Liftiem jāveic drošuma novērtējums

Eksperts: „Gadījumos, kad tiek konstatēti ļoti augstas pakāpes riski, lifta darbība tiek apturēta līdz risku novēršanai.”

2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 679 „Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”. Tie būtiski maina lietošanā esošo liftu uzraudzību.

Svarīgi atcerēties, ka lifts ir bīstamā iekārta, jo neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas dēļ tas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību. Pēc noteikumu Nr. 679 izpildīšanas lifti kļūs daudz drošāki un patīkamāki to lietotājiem.

PTAC aicina dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi plānot liftu risku novēršanas pasākumus un izmaksas.

■ ■ ■

Lielākajā daļā gadījumu lifti ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, un dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties, kas veic liftu tehnisko apkopi un remontdarbus. Ja dzīvojamās ēkas īpašniekus neapmierina, kā tiek nodrošināta lifta uzturēšana, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt kopības lēmumu un izvēlēties kādu citu, kam nodot liftu turējumā.

Tā kā Latvijā gandrīz pusei no lietošanā esošajiem liftiem jau ir beidzies ražotāja noteiktais lietošanas resurss, arvien aktuālāks kļūst jautājums, ko turpmāk ar liftiem darīt.

■ ■ ■

Pēc noteikumu Nr. 679 stāšanās spēkā liftiem būs jāveic drošuma novērtējums, bet risku novēršanas/mazināšanas pasākumi būs jāsāk pēc tam, kad būs aktualizēta bīstamo iekārtu reģistra informācija, un jāpabeidz ne vēlāk kā līdz attiecīgajam liftu tipam un riska kategorijai noteiktajam termiņam:

I tipa liftiem ar augstu risku minētie pasākumi jāpabeidz līdz 2028. gada 1. aprīlim, ar vidēju risku – līdz 2033. gada 1. aprīlim, ar zemu risku – līdz 2038. gada 1. aprīlim;

II tipa liftiem ar augstu risku – līdz 2029. gada 1. aprīlim, ar vidēju risku – līdz 2034. gada 1. aprīlim, ar zemu risku – līdz 2039. gada 1. aprīlim;

III tipa liftiem ar augstu risku – līdz 2030. gada 1. aprīlim, ar vidēju risku – 2035. gada 1. aprīlim, ar zemu risku – līdz 2040. gada 1. aprīlim.

PTAC aicina valdītājus un dzīvokļu īpašniekus nekavēties ar drošuma novērtējumu un risku izvērtēšanu, īpaši daudzdzīvokļu ēkās uzstādīto liftu gadījumā, lai savlaicīgi varētu lemt par veicamajiem risku novēršanas/samazināšanas pasākumiem vai, ņemot vērā lifta nolietojumu, par lifta nomaiņu.

■ ■ ■

Viena no biežākajām neatbilstībām drošuma prasībām, kas var tikt konstatēta tehniskās pārbaudes laikā, – liftā nav nodrošināta iespēja kabīnē esošajiem cilvēkiem pastāvīgi kontaktēties ar apkalpojošo personālu. 

PTAC atgādina, ka liftiem ar CE marķējumu ir jābūt aprīkotiem ar abpusējās saziņas līdzekļiem, lai lifta darbības traucējumu gadījumā lifta kabīnē iesprostotie cilvēki varētu informēt par notikušo un pastāvīgi kontaktēties ar apkalpojošo personālu līdz pasažieru evakuācijas uzsākšanai un tās laikā.

Jāņem vērā, ka valdītājam būs 30 dienas laika, lai šo neatbilstību novērstu un nodrošinātu atkārtotu tehnisko pārbaudi, pretējā gadījumā lifta lietošana nebūs pieļaujama līdz neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai.

Savukārt t. s. veco liftu gadījumā, ja abpusējie saziņas līdzekļi nav bijuši lifta sākotnējā tehniskajā izpildījumā, šī prasība ir jānodrošina pakāpeniski. Respektīvi, liftiem ar automatizētām šahtas durvīm (lielākā daļa uzstādīta daudzdzīvokļu mājās) abpusējie saziņas līdzekļi jānodrošina ne vēlāk kā astoņu gadu un septiņu mēnešu laikā pēc noteikumu Nr. 679 stāšanās spēkā.

