jāraksta savam nama pārzinim iesniegums, norādot, ar kādiem dokumentiem jūs vēlaties iepazīties. Iecirkņa darbiniekam noteikti jādod atbilde, kad un kur šos dokumentus varēs apskatīt.

Par ko tieši sūdzēties pašam SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Ervinam Straupem? Kādos gadījumos ir vērts pierakstīties pie viņa uz pieņemšanu un kādos sūdzība tiks pāradresēta attiecīgajam iecirknim un mums atkal nāksies samierināties ar klaju atrakstīšanos?

Ja pašvaldības namu pārvalde darbotos tik precīzi kā pulkstenis, visas iedzīvotāju problēmas tiktu atrisinātas iecirkņos. Pagaidām vēl tā nav, ar daudziem jautājumiem nākas iet pie galvaspilsētas galvenā namu pārvaldnieka.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks mums paskaidroja, ka Ervins Straupe izskata visus iesniegumus saistībā ar konfliktiem un sūdzībām par to, ka namu pārvalde neizpilda savus tiešos pienākumus. Tādā gadījumā var vai nu uzrakstīt iesniegumu, aiziet uz namu pārvaldes vadības tikšanos ar iedzīvotājiem (parasti notiek reizi mēnesī, bet šobrīd nākamā plānota augustā), vai arī pieteikties uz pieņemšanu pie valdes priekšsēdētāja. Patlaban gaidīt sarunu ar Ervinu Straupi iedzīvotājiem nākas aptuveni divus mēnešus.

Kā pierakstīties uz pieņemšanu pie Ervina Straupes?

Pierakstīties var Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kungu ielā 7/9 vai pa tālruni 67105910.

Ar kādiem jautājumiem var vērsties pie konkrētiem pašvaldības namu pārvaldes valdes locekļiem?

Dažos jautājumos iedzīvotājiem tiešām labāk ir vērsties pie SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes locekļiem, nevis uzreiz tieši pie valdes priekšsēdētāja.

■ Juridiskos jautājumus izskata Dzintars Arbidāns.

■ Finansiālos jautājumus skata Ivo Lecis.

■ Tehniskos jautājumus risina Jeļena Jakovļeva.

Tāpat kā pie SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadītāja, arī pie uzņēmuma valdes locekļiem uz pieņemšanu var pierakstīties Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kungu ielā 7/9 vai pa tālruni 67105910.

Kam var sūdzēties par pašu namu pārvaldes vadītāju Ervinu Straupi?

Tādas sūdzības var izskatīt SIA Rīgas namu pārvaldnieks kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Pārvaldnieka darbību juridisko novērtējumu pēc iedzīvotāju iesniegumiem veic Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (Brīvības iela 49/53).