Nepieciešams ir tikai paraksts

Zem kādas iniciatīvas līdzdalības portālā manabalss. lv dzīvokļa īpašniekam jāparakstās, lai uzlabotu sava mājokļa uzturēšanas kvalitāti?

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji ir ieguvuši spēcīgu instrumentu savu tiesību aizsardzībai – tā ir iespēja ievietot līdzdalības platformā manabalss.lv dažādas iniciatīvas, lai savāktu nepieciešamo parakstu skaitu. Šobrīd platformā ir aktīvas pat vairākas nozīmīgas dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas. Kad būs savākts vajadzīgais Latvijas pilsoņu balsu skaits, šie priekšlikumi nonāks parlamentā, kuram būs pienākums tos izskatīt.

„Valstij jāpalīdz glābt mūsu mājas!”

Maija vidū līdzdalības portālā manabalss.lv tika ievietota Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas „Mājoklis” iniciatīva. Aktīvie iedzīvotāji prasa, lai valsts palīdzētu glābt viņu daudzdzīvokļu mājas no lēnas bojāejas, piešķirot līdzekļus to tehniskai apsekošanai.

– Jautājums par padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju drošību gadu no gada kļūst arvien aktuālāks, – norāda petīcijas autori. – Lielākajai daļai šo māju kalpošanas laiks ir vai nu beidzies, vai tuvojas beigām. Tas māju apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem uzliek pienākumu nodrošināt mājas tehnisko apsekošanu.

Tehniskā apsekošana jāveic, lai novērtētu mājas konstrukciju, tajā esošo iekārtu, komunikāciju un inženiertīklu stāvokli, kā arī saņemtu profesionāla būvspeciālista rekomendācijas par mājai nepieciešamajiem remontdarbiem un to veikšanas prioritātēm.

„Tieši savlaicīga pārbaude un lēmums par remontdarbiem palīdz novērst draudus,” norāda asociācijā „Mājoklis”.

■ ■ ■

Saskaņā ar Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvā LBN 405-21 noteikto ikvienai mājai padziļinātā tehniskā apsekošana jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Jebkurai daudzdzīvokļu mājai visā Latvijas teritorijā tehniskai apsekošanai jābūt veiktai ne vēlāk kā līdz 2031. gadam.

Mājas tehniskai apsekošanu var veikt tikai sertificēts būvspeciālists.

„Šī pakalpojuma izmaksas galvenokārt ir atkarīgas no mājas platības, taču kopumā tehniskā apsekošana nav lēts pakalpojums,” apliecina iniciatīvas autori.

Šobrīd likums nosaka, ka par mājas tehnisko apsekošanu jāmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Taču asociācijas „Mājoklis” eksperti atgādina, ka Latvijas māju kopību finansiālā situācija ir atšķirīga, bieži vien viņiem ir grūti veikt lielas iemaksas kopējā uzkrājumu fondā, tāpēc mājas tehniskā apsekošana tiek atlikta atkal un atkal.

„Dzīvokļu īpašnieki dzīvo šādās mājās, nesaprotot, kas notiek ar ēku un vai tā vispār ir droša viņu ģimenēm,” uzsver eksperti.

■ ■ ■

No vienas puses, daudzdzīvokļu ēka ir privātīpašums, ko veido kopīpašums no desmitiem un dažos gadījumos pat vairāk nekā simts ģimeņu. No otras puses, jebkuras ēkas ekspluatāciju stingri reglamentē Būvniecības likums.

Daudzdzīvokļu māju drošība un laba apsaimniekošana ir sabiedrības interešu aizstāvības jautājums, uzskata iniciatīvas autori: „2020. gadā Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka 60% daudzdzīvokļu māju Latvijā ir būtiski bojājumi, piemēram, tek jumts, pamatos nonāk mitrums utt. Un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) savā pētījumā par mājokļu pieejamību ir norādījusi, ka mājokļu kvalitātes problēmu risināšanai Latvijā ir nepieciešamas investīcijas. ”

■ ■ ■

OECD savā ziņojumā tik tiešām ir uzsvērusi, ka līdz šim investīcijas Latvijas mājokļu glābšanā bijušas mazas. Vēl viens no iemesliem, kādēļ dzīvojamais fonds visā valstī iet bojā, ir vairāk nekā 30 gadus ieilgusī privatizācija: „Tā kā ļoti bieži privatizācija vēl nav pabeigta, cilvēkiem rodas maldīgs priekšstats par to, kurš ir atbildīgs par viņu māju.”