■ ■ ■

Saskaņā ar jauno regulējumu bīstamo iekārtu reģistrā reģistrētiem liftiem vai cēlējplatformām kārtējās tehniskās pārbaudes nepieciešams veikt ne retāk kā reizi 12 mēnešos, bet atkārtotās tehniskās pārbaudes – 30 dienu laikā (tad, ja konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi). 

Par veikto pārbaudi un iekārtas atbilstību noteiktajām drošuma prasībām liecina bīstamās iekārtas pārbaudes zīme, kas piestiprināta redzamā vietā lifta kabīnē vai cēlējplatformas vadības panelī. Šādā zīmē var būt arī norāde, ka iekārtas lietošana pieļaujama 30 dienas no kārtējās tehniskās pārbaudes dienas, kas nozīmē, ka šajā laikā lifta valdītājam konstatētā neatbilstība ir jānovērš, pretējā gadījumā iekārtas turpmāka lietošana nav atļauta.

Tāpat PTAC informē, ka turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību lietošanā esošo liftu tehniskajam stāvoklim.

■ ■ ■

Situāciju ar liftu drošību Latvijā komentē Aleksandrs Eglītis, „KONE Lifti Latvija” pilnvarotā persona.

– Aleksandr, kā jūs kopumā vērtējat liftu stāvokli Latvijā? 

– Patlaban Latvijā ekspluatācijā ir gandrīz astoņi tūkstoši liftu, no kuriem apmēram puse ir sasniegusi 25 gadu vecumu. Lielākā daļa veco liftu ir padomju laika dzīvojamajos namos. Tas liek domāt, ka tuvākajā desmitgadē investīcijas šo liftu nomaiņai vai renovācijai būs nepieciešamas.

– Vai šis stāvoklis ir uzlabojies pēdējo 10 gadu laikā?  

– Nav pamata uzskatīt, ka liftu stāvoklis varētu būt uzlabojies. Protams, beidzamo 10 gadu laikā ir samontēts liels skaits jaunu liftu jaunbūvēs un renovējamajos namos, un tas ir nedaudz „atšķaidījis” veco liftu skaitu, taču tas nekādā veidā neliecina par liftu stāvokļa uzlabošanos. Lifti, kuriem pirms desmit gadiem bija divdesmit, patlaban ir trīsdesmit gadu. Atkarībā no valdītāja rocības un prioritātēm ir veikti dažāda apjoma remonti lielā daļā šo liftu, taču pamatā tā ir bijusi nolietoto elementu aizstāšana ar jaunām līdzīga tipa komponentēm. Arī gadījumos, kad baltkrievu ražojuma vietā izmantota ES standartiem atbilstoša sastāvdaļa, tas nav vairojis lifta atbilstību mūsdienu normām kopumā, jo lifta konstruktīvais risinājums nav uzlabots.

– Kādas ir mūsu liftu galvenās problēmas?

– Kā pirmo es minētu morālu novecošanu. Ja fizisku novecošanu kaut vai daļēji ir iespējams kompensēt ar regulāru apkopi un komponenšu maiņu, tad morālu novecošanu nekādā veidā kompensēt nav iespējams. Liftiem trūkst vairāku funkciju, kas mūdienās uzskatāmas par būtiskām. To nav nevis tādēļ, ka tās nedarbojas, bet gan tādēļ, ka liftu projektēšanas un uzstādīšanas laikā šādu prasību nebija. Kā piemērs varētu būt augšupejošas kabīnes ātruma ierobežošana. Ja kaut kas notiek ar lifta bremzi un tā vairs nav spējīga nepieļaut kabīnes brīvkustību, kabīne pretsvara masas ietekmē var nekontrolēti ieskrieties, līdz pretsvars atsitīsies pret atsperēm šahtas bedrē. Varbūtība, ka tas varētu notikt, vecajiem padomju laika liftiem ir augstāka kaut vai tādēļ, ka tiem nav divu neatkarīgu bremžu, ir tikai viena. Tas ir tikai viens no iespējamajiem riskiem. Liftiem nav avārijas apgaismojuma, nav sakaru ierīces, kas ļautu sazināties ar avārijas dienestu. Šo sarakstu varētu turpināt.

■ ■ ■

– Kā notiek liftu tehniskās pārbaudes? 

