Valsts vēlas zināt jūsu adresi!

Kā tikt skaidrībā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasībām? Sniedzam pilnīgu pārskatu! 

Šogad aprit 20 gadi kopš Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās. Lai gan likums ir jau tik ilgu laiku, Latvijā ir daudz cilvēku, kuri nekad nav deklarējuši savu dzīvesvietu un pat nezina, kā un kāpēc to darīt. Mēs likumu esam izpētījuši un izstāstīsim par svarīgākajām šī normatīvā akta prasībām.

Kāpēc personai ir jādeklarē sava dzīvesvieta?

Valsts ar likumu ir noteikusi ikviena pilsoņa pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu, kurā tā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Uz ko attiecas Dzīvesvietas deklarēšanas likums?

Likums attiecas uz ikvienu personu, kas dzīvo Latvijā. Pienākums deklarēt savu dzīvesvietu ir Latvijas pilsonim, nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību; ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju; bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju.

Nekad neesmu deklarējis dzīvesvietu, dzīvoju, tā teikt, pēc vecā pieraksta sistēmas. Vai tas nozīmē, ka pārkāpju likumu?

Likums netiek pārkāpts – ja personai pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās 01.07.2003. bija pieraksts kādā adresē, tad šī adrese automātiski kļuva par personas deklarēto dzīvesvietu.

Ja cilvēks deklarē dzīvesvietu noteiktā adresē, vai tas viņam dod tiesības dzīvokli lietot, īrēt vai, piemēram, mantot?

Nē, dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Kas likuma izpratnē tiek uzskatīta par dzīvesvietu?

Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta ar adresi, kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, piemēram, lai nosūtītu rēķinus, pavēstes, tiesu izpildītāja paziņojumus u. c.

Uz kāda tiesiska pamata persona var apmesties uz dzīvi noteiktā adresē?

Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja, pirmkārt, tai pieder šis nekustamais īpašums, otrkārt, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums. Trešais pamatojums ir īpašuma lietošanas tiesību iegūšana uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Kas tiek uzskatīta par nepilngadīga bērna deklarēto dzīvesvietu?

Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku  vai viņa aizbildņu dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

Vai ir iespējams deklarēt nepilngadīga bērna dzīvesvietu atsevišķi no vecākiem, piemēram, citā dzīvoklī, kas pieder ģimenei?

Jā, tas ir atļauts.

Kā rīkoties, ja cilvēks pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu?

Dzīvesvietas maiņas gadījumā personas pienākums ir mēneša laikā deklarēt jauno adresi.

Vai jaunā adrese jādeklarē tad, ja cilvēks aizbrauc uz mazāk nekā mēnesi?

Nē, jo tas netiek uzskatīts par pārcelšanos.

Kā rīkoties, ja cilvēks ir prombūtnē no dzīvesvietas ilgāk par mēnesi?

Dažos gadījumos pat ilgstoša personas prombūtne netiek uzskatīta par dzīvesvietas maiņu. Pie šādiem gadījumiem pieder:

■ darba pienākumu veikšana jūrā,

■ medicīniskās palīdzības saņemšana ārstniecības iestādē,

■ ieslodzījums.

Pārējos gadījumos personai jādeklarējas jaunajā adresē.

Kā norit deklarēšanas process?

Dzīvesvietas deklarēšanas pienākums tiek uzskatīts par izpildītu, ja persona ir iesniegusi deklarācijas veidlapu attiecīgajā iestādē.

Kā rīkoties, ja Latvijas iedzīvotājs dodas strādāt vai mācīties uz ārzemēm?

Šādā gadījumā dzīvesvietas deklarēšanas pienākums uzskatāms par izpildītu, ja persona Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir iesniegusi ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs.

Kurās iestādēs var iesniegt deklarāciju?

To var izdarīt savā pašvaldībā (katrai pašvaldībai var būt sava iestāde, par kuru uzzināsiet, vēršoties tur ar jautājumu), ārzemnieki ar uzturēšanās atļaujām var deklarēties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Taču visvieglāk ir reģistrēties sabiedrisko pakalpojumu portālā www.latvija.lv, kur tas aizņems vien dažas minūtes.

Kā deklarēt jaundzimušā bērna dzīvesvietu?

Tas jādara pašvaldības atbilstošajā iestādē, kurā tiek reģistrēta bērna dzimšana. Ja vienlaikus ar bērna reģistrāciju tiek noteikts tā juridiskais statuss, tad adrese, kura norādīta reģistrācijas laikā, automātiski tiek uzskatīta par mazuļa pirmo deklarēto adresi.

Vai pašvaldības atbildīgā iestāde pārbauda, uz kāda pamata persona grasās deklarēt konkrēto dzīvesvietas adresi?

Jā, atsevišķos gadījumos šāda pārbaude notiek.

Vai taisnība, ka papildu galvenajai adresei atļauts deklarēt arī papildu adresi?

Patiešām, deklarācijā var norādīt vienu papildu adresi Latvijā vai ārvalstīs, kā arī norādīt laika periodu, kurā persona uzturēsies šajā papildu adresē.

Vai persona var saņemt izziņu par deklarēto dzīvesvietu?

Jā, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā ir teikts, ka deklarācijas iestādei, pēc personas pieprasījuma, ir pienākums izsniegt šādu dokumentu.

