Kāds mīlīgs pūkainītis!

Pagraba žurkas apstāja kādu Ķengaraga iedzīvotāju viņas pašas dzīvoklī, bet kaimiņi viņu nosodīja par peļu slazdu izlikšanu 

Maija vidū Maskavas forštates apkaimē risinājās teju detektīvstāsts. Rīdziniece Olga sociālajos tīklos pavēstīja, ka pēc tam, kad viņas dzīvoklī saradušās žurkas, nācies iegādāties un uzstādīt peļu slazdus. Citi apkaimes iedzīvotāji apsūdzēja Olgu par dekoratīvo žurku ķeršanu.

Uz nervu sabrukuma robežas

Ar savu stāstu Olga dalās Ķengaraga apkaimes iedzīvotāju grupā.

– Maskavas forštatē aktivizējušies grauzēji. Man nepavisam nav prieka dzīvot deviņstāvu mājas pirmajā stāvā. Žurkas izgrauž caurumus un manā dzīvoklī no pagraba iekļūst pa stāvvadu šahtām. Mūsu apsaimniekotājs Rīgas namu pārvaldnieks, kā vienmēr, ir vienaldzīgs.

Olga sūdzas, ka viņa ir uz nervu sabrukuma robežas, turklāt nācies izmest četrus kilogramus miltu un citus krājumus, ko sabojājuši astainie ciemiņi.

„Visi ciešam no žurku ērcītēm...”

Turpmākā diskusija liecina, ka ar kaitniekiem saskaras arī citi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.

– Mēs dzīvojam Juglā un jau četrus gadus mokāmies ar žurkām, pareizāk sakot, pat ne tik daudz ar žurkām, cik ar to parazītiem – žurku ērcītēm. Ticiet man, tas ir sliktāk par jebkuru žurku! – saka Raisa. – Mēs dzīvojam 12 stāvu ēkas pirmajā stāvā, un zem mums bariem pārvietojas žurkas, var skaidri dzirdēt, kā viņas zem grīdas skrāpējas un tipina. Neatkarīgi no tā, kam mēs žēlotos, nevienam tas nerūp! Tiek veikta deratizācija – daļa žurku nomirst, bet viņu ērces pārtikas meklējumos atrāpo pie mums. Izdzīvojušās žurkas atkal savairojas, un tā tas turpinās pa apli. Dezinsekcija, lai iznīcinātu ērces un citus parazītus, vai nu netiek veikta, vai tiek veikta, kad mēs visi esam sakosti. Šīs ērces ir mazākas par milimetru, un tie, kam ir slikta redze, noteikti tās pat neredz. Mums ar meitu pret viņu kodumiem ir briesmīga alerģija – veidojas milzīgas tulznas, kas neprātīgi niez. Starp citu, nav skaidri zināms, vai šīs ērces pārnēsā kādu infekciju.

Raisa stāsta, ka ar sūdzību par apsaimniekotāja rīcību vērsusies Veselības inspekcijā, taču tur tikai paraustījuši plecus un ieteikuši rakstīt iesniegumu mājas apsaimniekotājam Rīgas namu pārvaldnieks.

– Vai tas ko maina? – jautā rīdziniece. – Mums, piemēram, joprojām ir atvērts atkritumu vads, kur cilvēki no augšējiem stāviem izmet atkritumus. Žurkām gatavā paradīze. Šodien ieradās meistars, lai ar cementu aiztaisītu caurumu starp mūsu dzīvokli un pagrabu. Tiklīdz meistars bija prom, žurkas nekavējoties izraka eju vēl mitrajā cementā. Nofilmēju video, taču apsaimniekotājam uz visu ir tikai viena atbilde: „Ak, gan kaut ko izdomāsim!”

Žurkas ieradās pakanalizācijas cauruli

Arī rīdziniecei Valentīnai ir kas stāstāms:

– Mēs dzīvojam deviņstāvu ēkas pirmajā stāvā, un arī mums bija līdzīgi gadījumi. Vispirms ieraudzījām žurku, skrienot tieši blakus atkritumu spainim, kas atrodas mūsu virtuves skapītī. Uzreiz nesapratām, no kurienes viņa izrāpusies, aiztaisījām visus caurumus, viešņu noķērām ar peļu lamatām. Nākamajā dienā skatāmies – atkal skrien. Iedomājieties, es sēžu virtuvē un dzirdu, ka kaut kas nočaukst, it kā iekristu atkritumu spainī. Pasaucu vīru, ieskatījos spainī un ieraugu tur citu žurku. Pēc tam vīrs sāka nopietni meklēt, no kurienes viņas ierodas, un atrada caurumu virtuves kanalizācijas caurulē. Tas bija caurulei sānos, tāpēc ūdens ārā netecēja, bet attiecīga izmēra žurkas pa tiešo no pagraba ieradās pie mums. Vērsāmies pie apsaimniekotāja, viņi nomainīja cauruli, bet es vienalga baidos, ka žurkas to sagrauzīs.

Panāciet, ka pagrabos atgriežas kaķi!

Inesa, kaut arī savā dzīvoklī nav sastapusies ar žurkām, uzskata, ka grauzēju invāziju izprovocējusi apsaimniekotāja rīcība:

– Protams, dzīvokļos un kāpņu telpās būs peles un žurkas, jo apsaimniekotāji no pagrabiem izdzina kaķus. Sākumā kaķi traucēja visiem, bet tagad iedzīvotāji sūdzas par žurkām. Ko gribēja, to dabūja, vēl prusaki atrāpos. Kamēr kaķi dzīvoja pagrabos, viss bija kārtībā.

