Ieva Verzemniece: „Divas trešdaļas darba vēl tikai priekšā”

Kā attīstās mājokļu renovācijas programma, kuras laikā jāapgūst ne mazāk kā 330 miljonu eiro?

Latvijā turpinās dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma ar ES fondu un valsts budžeta līdzfinansējumu. 2020. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu palielināt programmas budžetu par 35 miljoniem eiro, kuri jāapgūst līdz 2023. gada beigām. Vai pietiks laika un naudas, lai realizētu iepriekš izsludināto mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas plānu?

Pieteikumu pieņemšana tika apturēta 2020. gada 11. janvārī

2016. gadā Latvijā tika sākts kārtējais, pēc skaita – otrais, mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas posms ar Eiropas Savienības finansiālo palīdzību. Šo programmu administrē valsts finanšu iestāde Altum. Sākumā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai tika piešķirti 156 miljoni eiro un tika plānots, ka ar šo līdzekļu apjomu pietiks aptuveni pusotra tūkstoša māju nosiltināšanai, taču jau 2018. gadā izrādījās, ka ne viss būs tik lieliski: būvniecības darbu izcenojumi krasi paaugstinājās, tāpēc māju – potenciālo programmas dalībnieku – skaits kļuva mazāks. Rezultātā visi pieejamie līdzekļi tika rezervēti jau līdz 2019. gada beigām un jaunu pieteikumu pieņemšanu finanšu institūcija Altum apturēja 2020. gada 11. janvārī.

Piešķirti vēl 35 miljoni eiro

2020. gada jūnijā Latvijas valdība ir pieņēmusi īsteni atbildīgu lēmumu – papildināt renovācijas programmu vēl par 35 miljoniem eiro. To māju pārstāvji, kuri nebija paguvuši iesniegt dokumentus Eiropas finansējuma saņemšanai iepriekšējā gadā, priecīgi gaidīja dienu, kuru izsludinās jaunu pieteikumu pieņemšanai, bet finanšu institūcija Altum paziņoja, ka jauni projekti netiks pieņemti. Papildu piešķirtie 35 miljoni eiro tiks atvēlēti tām mājām, kuras bija paspējušas iesniegt dokumentus līdz 2020. gada 11. janvārim.

Turpmāk – liels pārtraukums

Ko tas viss nozīmē Latvijai? Tas nozīmē, ka līdz mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas programmas konkrētā posma beigām valstī būs 880 renovētas mājas. Tas ir maz salīdzinājumā ar kopējo daudzdzīvokļu māju skaitu valstī, bet tik un tā ieguvums ir liels, ņemot vērā, ka bez valsts atbalsta programmas Latvijas iedzīvotāji vispār nerenovētu savus mājokļus.

Nedrīkst aizmirst, ka nākamais renovācijas programmas posms startēs tikai aptuveni pēc četriem gadiem – ap 2024. gadu, tādēļ mājas, kuru īpašnieki nepaspēja pieteikties šajā programmā, veselus četrus gadus sēdēs gaidīšanas režīmā, bet viņu mājokļi turpinās savecēt. Lielais pārtraukums renovācijas pieteikumu pieņemšanā ir galvenais līdzfinansēšanas programmas trūkums.

Vispirms iedod, pēc tam atņem?

Ne viss norit gludi arī tām mājām, kuras paspējušas laikus pieteikties un pat jau sākušas renovācijas darbus. Ir bijuši gadījumi, kad Altum vispirms apstiprina mājai grantu 50% apmērā no nepieciešamo darbu izmaksām, bet pēc tam, veicot pārbaudes, pakāpeniski nogriež līdzfinansējumu. Iedzīvotāji ir panikā, jo darbi rit pilnā sparā, pienāk brīdis norēķināties ar būvniekiem, un tad izrādās, ka naudas ir daudz mazāk, nekā solīts un ieplānots. Kāpēc tā notiek, un ko darīt, lai neiekristu slazdā, kas saucas granta samazināšana? Par to Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) speciālajā seminārā pastāstīja Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Verzemniece.

Realizācijā – 887 projekti

– Strādāju Altum jau pusgadu, vadot Energoefektivitātes programmu departamentu, atbildu par daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu apguvi, – pastāstīja Ieva Verzemniece. – Es saprotu, ka visiem interesentiem, kuri vēlētos piedalīties valsts un ES līdzfinansējumu programmā, ir svarīgi zināt, kurā posmā programma patlaban atrodas.