Kas notiek, ja cilvēks nedeklarē dzīvesvietu?

Šādā gadījumā ziņas par personas dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā var aktualizēt atbildīgā pašvaldības iestāde. Tas notiek gadījumos, ja ir zināms īpašums, kurā šāda persona dzīvo. Tiek uzskatīts, ka cilvēks dzīvo tur, kur viņš nakšņo vismaz reizi nedēļā vai pavada laiku citādā proporcijā, piemēram, septiņu nedēļu laikā īpašumā nakšņo septiņas reizes.

Tāpat personas dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai citām personām.

Bieži dzirdēts, ka cilvēki deklarē dzīvesvietu adresē, kur viņiem nav tiesiska pamata to darīt. Vai tas nozīmē, ka pārāk stingri netiek pārbaudīts, vai personai ir tiesības deklarēties konkrētajā adresē?

Deklarēšanas likumā ir noteikts, ka atbildīgajām institūcijām ir tiesības pārbaudīt datus par tiesībām deklarēties gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc citas personas, teiksim, dzīvokļa īpašnieka, iesnieguma.

Ja atbildīgās iestādes darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesus datus, tad viņi var lūgt uzrādīt papildu dokumentus vai pieprasīt informāciju no nekustamā īpašuma īpašnieka.

Manas mātes dzīvoklī ir deklarējies nepazīstams cilvēks. Vai es varu pieprasīt viņa deklarācijas anulēšanu vai to drīkst darīt tikai mana māte kā dzīvokļa īpašniece?

Likumā teikts, ka iesniegumu ar motivētu prasību pārbaudīt dzīvesvietas deklarācijas datus var iesniegt ne tikai dzīvokļa īpašnieks, bet arī jebkura cita ieinteresēta persona. Par paziņojumu atbildīgā iestāde informēs iespējamo pārkāpēju, nosūtot viņam vēstuli uz deklarācijas adresi, un aicinās sniegt paskaidrojumu. Saprotams, ka minētajā gadījumā cilvēks, kurš nedzīvo dzīvoklī, vēstuli nesaņems un paskaidrojumus nesniegs. Pamatojoties uz to, viņa deklarāciju var anulēt.

Mans bijušais vīrs ir deklarēts man piederošajā dzīvoklī. Vai es varu pieprasīt viņa deklarācijas anulēšanu?

Atbildīgās institūcijas pienākums ir anulēt dzīvesvietas deklarāciju šādos gadījumos:

■ ja persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesus datus, piemēram, norādījusi, ka viņam ir dzīvokļa īres līgums, lai gan patiesībā īpašnieks to pat nezina;

■ personai vairs nav tiesību dzīvot norādītajā adresē vai šādas tiesības tā zaudējusi, piemēram, pēc laulības šķiršanas no dzīvokļa īpašnieka.

Manu trūcīgo kaimiņu izlika no dzīvokļa, un viņa deklarācija tika anulēta. Vai viņš arī turpmāk varēs saņemt Rīgas domes pabalstus, tas ir, vai viņu nepārstās uzskatīt par rīdzinieku?

Tas ir ļoti svarīgs jautājums. No dienas, kad atbildīgā iestāde vienalga kāda iemesla dēļ anulē ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, līdz dienai, kad šī persona ir deklarēta jaunā adresē, par viņa dzīvesvietu tiek uzskatīta pašvaldība, kuras teritorijā viņš iepriekš bija deklarējies. Tātad cilvēks bez deklarētas dzīvesvietas var turpināt saņemt sociālos pakalpojumus un pašvaldības nodrošinātos pabalstus.

Veselu gadu savu dzīvokli izīrēju jaunam vīrietim. Tik ļoti uzticējos, ka ļāvu viņam manā dzīvoklī deklarēties. Beidzamos divus mēnešus viņš nesamaksājot vienkārši pazuda. Vērsos pašvaldībā ar prasību anulēt viņa deklarāciju manā dzīvoklī. Tagad uzzināju, ka viņš apstrīdējis lēmumu par deklarācijas atcelšanu...

Jums nav par ko uztraukties! Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajam atbildīgās institūcijas lēmums par deklarācijas anulēšanu stājas spēkā uzreiz pēc tā pieņemšanas. Ja cilvēks apstrīd šādu lēmumu, tas joprojām būs spēkā. Protams, ja pēc izskatīšanas rezultātiem pēkšņi izrādīsies, ka personai joprojām ir likumīgs pamats dzīvot norādītajā adresē, tad viņa deklarācija tiks atjaunota.

Mana mamma ir Krievijas pilsone un līdz šim dzīvojusi Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet septembrī zaudēs šo statusu. Viņa nolēmusi pārcelties pie radiniekiem uz Krievijas Federāciju. Vai viņai jāanulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu Latvijā, un kad tas jādara?

Ja persona zaudē Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusu un divu mēnešu laikā nesaņem citu tiesisko statusu Latvijas Republikā, kā arī ja citas valsts pilsonis nesaņem uzturēšanās atļauju mūsu valstī, tad informācija par deklarēto dzīvesvietu tiek uzskatīta par automātiski atceltu no tās dienas, kad persona zaudēja atbilstošo statusu.