Ardievu, vecā krāsns!

Nelielu māju iedzīvotājiem piešķirs naudu jaunu apkures sistēmu ierīkošanai. Cik daudz par to zināms? 

Šopavasar Ministru kabinets pieņēma noteikumus par pasākumiem gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tiek pieļauts, ka viena, divu un daudzdzīvokļu māju īpašnieki varēs saņemt valsts dotāciju, ja viņi atteiksies no malkas krāsnīm un izvēlēsies ierīkot modernākas apkures sistēmas. Kopumā šiem mērķiem plānots piešķirt vairāk nekā 14 miljonus eiro, pieņemt pieteikumus pirmajai līdzfinansējuma kārtai sola jau maijā.

Tiek pieļauts, ka, pateicoties jaunajai atbalsta programmai, aptuveni 1200 mājsaimniecības Latvijā varēs atteikties no vecajām apkures ierīcēm.

■ ■ ■

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programma vispirms paredzēta, protams, vienģimenes mājām. Taču enerģiskām dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuru pārvaldīšanā ir nelielas 8 līdz 12 dzīvokļu mājas, arī būs iespēja saņemt valsts dotāciju.

Noteikumos minēts, ka programmā atļauts piedalīties nelielām daudzdzīvokļu mājām, kuru apkurei tiek izmantotas ogles, kūdra vai cietais biokurināmais, to starpā granulas, malka u. c. Valsts šādām mājām ir gatava piešķirt dotācijas vai nu pieslēguma izbūvei pilsētas centralizētajai apkurei, vai siltumsūkņa vai jauna cietā kurināmā katla uzstādīšanai, kas paredzēts tikai granulām.

Lai māja varētu piedalīties apkures veida nomaiņas programmā, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem: platībai jābūt lielākai par 50 kvadrātmetriem, tai jābūt nodotai ekspluatācijā vismaz pirms septiņiem gadiem.

Apkures veida nomaiņas darbus atļauts veikt ne visā mājā, bet tikai tās atsevišķos dzīvokļos.

Valsts dotācijas apmērs jaunu apkures katlu iegādei vai pieslēguma izbūvei centrālapkures tīklam tiek aprēķināts pēc sarežģītas formulas, taču noteikts, ka līdzfinansējuma apmērs nevar pārsniegt 4400 eiro uz katru šajā adresē deklarēto personu.

Uz valsts pabalstu var pretendēt tikai pilsētu iedzīvotāji.

■ ■ ■

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas administrē jauno projektu, informē, ka pirmie ieinteresēto iedzīvotāju tālruņu zvani jau ir saņemti. Apskatīsim aktuālākos jautājumus un valsts aģentūras speciālistu sagatavotās atbildes.

Vai varam saņemt valsts dotāciju apkures katla nomaiņai atsevišķā dzīvoklī sešu dzīvokļu mājā, kur katram dzīvoklim ir sava malkas krāsns? Vēlamies uzstādīt gaisa–ūdens siltumsūkni.

– Jā, uz valsts atbalstu varat pretendēt. Dalībai programmā tiek pieņemtas mājas, kurās nominālā nepieciešamā siltumapgādes jauda nepārsniedz 50 kW. Parasti šīm prasībām atbilst mājas ar 8–12 dzīvokļiem, kurām ir ne vairāk kā divi vai trīs stāvi.

Protams, jāievēro vēl citi noteikumi. Piemēram, projektā var piedalīties tikai tie dzīvokļi, kuri vismaz beidzamos trīs gadus ir apkurināti ar akmeņoglēm, kūdru vai cieto biokurināmo, kas iegūts no koka. Tā var būt malka, šķelda, presēta koksne granulu vai brikešu veidā vai zāģu skaidas.

Papildus jāzina, ka projektu var realizēt vienā vai vairākos konkrētas mājas dzīvokļos, nav nepieciešams to attiecināt uz visu māju. Šajā situācijā dzīvokļa īpašniekam, kas pretendē uz atbalstu, ir jāsaņem visu pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Par siltumsūkņa uzstādīšanu. Visiem iedzīvotājiem, kuri vēlas nomainīt novecojušās apkures iekārtas pret siltumsūkņiem zeme–ūdens, ūdens–ūdens vai gaiss–ūdens, pieteikumi jāiesniedz programmas otrajā posmā. Paredzams, ka šis posms sāksies 2023. gada jūnijā, taču katram pretendentam pašam rūpīgi jāuzrauga publikācijas oficiālajos informācijas avotos.

Vēlos saņemt valsts atbalstu jauna apkures katla uzstādīšanai savā dzīvoklī. Vai man noteikti būs jādemontē vecā plīts un krāsns?