– Ja runa ir par ikgadējām tehniskajām pārbaudēm, tās veic akreditētas neatkarīgas inspekcijas uz savstarpēju līgumu pamata starp inspicējošo institūciju un liftu valdītāju. Pārbaudes rezultātā tiek noformēts inspekcijas protokols, kurā fiksē aizrādījumus, ja tādi ir. Lifta valdītāja ziņā ir, kam un kad pasūtīt šo aizrādījumu novēršanu. Šeit ir iespējami dažādi risinājumi. Ne vienmēr remontdarbus veic tā pati kompānija, kas liftu apkalpo. Ja aizrādījumu būtība neļauj liftu ekspluatēt, liftam netiek izsniegta pārbaudes zīme. Principā process ir visai līdzīgs tam, kāds piemērojams mūsu automašīnām. 

– Kā notiek liftu ikdienas apsaimniekošana? Rodas iespaids, ka daži liftu apsaimniekotāji brauc tikai uz avārijas izsaukumiem. Vai ir kāds normatīvais akts, kas stingri nosaka liftu apsaimniekošanas kārtību un nepieciešamās darbības?

– Likums par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību noteic, ka lifti, kā jebkura bīstamā iekārta, ir jāapkalpo atbilstoši uzstādītāja instrukcijai. Liftu apkope ir jāveic apmācītam un atestētam personālam. Ja liftu apkopi veic uzņēmums, darbu apjomu un apkopes intensitāti nosaka savstarpējie līgumi. Likums nenosaka, ka tam obligāti jābūt kādam apkopes uzņēmumam. Iespējams, ka daļu paredzēto darbu liftu valdītājs var organizēt vai veikt pats, ja tā rīcībā ir attiecīgie speciālisti. Patlaban ēku apsaimniekošanas tirgū ir parādījusies tendence, kad atsevišķi apsaimniekotāji paši veic liftu apkopi ar saviem resursiem. Nekā nelikumīga šādā darbībā nav, ja apsaimniekotāja rīcībā patiešām ir kvalificēts personāls vai apsaimniekotājs piesaista speciālistus personāla apmācībai. Šis vairāk ir apsaimniekotāja godprātības jautājums.

■ ■ ■

– Vai ir iespējams padomju laika liftus padarīt drošākus? Kādas investīcijas tam ir nepieciešamas?

– Šeit vajadzīgs detalizētāks skaidrojums jēdzienam „drošākus”. Jebkura agregāta nomaiņa pret mūsdienīgāku padara liftu nedaudz drošāku. Arī atbilstoša kabīnes un stāvlaukumu apgaismojuma nodrošināšana padarīs lifta ekspluatāciju drošāku.

Ja jautājums ir – vai iespējams panākt, ka padomju laika lifti pilnībā atbilst risku novērtējuma standartam EN 81-80, mums jāatceras, ka runājam par cita laikmeta iekārtām. Atšķirībā no automašīnas, kas ir pilnīgi neatkarīga vienība, lifts ir ēkas neatņemama sastāvdaļa. Tas neeksistē bez lifta šahtas, kurā tas iemontēts. Tas procesu padara daudz plašāku, jāvērtē ne tikai atsevišķas komponentes, bet viss lifta agregāts kompleksi un lifta šahtas kopums kā vienots risinājums. Tas vairumā gadījumu, ja netiek nomainīts lifts, padara apšaubāmu visu risku novēršanu. 

– Kā ir ar lifta kalpošanas laiku? Vai atļauts ekspluatēt liftu pēc kalpošanas laika beigām? Kādas darbības nepieciešamas, lai pagarinātu vai atjaunotu lifta kalpošanas ilgumu?

– Vienīgais nosacījums ir atbilstība. Ja izvērtēšanas rezultātā tiek konstatēts, ka lifts atbilst piemērojamajām prasībām, nekas neliedz to ekspluatēt. 

■ ■ ■

– Ko maina MK noteikumi Nr. 679, kas stājās spēkā 1. aprīlī? Kādas jaunas prasības ir īpaši svarīgas un tik tiešām ietekmē iedzīvotāju drošību?

