Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Elektrum Energoefektivitātes centra padomi, kā mājās palikt efektīvi

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ir pienācis laiks, kad esam spiesti strādāt no mājām, un arī brīvdienas, ja nav iespējams nokļūt pie dabas, ir jāpavada mājās. Tādējādi esam ieguvuši vairāk brīvu brīžu lietām, kam ikdienas steigā nav laika. Kādēļ neizmantot šo laiku, lai izvērtētu savus ikdienas paradumus un samazinātu nākamo elektrības rēķinu? Aicinām ņemt vērā Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu apkopotos ieteikumus, lai laiku mājās pavadītu efektīvi un veselīgi.

Lasīt tālāk...

Ūdens Rīgai: kvalitatīva cauruļu nomaiņa jūsu mājā

Mājas inženierkomunikāciju kalpošanas laiks ir beidzies. Sakārto caurules un sadali remontdarbu izmaksas uz sešiem mēnešiem!

Uzņēmums SIA Ūdens Rīgai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem piedāvā kvalitatīvu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas stāvvadu un guļvadu nomaiņu ar bezprocentu nomaksu, sadalot maksājumu līdz pat sešiem mēnešiem. SIA Ūdens Rīgai valdes loceklis Roberts Švānbergs stāsta, kādēļ dzīvojamo māju inženierkomunikācijas ir sasniegušas ekspluatācijas beigas, pie kā var novest problēmu ignorēšana un kas jādara, lai izvairītos no lielām nepatikšanām un būtiskiem finanšu zaudējumiem.

Latvijas galvaspilsētā, kā arī vēlāk citās pilsētās laika posmā no 1950. gada līdz pat 1990. gadam tika būvētas tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Tipveida dzīvojamo ēku vidējais kalpošanas ilgums ir definēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 1. pielikumā, kur ceturtās grupas mājām (316., 318., 119. sērijas ēkas) kalpošanas ilgums noteikts 70 gadi, bet piektās grupas mājām (103., 104., 464., 467., 602. sērijas ēkas) – 60 gadi.

Lasīt tālāk...

Vai rīdziniekiem nāksies demontēt restes pie logiem un lodžijām?

Pixabay.com

Šo paziņojumu komentē SIA Rīgas namu pārvaldnieks

Daudzus rīdziniekus ir satraukuši apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) izsūtītie paziņojumi ar prasību demontēt ne tikai iedzīvotāju uzstādītās restotās durvis kāpņutelpās, bet arī likvidēt režģus pie logiem, lodžijām un balkoniem. Redakcijas pārstāvji sazinājās ar RNP pārstāvi, lai izzinātu, cik pamatots ir iedzīvotāju satraukums.

Par šādas ziņas izplatīšanu ir atbildīgi vairāki ziņu portāli, kuri nezināšanas vai kāda cita motīva dēļ publicēja ziņu, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem ugunsdrošības prasību dēļ nāksies demontēt restes, kas aizbūvētas priekšā logiem, balkoniem un lodžijām. Atsevišķi portāli savā izdomā nospīdēja līdz galam, paziņojot, ka iedzīvotājiem, kuri šai prasībai pretosies, uzbūvētās konstrukcijas tiks demontētas piespiedu kārtā.

Lasīt tālāk...

Glābt mājas nekad nav par vēlu!

Valsts kontroles eksperts: daudzdzīvokļu mājas Latvijā nenoliedzami ir sliktā stāvoklī, bet masveida sabrukšana vēl nav paredzama

Avīzē jau rakstījām, ka šajā ziemā Valsts kontrole publicēja šokējošus pārbaudes rezultātus. Tika apsekota dažādu pašvaldību valdījumā esošu daudzdzīvokļu māju atbilstība drošības prasībām. Izrādījās, ka no 119 apsekotajām ēkām 60% būvēs ir nopietns ugunsgrēku izcelšanās risks, bet vēl 60% māju konstatēti bojājumi, kas klasificējami kā ļoti nopietni.

Ņemot vērā, ka sērijveida projektiem ekspluatācijas laiks tuvojas beigām, rodas pamatoti jautājumi – cik ilgi mājas vēl noturēsies, kā dzīvokļu īpašniekiem pārliecināties, ka avārijas stāvoklī esošā māja tuvākajā laikā nesabruks? Šos un vēl citus jautājumus uzdevām speciālistam – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docentam, būvekspertam Aigaram Ūdrim, kurš Valsts kontroles uzdevumā veica būvju apsekošanu uz vietas.

Lasīt tālāk...

Valsts kontrole: „Dzīvojamās mājas pārvēršas graustos!”

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.

Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk kā 50% māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu un kopumā apsaimniekotāju kārtotās  māju lietas ir nepilnīgas.

Lasīt tālāk...

Mūsdienu dzīvokļu zagļiem nepatīk sarežģīti uzdevumi

Latvijā katru dienu notiek 5–15 dzīvokļu zādzību, turklāt lauvas tiesu ielaušanos mājokļos zagļi veic jūnijā, jūlijā un augustā. Katru gadu no šādām darbībām cieš 3000–4000 mājokļu īpašnieku. Kas būtu jāzina, lai neiekļūtu viņu skaitā?

Kas apdraud mūsu mantu?

Vispirms par to, kāds ir mūsdienu zaglis. Domājat, ka tas ir pieredzējis dzīvokļu uzlauzējs, kas veikli rīkojas ar mūķīzeri un iepriekš rūpīgi izplāno noziegumu? Nē, policisti veido pavisam citādu noziedznieka portretu.

Lasīt tālāk...

„Esam pateicīgi VVALL jumiķiem!”

Mājas Maskavas ielā 259/5 dzīvokļu īpašnieki paspēja izmantot pašvaldības 50% līdzfinansējumu jumta seguma nomaiņai

Mājas Rīgā turpina izmantot pašvaldības atbalsta programmu remontdarbu veikšanai. Mājas Maskavas ielā 259/5 dzīvokļu īpašnieki šī līdzfinansējuma ietvaros šī gada decembra sākumā tika pie jauna jumta. „Esam ļoti pateicīgi būvniecības uzņēmumam VVALL,” saka mājas pārstāve Madlēna Daņilova. „Viņu jumiķi strādāja precīzi un akurāti, esam ļoti apmierināti ar viņu darbu.”

Par darbu gaitu stāsta kompānijas VVALL pārstāvis Valērijs Šakins:

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!