Kopš 2016. gada marta dalībai programmā ir iesniegti pietiekami daudz projektu, lai apgūtu visu Latvijas valsts un ES piešķirto līdzfinansējumu. 1. oktobrī mēs saskaitījām kopā 887 projektus, no kuriem tikai 10 ir iesniegšanas stadijā – mēs gaidām no to autoriem pilnvērtīgu dokumentāciju, lai varētu sākt izvērtēšanu.

Vairāk nekā 630 dzīvojamo māju renovācijas projekti jau ir saņēmuši pozitīvu atzinumu par tehniskās dokumentācijas atbilstību Altum prasībām. Mēs esam pieņēmuši 316 lēmumus par grantu piešķiršanu. Starp citu, jau piešķirto grantu skaits (316) salīdzinājumā ar iesniegto kopējo projektu skaitu (887) liecina, cik daudz darba Altum vēl ir priekšā – mēs to darīsim rīt, parīt, nākamajā gadā un pat vēl gadu vēlāk.

Patlaban būvniecība ir pabeigta 200 objektos. Daļa projektu vēl gaida Altum lēmumu par tehniskās dokumentācijas atbilstību, un mēs plānojam visus šos projektus izskatīt līdz novembra beigām. Ļoti ceram, ka sadarbībā ar māju pārvaldniekiem mēs līdz gada beigām varēsim pabeigt darbu, noformējot atzinumus par iesniegto projektu atbilstību, lai māju pārstāvji pēc iespējas ātrāk varētu sākt iepirkuma procedūru.

Laika nav

– Kas attiecas uz programmā pieejamo līdzekļu apgūšanas termiņiem, tad laiks sāk steidzināt, – saka Ieva Verzemniece. Visu māju pārstāvjiem, kuri saņēmuši pozitīvu atzinumu no Altum, iepirkuma process ir jāpabeidz līdz 2021. gada beigām. Par šo termiņu pasūtītājiem no māju puses jāspēj vienoties ar būvfirmu vadītājiem un būvdarbu izpildītājiem.

– Līdz 2022. gada vidum mums ir jāparaksta visi līgumi par grantu piešķiršanu, – saka Altum pārstāve. – Līdz 2023. gada beigām visiem programmā pieejamiem līdzekļiem ir jābūt ieguldītiem darbos un iztērētiem. Lai tiktu ievērotas šīs prasības, Altum strādā ļoti nopietni.

Trīs galvenās kļūdas

Kas jāņem vērā visiem Altum programmas dalībniekiem, lai nepieļautu kļūdas un nezaudētu pieejamo līdzfinansējumu? Ieva Verzemniece informē, ka visbiežāk programmas dalībnieki pieļauj vienu no trim kļūdām, kuras visbiežāk var novest pie piešķirtā līdzfinansējuma korekcijas.

■  Pirmā kļūda: nepamatota līguma noteikumu grozījumu izdarīšana. Piemēram, māju pārstāvji pagarina renovācijas darbu izpildes termiņus, atšķirīgus no sākotnējā līguma.

– Ne vienmēr šiem pagarinājumiem ir pamats, – uzskata Altum Energoefektivitātes departamenta direktore. – Ja mājas pārvaldnieks vai mājas pārstāvis plāno pagarināt būvdarbu izpildes termiņus, tas vispirms jāsaskaņo ar būvniecības līgumā noteikto: vai līgums vispār paredz pagarinājuma iespēju un kādos gadījumos to pieļauj? Un vēl kas – lēmumam par darbu izpildes termiņu pagarinājumu jābūt savlaicīgam, nevis labojums līgumā jāizdara nākamajā dienā pēc līgumā sākotnēji norādītā termiņa beigām.

■  Otrā kļūda: manipulācijas ar būvuzņēmuma garantijām un apdrošināšanas polisi. Līgumā par renovāciju ar Altum līdzfinansējumu iekļauti saistošie nosacījumi būvfirmai, to starpā prasība dot garantiju un noformēt apdrošināšanas polisi.

– Nereti mēs redzam, ka nav garantiju un polises vai arī šāda polise nesedz visu būvdarbu termiņu, – stāsta I. Verzemniece. – Ja arī pēc pirmās polises derīguma termiņa beigām būvkompānija iesniedz nākamo, gadās, ka arī šī otrā polise nesedz visu būvdarbu apjomu. Būvkompānijas grēko ar to, ka piešķir garantijas vēlāk, nekā tas paredzēts līgumā. Katrā konkrētajā gadījumā Altum speciālisti ir spiesti atsevišķi izlemt, vai tas ir nopietns pārkāpums un vai tas kalpos par pamatu granta summas samazināšanai.

