Kā rajonu padarīt drošu?

Biedrība Kaimiņu drošība, kas izvirzījusi mērķi ieviest Latvijā sabiedriskās drošības sistēmu, šoruden rīkoja izglītojošu semināru ciklu aktīvistiem. Pusotra desmita pilsētnieku mācījās, kā pasargāt savas mājas un rajonus no noziedzniekiem.

Biedrība Kaimiņu drošība darbojas pēc starptautiskā tīkla Neighborhood watch principiem. Kustības galvenā ideja ir tā, ka tieši paši iedzīvotāji var un viņiem vajag gādāt par savu drošību.

– Interesanta ir kaimiņu patruļas rašanās vēsture, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Kādā pilsētā zaglis uzbruka sievietei. Viņa pretojās, un ļaundaris viņu sadūra ar nazi. Sieviete noasiņoja un nomira. Vēlāk policija noskaidroja, ka nelaimīgās kliedzienus bija dzirdējuši vismaz vienpadsmit apkārtējo māju iemītnieki, taču visi bija cerējuši, ka palīgā aizsteigsies kāds cits.

– Pēc šā notikuma cilvēki ar šausmām apzinājās savu vienaldzību un ieviesa jaunu principu: par rajona drošību ir atbildīgi visi un ikviens. Anglijā, Amerikā un pat kaimiņos Igaunijā kaimiņu patruļas darbojas daudzos rajonos. Ne jau vienmēr to dalībnieki apstaigā rajonu, parasti viņi tikai modri seko tam, kas notiek viņu pašu mājā un pagalmā. Tiklīdz kaut ko pamana, zvana kaimiņiem, aicinot kopā izziet paskatīties, piemēram, ko dara svešinieki kāpņu telpā, vai arī uzreiz zvana policijai. Tādos rajonos pie mājām ir arī speciālas plāksnītes ar brīdinājumu, ka tur darbojas Kaimiņu drošība, un zagļi šīm vietām labāk met līkumu.

Latvijā biedrība Kaimiņu drošība dibināta 2007. gadā, tās mērķis ir apvienot cilvēkus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai viņu dzīves vietā, iemācīt cilvēkiem sadarboties ar policiju un apsardzes firmām, mazināt noziegumu skatu dzīvojamajos rajonos, kā arī pārstāvēt iedzīvotāju intereses sarunās ar varas institūcijām.

Līdz šim projekts balstījās tikai uz atsevišķu dalībnieku aktivitāti, bet šogad tam piešķirts Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 150 latu apmērā. Nauda tērēta biedrības Kaimiņu drošība un tās sadarbības partneru Rīgas Apsaimniekotāju asociācija un Latbijas Drošības Biznesa asociācija aktīvistu apmācībai, lai viņi turpmāk savas zināšanas varētu nodot kaimiņiem.

– Mēs noturējām trīs seminārus, kuros stāstījām aktīvistiem par kaimiņu patruļu starptautisko pieredzi, iespējām sadarboties ar policiju un namu pārvaldnieku, par palīdzību, ko viņi var saņemt no vadošās organizācijas, – stāsta Jurijs Keišs. – Tāpat arī par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem latviešu valodā iztulkoti metodiskie materiāli, kurus var atrast mūsu mājas lapā www.kaiminudrosiba.lv.

Semināros piedalījās 15 biedrību aktīvisti, daži iegūtās zināšanas uzreiz sāka likt lietā. Piemēram, Bolderājas iedzīvotāji. Māja, kurā dzīvo viens no aktīvistiem, atrodas netālu no metāllūžņu pieņemšanas punkta, un no daudzstāvu mājas koplietošanas telpām jau sen iznests viss, kam ir kāda vērtība. Zagļu vainas dēļ iedzīvotāji daudzkārt palikuši bez elektrības un apkures.

– Mājas pārstāvis uzreiz sāka darboties savā sektorā. Mēs viņu iepazīstinājām ar rajonā strādājošajiem policistiem, un iedzīvotāji kopā ar varas institūcijām izstrādāja kopējo aizsardzības stratēģiju, – saka Keišs.

Turpmāk biedrības Kaimiņu drošība aktīvistu apmācība notiks viņu dzīvesvietā. Pie cilvēkiem, kas vērsīsies biedrībā, dosies instruktors, kurš palīdzēs novērtēt situāciju un nodibināt kontaktus ar policiju. Sākumā pietiek, ja mājā ir divi trīs cilvēki, kas ir ar mieru raudzīties, lai viss būtu kārtībā, un mācīt to arī kaimiņiem.

Biedrība paredzējusi gada beigās apkopot izglītojošās programmas rezultātus un darīt zināmus turpmākos plānus. Rīgā sabiedriskās drošības sistēma lieti noderētu, un labi, ka mums atkal par to atgādina.

Informāciju par semināriem un sistēmas Kaimiņu drošība darbību Latvijā var saņemt, zvanot biedrības pārstāvim Oļegam Ostrovskim pa tālruni 26410760.

92,07 % no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.