– Noteikumu 47. punkts noteic, ka par liftu drošuma novērtēšanu un risku novēršanu noteiktajā apjomā un termiņos ir atbildīgs lifta valdītājs. Risku novērtēšana veicama laika periodā no viena līdz trim gadiem (atkarībā no lifta tipa), un to veiks akreditētas inspicējošas institūcijas. Attiecībā uz risku novērtējumu lifta valdītājs sešu mēnešu laikā izveido risku novēršanas plānu, to iesniedz inspicējošajai institūcija, kura aktualizē plānu reģistrā. Tālākās darbības risku novēršanā vai mazināšanā tiek veiktas pakāpeniski, tūlītēju uzmanību pievēršot augstas pakāpes riskiem, tad vidējiem un visbeidzot – zemas pakāpes riskiem. Gadījumos, kad tiek konstatēti ļoti augstas pakāpes riski, lifta darbība tiek apturēta līdz risku novēršanai.

– Kā šie noteikumi ietekmēs liftu apsaimniekošanas pakalpojuma cenu?

– Ja mēs runājam par liftu tehniskās apkopes cenu, tad principā – nekā. Ja runa ir par kopējām lifta ekspluatācijas izmaksām, tad tās augs gan uz inspicējošo institūciju darbības rēķina, bet pamatā uz risku novēršanas izmaksu rēķina. Pirms ķerties pie zemo risku novēršanas, loģiski būtu izvērtēt nepieciešamās investīcijas visai plāna realizācijai, lai zemākās pakāpes risku novēršanā investētie līzekļi neizrādītos veltīgi iztērēti.

– Vai dzīvokļu īpašniekiem būs jāveic papildu ieguldījumi liftu uzturēšanā vai remontā?

– Domāju, ka atbildi uz šo jautājumu sniedz vispārējs priekšstats, ka investīcijas būs nepieciešamas, taču nez vai to var saukt par papildu ieguldījumu. Domāju, ka loģiski ir uzskatīt, ka nevienas iekārtas ekspluatācijas termiņš nav bezgalīgs, tādēļ agri vai vēlu jebkurai iekārtai būs nepieciešams būtisks remonts vai nomaiņa. Nez vai konkrētie normatīvie akti uzliek kādu būtisku papildu slogu, jo lifta normatīvais laiks 25 gadi ir bijis zināms jau sen. Turklāt periods, kurā visi riski novēršami, ļauj pieņemt, ka šajā laikā lielākā daļa liftu, neatkarīgi no normatīvu prasībām, tiks nomainīti vai modernizēti, kur tas ir iespējams. Noteikumu stāšanās spēkā sakārto šo procesu, pieškirot tam konkrētākas aprises gan piemērojamo tehnisko prasību, gan laika rāmja ziņā.

■ ■ ■

– Vai pastāv risks, ka no 1. aprīļa dažu liftu ekspluatācija tiks pārtraukta?

– Kā jau minēju, ļoti augstu risku gadījumā tā varētu notikt, taču tie varētu būt tikai reti individuāli gadījumi.

– Kādi grozījumi vēl būtu nepieciešami, lai uzlabotu situāciju liftu apsaimniekošanas jomā? 

– Manuprāt, šīs prasības ir pilnībā pietiekamas, un, ja tās realizēsies pilnā apjomā, kā iecerēts, mēs varēsim justies droši, ekspluatējot liftus.  

– Vai liftu apsaimniekošanu ietekmēs karš un sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas, iespējams, piegādāja detaļas un mezglus Mogiļevas liftu remontam? 

– Lielā mērā veco liftu ekspluatācijā tiek izmantotas vispārējas pielietojamības komponentes, daļa agregātu ir aizstājama ar Eiropā ražotiem analogiem, piemēram, celšanas iekārtas utt., bet atsevišķas komponentes ir oriģinālas un nav aizvietojamas ar citām. Šādā gadījumā ir jāņem vērā piegādātāju rīcībā esošie krājumi, kā arī vietējo ražotāju iesaistes iespējas. Patlaban situācija nav kritiska, bet to prognozēt ilgtermiņā nav iespējams. Jebkurā gadījumā pieprasījums rada piedāvājumu un mūsu nozares pieprasījums var radīt tirgus nišu atsevišķu komponenšu izgatavotājiem Latvijā.

– Pastāstiet par piemēriem no jūsu prakses! Vai ir kādas mājas, kas regulāri veikušas investīcijas un pakāpeniski atjaunojušas liftu, vai arī sērijveida mājas, kas nomainījušas liftu pret jaunu? Kādas principā ir tendencies?

– Es nevaru teikt, ka patlaban būtiska liftu modernizācijas vai nomaiņas tendence pastāv. Pamatā tie ir atsevišķi gadījumi.