■  Trešā kļūda: projektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumi tiek izvēlēti atsevišķos iepirkumos. Šiem pakalpojumiem ir jābūt izvēlētiem vienā iepirkuma procedūrā.

Sekojiet izmaiņām likumos!

Jā, atzīst Ieva Verzemniece, par zināmām kļūdām siltināšanas projektu izpildē Altum var piemērot sodus projekta finansējuma apjoma korekcijas veidā, t.i., neizmaksājot mājai daļu no iepriekš apstiprinātā granta:

– 2020. gada vasarā mēs diezgan daudz laika pavadījām projekta dalībnieku apmācībai, lai neļautu viņiem kāpt uz šiem grābekļiem.

Kāpēc mājas, kas piedalās projektā, turpina zaudēt daļu no piešķirtajiem grantiem? Altum to skaidro ar normatīvo aktu neievērošanu.

Piemēram, ne visi zina, ka kopš 2020. gada 3. jūlija visi iepirkumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes programmas ietvaros jārealizē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem № 104 Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Tāpat kopš 2020. gada vasaras darbu izpildes termiņš nevar būt viens no būvnieka novērtēšanas kritērijiem dalībai renovācijas iepirkuma procedūrā.

Bēdas ar termiņiem

Realitāte patlaban ir tāda, ka izpildes stadijā ir ļoti daudz projektu, kuros darbu izpildes termiņš bijis viens no nozīmīgiem kritērijiem būvnieka uzvarai konkursā, un tas ir ieprogrammējis nelaimi.

– Daudzos senāk apstiprinātajos projektos to realizācijas procesā tika pieņemti grozījumi līgumā, kas mainīja tieši izpildes termiņus, – stāsta Altum pārstāve.

Ja būvnieki bez pietiekami svarīga pamatojuma pagarina darbu izpildes termiņus, māja var zaudēt daļu līdzfinansējuma.

– Par faktisko būvdarbu termiņu mēs pieņemam to termiņu, kas norādīts līgumā, – skaidro Ieva Verzemniece. – Taču projektiem, kuri tiek īstenoti pēc vecās sistēmas, kur termiņš tika uzskatīts par vienu no vērtēšanas kritērijiem, mums nākas pārvērtēt visu iepirkuma rezultātu. Ja iepirkuma rezultāts, ņemot vērā līguma izmaiņas – jaunos darbu beigu termiņus, būtu pieļāvis jau sākotnēji uzvarēt citai būvniecības firmai, tad mums ir jādomā par finanšu korekciju.

Varu tikai teikt, ka māju pārstāvjiem un pārvaldniekiem ir ļoti stingri jāseko izpildes procesā esošajiem renovācijas projektiem, sevišķu uzmanību pievēršot to izpildes termiņiem.

Līgumiem jāsakrīt

– Kādas vēl kļūdas mājām traucē saņemt grantu vai var novest pie piešķirtā finansējuma korekcijas?

– Pirms pārskaitīt mājai piešķirtā granta avansa maksājumu, mēs pārbaudām, vai noslēgtie būvdarbu līgumi atbilst iepirkuma rezultātam un darbu izpildes tāmē paredzētajam. Šiem līgumiem noteikti jāsakrīt, – atbild Ieva Verzemniece.

Visām dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras iesniedz dokumentus dalībai programmā, jāpārliecinās, vai Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti patiesie labuma guvēji biedrībā. Ja patiesais labuma guvējs nebūs norādīts, Altum diemžēl nevarēs turpināt pieteikuma izskatīšanu granta piešķiršanai. Pašlaik tieši šis ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem, kas traucē biedrībām saņemt grantu renovācijas darbu sākšanai.

Tāpat atgādinu, ka vienlaikus ar pieteikumu uz granta piešķiršanu jāiesniedz dokumentācija par autoruzraudzības veicēju un tehniskās dokumentācijas izstrādātāju pretendentu atlasi (tas ir obligāti, ja minētos darbus plānots iekļaut līdzfinansēto pakalpojumu sarakstā).

Pieteikumam uz granta piešķiršanu jāpievieno arī to dzīvokļu īpašnieku deklarācija, ja īpašnieki ir juridiskās personas.

Iepirkums: iedziļināmies detaļās

– Ar kādiem sarežģījumiem māju pārstāvji saskaras pakalpojumu sniedzēju atlases posmā?