Tomēr asociācijas „Mājoklis” eksperti uzsver, ka galvenā atbildība mājokļa problēmu risināšanā gulstas uz valsti, īpaši situācijās, kad iedzīvotāji paši nevar parūpēties par savām mājām un dzīvokļiem ar labam saimniekam raksturīgu atbildību.

Māju tehniskās apsekošanas kavēšana apdraud dzīvokļu īpašnieku un viņu mājokļu drošību. Kādā jaukā dienā simtiem tūkstošu ģimeņu var palikt bez jumta virs galvas tikai tāpēc, ka viņu māja tiek atzīta par nedrošu vai tajā notikusi nelaime. Jāatzīst, ka bēdīgi piemēri jau ir bijuši...

■ ■ ■

„Valsts pienākums novērst apdraudējumu iedzīvotājiem izriet no Latvijas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību,” uzsver iniciatīvas autori.

Viņi rosina izdarīt grozījumus likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, paredzot palīdzību iedzīvotājiem ne tikai mājokļa atjaunošanā, bet arī katras daudzdzīvokļu mājas tehniskajai apsekošanai.

Kā norāda asociācijas eksperti, pašvaldībām savos noteikumos ir jāparedz finansiāla palīdzība iedzīvotājiem līdz 100% apmērā no daudzdzīvokļu mājas tehniskās apsekošanas izmaksām. Maksimālu palīdzību var sniegt, piemēram, maznodrošinātām un trūcīgām personām un dzīvokļu īpašniekiem mazpilsētās.

Nedēļas laikā iniciatīvu parakstījuši nedaudz vairāk par simts Latvijas iedzīvotāju, un parakstu vākšana turpinās.

„Zemes izpirkšana ir valsts pienākums”

Kristīna Glušaka līdzdalības portālā manabalss.lv ievietojusi iniciatīvu „Zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij vai pašvaldībai, pēc tam tā jānodod dzīvokļu īpašnieku īpašumā.” Tikai nedēļas laikā zem iniciatīvas parakstījušies apmēram tūkstotis Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē, ka jau ir savākta 1/10 daļa no parakstiem, kas nepieciešami iniciatīvas iesniegšanai Saeimā.

„Ja māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, tad, privatizējot dzīvojamo ēku, šo zemi nodeva iedzīvotājiem bezatlīdzības lietošanā. Šādu kārtību paredz likums Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju,” atgādina Kristīna Glušaka. „Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazāk paveicies un kuri dzīvo mājās uz īpašnieka zemes, būs jāmaksā pašiem, lai šo zemes gabalu iegūtu īpašumā.”

Iniciatīvas autore (tāpat kā desmitiem tūkstošu citu Latvijas iedzīvotāju) šādu situāciju uzskata par negodīgu: „Saskaņā ar Satversmi visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi tiesas un likuma priekšā, – cilvēku tiesības ir jārespektē bez jebkādas diskriminācijas, tāpēc ikvienam ir jābūt tiesībām bez maksas saņemt īpašumā zemi zem mājas.”

■ ■ ■

Pēc Kristīnas Glušakovas ieskata trešajai personai piederoša zeme zem daudzdzīvokļu ēkām būtu jāiegādājas valstij vai pašvaldībai, „kas, tā sauktās zemes reformas laikā, līdz absurdam sagrozīja likumdošanas sistēmu šajā jomā.” Turklāt iestādēm ir pienākums bez atlīdzības nodot zemi dzīvokļu īpašnieku īpašumā likumā Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju noteiktajā kārtībā.

