Kam uzticas iedzīvotāji?

2012. gada notikumi kļuva par izturības pārbaudi daudziem privātajiem māju pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem. Vienus tarifu kāpums un iedzīvotāju parādu pieaugums spieda pārtraukt biznesu, otri, negodīgi izrīkojušies ar dzīvokļu īpašnieku naudu, vienkārši pazuda, bet bija arī trešie – tie, kas šajā grūtajā laikā izturēja un izpelnījās iedzīvotāju uzticību.

Par trešdaļu vairāk

Viena no visstraujāk augošajām namu pārvaldēm AS Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) nesen sagatavoja pārskatu par 2012. gadu. Izrādās: kamēr citi privātie uzņēmumi zaudēja klientus, RNA apsaimniekojamo māju skaitu palielināja par vienu trešdaļu. Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju šajā laikā kļuva mums labi pazīstamais dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciālists Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.

– Apsaimniekošana arī tagad var būt efektīva, ekonomiska un godīga, – ir pārliecināts Trubko. – Pēc šā gada 1. maija datiem, mūsu uzņēmums jau apsaimnieko 69 mājas – par 24 vairāk nekā pagājušā gada sākumā. Kā jūs domājat, ar ko tagad var izpelnīties iebiedēto, savu iepriekšējo pārvaldnieku aizvainoto cilvēku uzticēšanos? Tikai ar absolūti godīgu attieksmi pret mājas finanšu līdzekļiem.

Galvenais princips RNA darbībā ir tāds, ka ar mājas naudu jārīkojas pašiem iedzīvotājiem. Katra kopējo uzkrājumu santīma likteni izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība. Šķiet paradoksāli, bet iedzīvotāji paši nākot pie pārvaldnieka un ierosinot paaugstināt apsaimniekošanas maksu, lai māja ātrāk savāktu naudu remontam un labiekārtošanai!

142 tūkstoši latu remontam

Tā ir visaugstākā uzticība, kādu vien klienti var izrādīt savam pārvaldniekam. Viņi ne tikai nodod tam mājas remonta fondu, bet arī aicina un pieprasa palielināt kopējos līdzekļus.

– Pagājušajā gadā remontdarbiem tika izlietoti aptuveni 18% no iedzīvotāju samaksātās naudas, – pastāstīja RNA finanšu direktore Taisa Štāle. – Vidēji katras mājas labiekārtošanā ieguldīti 2500 latu. Bet pa rudeni un ziemu mūsu klientu kontos iekrājušies vēl 142 tūkstoši latu. Šos līdzekļus iedzīvotāji var apgūt jaunajā būvsezonā.

RNA uzskata, ka nevar likt cilvēkiem gadiem krāt naudu, lai mājai uzliktu jaunu jumtu vai veiktu kosmētisko remontu kāpņu telpās. Nauda tiek izlietota remontam, tiklīdz sakrāta vajadzīgā summa, bet nereti remonts tiek veikts arī avansa veidā, un iedzīvotāji par to norēķinās vēlāk. Šādu iespēju jau atzinīgi novērtējuši daudzu Rīgas un Salaspils māju iemītnieki.

– Uzņēmums pērn tik strauji attīstījās, ka mums nācās divkārt palielināt apkalpojošo personālu, – teic Igors Trubko.

Pret krāpniekiem

Tik straujš apsaimniekojamo māju skaita pieaugums, protams, rada arī problēmas. Piemēram, RNA ņēmis savā aprūpē daudzas iepriekšējo pārvaldnieku apkrāptās mājas. Cilvēki ir zaudējuši remonta uzkrājumus un par komunālajiem pakalpojumiem samaksāto naudu. Jaunais pārvaldnieks nevar izlikties nededzam klientu problēmas, viņa pienākums ir aizstāvēt iedzīvotājus pat tik sarežģītā situācijā.

– Tāpēc mums ir nācies vērsties prokuratūrā, lai ierosinātu krimināllietas pret iepriekšējiem apsaimniekotājiem. Mēs tos apsūdzam par nevēlēšanos nodot mājas un dokumentus, kā arī par krāpnieciskām darbībām ar iedzīvotāju naudu, – stāsta Trubko.

RNA juristi ir noslogoti ar šo nestandarta darbu, bet apstāties nedomā. Viņi ir gatavi cīnīties par naudu, ko iepriekšējais pārvaldnieks ir „patapinājis” no iedzīvotājiem. Jaunajam apsaimniekotājam pašam no tā gan nekāda īpaša labuma nav, visam pamatā ir godīga attieksme pret klientiem un vēlme aizstāvēt viņus.

Parādnieki sasparojas

Cilvēki pārvaldniekam atbild ar tādu pašu attieksmi. Kā liecina gada pārskats, RNA klientu maksājumu disciplīna ir 91%.

– Mājas, kuras mēs apsaimniekojam ilgāk par diviem gadiem, samaksā 96–98% rēķinu, no jauna pieņemtajās mājās rēķinus apmaksā 85–90% iemītnieku, bet ar laiku, pārliecinājušies, ka pārvaldnieks nepievils, viņi sasparojas un sasniedz veco klientu līmeni, – stāsta Taisa Štāle.

Slepenais fonds katram gadījumam

Uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar 2011. gadu pieaudzis par 64% (tam pamatā ir klientu skaita pieaugums). Un vēl viena lieta, kas spilgti raksturo RNA darbību: tiek radīti uzkrājumi bezcerīgu parādu gadījumam. Daļu peļņas uzņēmums nogulda speciālā kontā. 2012. gada beigās tajā jau bija vairāk nekā 90 tūkstoši latu. Šo naudu var izmantot, ja no kāda nemaksātāja neizdodas piedzīt komunālo parādu.

– Piemēram, cilvēks dzīvokli ieķīlājis bankā, un viņam ir 1000 latu liels parāds. Ja dzīvoklis tiek pārdots izsolē, visu naudu pievāc banka. Ko darīt mājai? Vākt naudu bezcerīgā parāda samaksai? Nē, tas nebūtu taisnīgi, – uzskata Taisa Štāle. – Tāpēc līdzekļus bezcerīgo parādu apmāksai ms izdalām no speciāla fonda.

Šī sistēma ir izdevīga dzīvokļu īpašniekiem, jo pasargā viņus no nepieciešamības maksāt citu cilvēku vietā. Tā arī motivē pārvaldnieku laikus un efektīvi cīnīties ar parādniekiem, lai velti nebūtu jātērē iekšējā fonda nauda.

Maijā kļūst pieejami visu Latvijas namu pārvalžu gada pārskati. Jebkurš iedzīvotājs var šo dokumentu pasūtīt Uzņēmumu reģistrā vai internetā – Lursoft datu bāzē. Orientēties skaitļos ir pa spēkam tikai grāmatvedības speciālistiem, bet vai nu jūsu mājā tāds neatradīsies. Pārskats parādīs, vai namu pārvalde nav iekritusi parādos, kā tā apgājusies ar iedzīvotāju naudu, cik drošs ir tās statūtu kapitāls (attiecībā pret zaudējumiem). Neesiet laiski un pārbaudiet savu pārvaldnieku tā, kā mēs pārbaudījām RNA.