– Kopš 2020. gada 3. jūlija visi iepirkumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes programmas ietvaros jārealizē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos № 104 Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem paredzēto kārtību. Šī regulējuma ieviešana dod vairāk iespēju māju pilnvarotajiem pārstāvjiem un samazina neatbilstību iespējamību. Šajās dienās mēs saskaitījām saņemtos iepirkuma pieteikumus, kas jau pēc jaunajiem noteikumiem publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, un atklājām, ka patlaban procesā ir aptuveni 70 iepirkumi renovācijas darbiem. Tiesa, Altum atzinumu pagaidām ir saņēmuši nedaudzi iepirkumi, jāatzīst, ka tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet es pieļauju, ka visi 70 iepirkumi drīz nonāks finanšu institūcijā Altum un gada beigās mēs varēsim lepoties ar pozitīvu to izskatīšanas rezultātu.

Jaunā kārtība noteic, ka Altum vairs nav jāsaskaņo iepirkuma nolikums, mēs tikai apstiprinām konkursa rezultātu. Visa informācija un dokumentācija par iepirkumiem tiek publicēta tikai Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

– Kas jāzina iedzīvotājiem, kuri paši aktīvi piedalās iepirkuma konkursa sagatavošanā?

– Pirmām kārtām, pirms iepirkuma izsludināšanas būvdarbu veikšanai nepieciešams veikt tirgus izpēti, norādīt plānoto līguma summu un izvēlēties iepirkuma procedūru. Atgādinu, ka iepirkuma procedūra var būt vienkāršota vai atbilstoša Ministru kabineta noteikumiem Nr. 104. Vispārējā kārtībā vienkāršoto procedūru var piemērot pakalpojumu līgumiem par summu līdz 69 999 eiro, būvdarbu līgumiem – par summu līdz 169 999 eiro. Ja paredzamais darbu apjoms pārsniegs minēto ierobežojumu, tad atlase jāveic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem № 104.

Vēlos atzīmēt, ka arī vienkāršotajā atlases procedūrā izvēlētajam pasūtītājam jāsniedz apliecinājums par interešu konflikta neesamību, kā arī jāpārbauda iepirkuma uzvarētāja atbilstība Sankciju likuma prasībām.

Turpmākie sarežģījumi dzīvokļu īpašniekiem vai māju pārvaldniekiem var rasties būvdarbu līguma noslēgšanas posmā. Pirmkārt, jau iepirkuma konkursa nolikumā potenciālajam izpildītājam jānorāda tādas prasības, kuras iepirkuma komisija pēc tam var novērtēt. Otrkārt, Altum mājaslapā ir publicēti punkti, kas noteikti jāiekļauj būvniecības pakalpojumu līgumā. Turpat atrodami arī padomi, ko vērts ievērot iepirkuma norises laikā. Šos padomus mēs laiku pa laikam papildinām, tādēļ par ikvienu jautājumu, kas skar iepirkuma nolikuma noformēšanu, droši zvaniet uz Altum, mēs noteikti sniegsim konsultāciju. Atkārtošu, ka tagad iepirkuma nolikums nav jāsaskaņo ar Altum, bet, ja jums ir nepieciešama konsultācija, tad droši sazinieties ar mums.

Svarīgi, ka patlaban, noformējot iepirkuma nolikumu, prasībās būvniekam nedrīkst iekļaut pieredzi konkrēto darbu veikšanā. Šis punkts, tāpat kā darbu izpildes termiņš, vairs nevar būt kritērijs, lai novērtētu būvnieka atbilstību dalībai iepirkuma konkursā.

– Pieņemsim, ka būvdarbu veicēju iepirkums ir noslēdzies. Kā pareizi izvērtēt saņemtos pieteikumus?

– Iepirkuma komisijai, izvērtējot pretendentus, jāievēro konkursa nolikumā izvirzītās prasības. Diemžēl praksē nereti gadās, ka komisija neņem vērā kādu no nolikuma punktiem vai arī nepiešķir tam lielu nozīmi. Tāpat mēs iesakām pārbaudīt rekomendācijas par būvnieka iepriekšējiem darbiem, tas nozīmē, pašiem pārliecināties, vai šīs rekomendācijas ir patiesas. Informācija par nodokļu un citu maksājumu valsts budžetam parāda neesamību Valsts ieņēmumu dienestā jāpārbauda tajā dienā, kad tiek pieņemts lēmums par iepirkuma uzvarētāju.