„Vēršu uzmanību uz to, ka citās bijušā Austrumu bloka valstīs: Austrumvācijā, Polijā, Čehijā, arī Igaunijā varas iestādes nav radījušas tādu situāciju kā Latvijā, kad māja pieder vienai personai, bet zeme zem tās – citai. Savukārt Latvijā aptuveni 3500 dzīvojamo ēku ir piespiedu nomas attiecībās, ” raksta Kristīna. „Kopumā uz 7354 īpašnieku zemes gabaliem ir mājas ar 110 970 dzīvokļu īpašumiem.”

■ ■ ■

Savulaik portālā manabalss.lv tika ievietota tautas iniciatīva „Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jāpieder tikai šo māju iedzīvotājiem,” kas ātri vien savāca vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstu, taču Saeima šo iniciatīvu neuzklausīja.

Nav šaubu, ka Kristīnas Glušakovas iniciatīva savāks nepieciešamo balsu skaitu un nonāks Saeimā. Redzēsim, ko šoreiz atbildēs varas pārstāvji.

„Pieprasām pagalmos likvidēt bedres”

Portālā manabalss.lv iedzīvotāji ievietoja interesantu iniciatīvu „Novērst bedres Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos”, kuru plānots iesniegt nevis Saeimā, bet gan Rīgas domē. Lai to paveiktu, iniciatīvai jāsavāc tikai 3000 balsu, taču to var parakstīt tikai Rīgā deklarētas personas.

2. februārī publicētās iniciatīvas autors Maksims Revunovs aicina uzlikt par pienākumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem veikt iebrauktuvju, iekšpagalmu un ceļmalu remontdarbus, kā arī uzturēt tos pienācīgā stāvoklī. Revunova sašutums ir saprotams: daudzos galvaspilsētas pagalmos vairs nav droši pārvietoties ne kājāmgājējiem, ne braucējiem.

■ ■ ■

„Piedāvāju veikt grozījumus Rīgas domes Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos Nr. 146. Proti, papildināt šos noteikumus un uzlikt par pienākumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, viendzīvokļa māju, zemesgabalu un citu nekustamo īpašumu īpašniekiem un pārvaldniekiem veikt caurbraucamo brauktuvju, pagalmu un nomaļu, kas atrodas viņu īpašumā vai pārvaldībā, ārpuskārtas remontu. Galu galā viena no lielākajām problēmām, kas satrauc rīdziniekus, ir tieši pagalmu briesmīgais stāvoklis. Ja Rīgas domei kā īpašniecei noteikts pienākums uzturēt tai piederošos ceļus un ceļmalas, tad kāpēc tādu pašu atbildību neuzlikt arī dzīvojamo māju apsaimniekotājiem?

Maksims Revunovs norāda, ka arī paši dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr saprot, ka pagalmu remontdarbus jebkurā gadījumā var veikt, tikai izmantojot mājas uzkrājumus remontdarbiem, jo pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašuma labiekārtošanā.

Problēma ir arī tā, ka asfalta seguma remonts ir ļoti dārgs, bet alternatīvas pagalma atjaunošanas metodes – piemēram, bedrīšu aizbēršana ar mazām šķembām – dod īslaicīgu rezultātu. Šī iemesla dēļ reti kuras mājas iedzīvotāji taupa līdzekļus remontam.” Par pagalmu atjaunošanu, iedzīvotāji savukārt spriež: „Esam pacietuši gadiem, izturēsim vēl, labāk ieguldīsim jaunā jumtā...”

Tātad, pēc M. Revunova domām, jāveic grozījumi noteikumos, saskaņā ar kuriem apsaimniekotājs un īpašnieki nevarēs izvairīties no pienākuma remontēt pagalmus.

Trīs mēnešu laikā iniciatīvu par bedrēm pagalmos atbalstījuši vairāk nekā 600 pilsoņu, kas ir aptuveni trešā daļa no nepieciešamā skaita, un parakstu vākšana turpinās. Organizatori atgādina, ka vērā tiks ņemtas tikai par 16 gadiem vecāku rīdzinieku un Latvijas pilsoņu, kuriem galvaspilsētā pieder nekustamais īpašums, balsis.