– Nē, vecās krāsnis saglabāt netiek ļauts, projekta dalībnieku pienākums ir tās demontēt. Izņēmums pieļaujams tikai gadījumos, kad pilnīga demontāža nav iespējama vai nav racionāla, piemēram, krāsns ir iebūvēta sienā vai tai ir kultūrvēsturiska vērtība – tā ir apdarināta ar flīzēm.

Projekta mērķis ir katram nekustamā īpašuma īpašniekam piešķirt valsts atbalstu tikai par tādām jaunām iekārtām, kas pilnībā nodrošina nepieciešamo siltuma daudzumu viņa dzīvojamā platībā, tādēļ vecās plīts un krāsns saglabāšana nav racionāla.

■ ■ ■

Vai valsts atbalsts ietver arī jauno apkures iekārtu uzstādīšanu vai ir paredzēts tikai tās iegādei?

– Atbalsta apmērs, kas pienākas pretendentam, tiek aprēķināts pēc īpašas metodes. Tajā ir iekļauta arī fiksēta uzstādīšanas maksa 7% apmērā. Izdevumi, kas pārsniedz metodikā noteiktās normas, mājokļa īpašniekam jāsedz no saviem līdzekļiem.

Esmu jau atteicies no malkas krāsns un uzstādījis granulu katlu, bet tam jau ir vairāk nekā desmit gadu. Vai es varu pretendēt uz līdzfinansējumu jauna katla iegādei?

– Jā, tas ir iespējams.

Kādi ir ierobežojumi, kas var ietekmēt līdzfinansējuma apmēru?

– Viss atkarīgs no izvēlētās jaunās apkures iekārtas veida un jaudas, taču jebkurā gadījumā nav iespējams saņemt vairāk nekā 4400 eiro par katru personu, kura deklarēta konkrētajā adresē.

Kādu daļu no jauno apkures iekārtu izmaksām segs valsts?

– Dotācijas apmēri atšķiras, piemēram, pieslēdzot māju vai dzīvokli centralizētajai siltumapgādei, finansējums būs ne vairāk par 95% no kopējām projekta izmaksām. Uzstādot siltumsūkni zeme–ūdens, ūdens–ūdens vai gaiss–ūdens – ne vairāk par 85%, uzstādot jaunu biomasas katlu – 70%. Izvēloties siltumsūkni gaiss–gaiss, dotācija nepārsniegs 50%.

■ ■ ■

Skaidrs, ka vairāk dzīvoklī deklarēto personu ļauj pretendēt uz lielāku atbalsta apmēru. Vai aprēķinā tiks iekļauti arī bērni?

– Jā, šajā aprēķinā tiek ņemtas vērā visas dzīvoklī deklarētās personas, neatkarīgi no to vecuma.

Lūdzu skaidrojumu, kā pierādīt, ka dzīvoklis beidzamos trīs gadus apsildīts ar malku? Vai būs jāuzrāda čeki par malkas iegādi?

– Piesakoties dalībai projektā, būs jāsniedz informācija par beidzamo trīs kalendāro gadu laikā mājoklī izmantoto apkures veidu. Pieteikumam jāpievieno esošās krāsns vai katla fotogrāfija vismaz no diviem skatu leņķiem. Protams, ka čeki par kurināmā iegādi nebūs jāuzrāda.

Valsts finansējums ir kredīts vai nauda tomēr nebūs jāatmaksā?

– Piešķirtais finansējums nebūs jāatdod, ja vien saņēmējs nepārkāps projekta noteikumus. Šī nauda ir neatmaksājama valsts dāvana – grants.

■ ■ ■

Saprotams, ka dalībai projektā ir jāsavāc dažādi dokumenti. Ja cilvēks tam veltījis laiku, vai viņam ir garantija, ka pieteikumu apstiprinās dalībai projektā?

– Nē, tādu garantiju nav. Faktiski ir tā, ka katrā no četriem projekta etapiem pretendenti savā starpā varēs sadalīt noteiktu finansējuma apjomu. Piemēram, posmā, kad tiks pieņemti pieteikumi siltumsūkņu uzstādīšanai, pieejamais līdzfinansējums būs 3 miljoni eiro. Visticamāk, iedzīvotāju pieteikumu būs vairāk nekā nauda atbalstam. Šajā gadījumā projekti sarindoti pēc to prioritātes – katrs pieteikums saņems papildu punktus, atbilstoši tā kvalitātes kritērijiem.

Ja pretendentam neizdodas iekļūt kādā no pirmajām kārtām, pieteikumu iespējams atkārtoti iesniegt ceturtajā kārtā.