Līguma noslēgšana: kļūdas var būt liktenīgas

– Kādas kļūdas māju pārstāvji pieļauj līguma slēgšanas posmā ar būvniekiem?

– Jau konkursa nolikumā, tāpat arī būvlīgumā obligāti jāparedz punkts par tehnoloģisko pārtraukumu. Iesaku konkursa nolikumā noteikt grozījumu veikšanas kārtību būvdarbu līgumā, kā arī uzreiz nolikumā iekļaut saprātīgas un izpildāmas būvniekiem izvirzītās garantijas prasības.

– Ko nozīmē „saprātīgas prasības”?

– Mūsu praksē ir vairākas mājas, kurās pabeigti visi darbi, bet būvnieki dažādu iemeslu dēļ nevar iesniegt jau sākotnēji nolikumā paredzētās apdrošināšanas polises uz garantijas laiku vai pašu garantiju. Kas tāds var atgadīties, ja, piemēram, būvniekam ir mainījusies finanšu situācija un viņš vairs nevar izsniegt garantiju uz septiņiem gadiem, kā to pieprasa iedzīvotāji.

Liels lūgums neiekļaut būvdarbu līgumā atsauces uz starpperiodu termiņu ievērošanu. Pieredze rāda, ka celtnieki mēdz novirzīties no sākotnējā plāna un starpperiodu termiņi līgumā var novest pie to neievērošanas praksē un granta samazināšanas mājai.

– Tomēr nav saprotams, vai ir iespēja veikt grozījumus renovācijas līgumā.

– Protams, šāda iespēja ir, pie nosacījuma, ka finanšu korekciju apmērs nepārsniedz 10% pakalpojumu līgumiem un 15% būvdarbu līgumiem.

Kas attiecas uz termiņiem un tehnoloģiskajiem pārtraukumiem, tos var izmantot, ja šādi grozījumi sākotnēji paredzēti paša līguma nosacījumos. Ja līgumā nav paredzēti termiņu pagarinājumi vai pārtraukumi darbos, tad šādiem grozījumiem nepieciešams ļoti nopietns pamatojums. Šim pamatojumam jābūt faktoloģiskam, turklāt pārbaudāmam, piemēram, spēcīga lietus periods var būt pietiekams pamats tehnoloģiskajam pārtraukumam fasādes darbu veikšanai.

Siltināšanas tehnoloģiju maiņa: tikai uz labāku

– Laiku pa laikam projekta pasūtītāji vienojas ar būvniekiem par darbu izpildes tehnoloģijas maiņu. Vai tas ir likumīgi?

– Pareizāk paredzēt šādu iespēju līgumā, norādot turklāt apstākļus, kādos tehnoloģijas izmaiņas ir pieļaujamas. Ja šāda punkta līgumā nav, tad izmaiņām nepieciešams nopietns pamatojums. Mainīt tehnoloģiju var, ja jaunā tehnoloģija ir līdzvērtīga iepriekšējai vai ir labāka, kas pierādāms ar dokumentiem. Tādas pašas prasības ir gadījumos, ja būvnieki un pasūtītājs vienojas par renovācijā izmantojamo materiālu nomaiņu. Materiālu maiņas attaisnojums var būt tas, ka iepriekš paredzētais materiāls vairs netiek ražots vai arī aizstāšanai piedāvātais materiāls ir līdzvērtīgs sākotnēji saskaņotajam, vai arī pārsniedz to pēc kvalitātes rādītājiem.

– Vissvarīgākais jautājums – vai līgumā var izdarīt grozījumus par siltināšanas darbu izpildes termiņu maiņu?

– Jā, to var darīt, bet – konsekventi, kvalitatīvi un atbilstoši reālajai situācijai, to visu dokumentējot būvdarbu izpildes žurnālā. Mums ir māju pāris, kur celtnieki pieprasījuši tehnoloģisko pārtraukumu pēdējā dienā pirms darbu termiņa beigām, kad principā darbiem jābūt izpildītiem par 99%.

Tie nav sīkumi, jo var draudēt mājai ar nopietnu naudas apjoma zaudējumu. Jāsaprot, ka mājai piešķirtā granta samazinājums ir pilnīgi reāls, ja pats pasūtītājs pieļauj dažādus pārkāpumus. Paaugstinot energoefektivitāti mājai, izmantojot Altum programmu, dzīvokļu īpašnieki saņem grantu – sava veida dāvinājumu no Eiropas Savienības. Eiropa šo naudu izsniedz programmas dalībniekiem tikai tad, ja visi projekta dokumenti ir pilnā kārtībā.