Starp citu, šajā viedoklī Inesi atbalstīja daudzi Ķengaraga iedzīvotāji, kuri pozitīvi izteicās par pagraba lodziņu atvēršanu kaķiem: „Tas ir vienīgais glābiņš.”

Tā taču ir dekoratīvā žurka!

Tikmēr dramatiskie notikumi Olgas dzīvoklī turpinājās. Pēc tam, kad peļu slazdā kritusi otrā žurka, sieviete internetā publicēja noķerto dzīvnieku fotogrāfijas, taču sociālo tīklu lietotāji sākuši sievietei pārmest nežēlību – izrādās, ka peļu slazdā noķerta nevis pagraba, bet gan dekoratīvā žurka.

– Laikam dzīvnieks izbēdzis kādam no kaimiņiem, – rakstīja līdzjūtīgie. – Kā gan iespējams nogalināt mājas žurku?

Olga neiebilda un dekoratīvo žurku mīļotājus uzaicināja atbraukt pie viņas ciemos un kopīgi noķert beidzamo dzīvnieku, kas trokšņoja un dzīvojās zem virtuves skapīšiem: – Ja žurka tiešām ir mājdzīvnieks, labprāt to atdošu.

Parastā pelēkā žurka

Uz aicinājumu atsaucās rīdziniece Eva, kura aizraujas ar dekoratīvo un pat vienas savvaļas žurkas audzēšanu. Dienu vēlāk viņas soctīklos ievietoja ziņojumu: „Biju pie Olgas, uzlikām būri un ēsmu beidzamajai žurkai. Drīz vien atsūtītajā video ieraudzīju, ka vismaz šis izdzīvojušais eksemplārs ir parastā pelēkā pagraba žurka, tikai ļoti maza. Ja tāda iekristu lamatās, es pat nezinātu, kur to izlaist.”

Tādējādi Olga tika atbrīvota no visām apsūdzībām par sliktu izturēšanos pret mīlīgajām pūkainītēm. Sieviete pati jau vērsusies pie apsaimniekotāja un pieprasījusi veikt pasākumus pret pagraba žurkām.

– Pēc nedēļu ilgas lūgšanās apsaimniekotājs atsūtīja meistarus, kuri atrada un aiztaisīja caurumu no mana dzīvokļa uz pagrabu, – viņa sacīja. 
– Turklāt viņi solīja veikt deratizāciju, bet neteica, kad. Kamēr paši cīnāmies ar iebrucējiem, sēžam kā aplenkumā un turpinām izmest atkritumos žurku sabojātos sausos krājumus.

Atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām

Pārvaldniekam ir pienākums organizēt deratizācijas pasākumus ne retāk kā reizi ceturksnī. Ja ar to nav pietiekami un žurkas turpina traucēt iedzīvotājus, tad pēc dzīvokļu īpašnieku lūguma mājā tiek veikta neplānota deratizācija, paziņoja uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic, ka pārvaldnieka pienākums ir rakstiski brīdināt dzīvokļu īpašniekus un citas personas, kas dzīvo norādītajā adresē par gaidāmajiem grauzēju apkarošanas darbiem. Tas tiek darīts piecas dienas pirms deratizācijas sākuma.

Piemēram, pirms dažām dienām šāds brīdinājums Rudens ielas 1., 5., 8., 10. un 12. mājas iedzīvotājiem bija ievietots portālā rnparvaldnieks. lv. Iedzīvotāji tika brīdināti par plānotajiem darbiem un aicināti ievērot obligātos piesardzības pasākumus: neuzturēties bēniņos un pagrabā, kā arī neuzkavēties koplietošanas telpās divas stundas pēc deratizācijas un dezinsekcijas un, pats par sevi saprotams, nelaist tur mājdzīvniekus. Tāpat darba laikā ir aizliegts pieskarties deratizācijas līdzekļiem – kastītēm, kas marķētas ar uzrakstu „Neaizskart – INDE”.

Kam sūdzēties?

Ja iedzīvotājiem ir pamatotas aizdomas, ka mājas apsaimniekotājs neveic kādu no grauzēju vai insektu apkarošanas darbiem, iedzīvotāji var vērsties ar sūdzību Veselības inspekcijā. Iestāde apstiprināja, ka viņi gada laikā saņem 50–70 šādas sūdzības un uzliek pārvaldniekam pienākumu veikt neplānotu deratizāciju.

Patstāvīgi organizēt deratizāciju pagrabā nav iespējams. Olga stāstīja, ka zvanījusi piecām firmām, kas sniedz šādus pakalpojumus, taču no visām saņēmusi atteikumu: – Viņiem laikam vajadzīgi lielāki objekti par vienu pagrabu.

Gaidot mājas apsaimniekotāja palīdzību, iedzīvotājus glābj vectēvu paņēmieni. – Cementu vajag sajaukt ar sasistiem stikliem un aizbetonēt visus caurumus starp pagrabu un dzīvokli, – pamāca Ķengaraga iedzīvotājs Vadims. Tikai atcerēsimies, ka labi strādājošs apsaimniekotājs iedzīvotājiem aiztaupa laiku, kas nepieciešams sūdzību rakstīšanai vai cementa javas gatavošanai.