Mājokļa pabalsts kļuvis pieejams

Nāciet pēc naudas: ar Saeimas lēmumu vientuļam pensionāram vai invalīdam pēc dzīvokļa rēķina apmaksas jāpaliek pāri ne mazāk par 275,50 eiro

 2021. gada beidzamajās dienās Saeima pieņēma būtiskus grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Pateicoties šiem grozījumiem, Latvijas iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem dzīvokļu pabalsts kļuvis daudz pieejamāks. Viņi no pašvaldības jau no janvāra varēs saņemt līdzekļus tik ļoti augošo dzīvokļu rēķinu apmaksai.

Atgādināsim, ka vispārējo mājokļu pabalstu izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu. Ar Saeimas lēmumu līdz 2022. gada 31. maijam, aprēķinot pabalstu vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem, kā arī ģimenēm, kurās ir tikai pensionāri un/vai invalīdi, tiks piemēroti paaugstināti koeficienti.

No mājas neizejot

Vai personai saskaņā ar jauniem noteikumiem varētu pienākties mājokļa pabalsts? Tikt par to skaidrībā ir iespējams, neizejot no mājas.

Parastos apstākļos mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pmaj = (GMI¹ + GMI² x N) + K – I, kur

■ Pmaj – ir pabalsta apmērs,

■ (GMI¹ + GMI² x N) – garantētā minimālā ienākuma summa mājsaimniecībai.

Šajā formulā:

■ GMI¹  apzīmē garantēto minimālo ienākumu vienīgajai vai pirmajai personai mājsaimniecībā, kas patlaban ir 109 eiro mēnesī.

■ GMI² apzīmē garantēto minimālo ienākumu katram nākamajam ģimenes loceklim, kas patlaban noteikts 76 eiro vienai personai.

■ N ir ģimenes locekļu skaits, neskaitot pirmo personu, kurai ir piešķirts paaugstināts garantētais minimālais ienākums.

■ K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu).

■ I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).

Šo formulu var viegli attiecināt uz jebkuru ģimeni. Piemēram, līdz 2022. gada 1. janvārim divu cilvēku ģimene varēja saņemt dzīvokļa pabalstu tikai tad, ja pēc dzīvokļa rēķinu apmaksas viņiem palika mazāk par 185 eiro (109 eiro pirmajam ģimenes loceklim un 76 eiro – otrajam).

Jaunā kārtība, kas ieviesta līdz 2022. gada maijam

Kas ir mainījies no šī gada 1. janvāra? Saeima ir noteikusi, ka, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, garantētajam ienākumu minimumam jāpiemēro šādi speciālie koeficienti:

■ vientuļajiem pensionāriem vai invalīdiem – koeficients 2,5, kas nozīmē, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis 109 eiro tiek reizināts ar koeficientu 2,5 un šīm ļaužu grupām garantētais ienākumu minimums ir 272,5 eiro.

■ Ģimenēm, kuru locekļi ir tikai pensionāri un invalīdi, tiek piemērots koeficients 2 (garantētais minimālais ienākums 109 eiro pirmajai personai un garantētais minimālais ienākums otram un katram nākamajam ģimenes loceklim 76 eiro, reizināts ar koeficientu 2).

Lai pieprasītu dzīvokļa pabalstu, iedzīvotājiem jāatbilst visiem pārējiem sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumiem.

Saeimas palīdzība vientuļajiem pensionāriem

Pēc Saeimas skaidrojuma, līdz šim dzīvokļa pabalsta izmaksas sistēma īpaši labvēlīga bija mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem no 150 līdz 200 eiro mēnesī.

Pašvaldības cēla trauksmi, ka daudzas ģimenes, kas pakļautas nabadzības riskam, nevarēja pieprasīt dzīvokļa pabalstu. Grūtā situācijā nonāca, piemēram, tie pensionāri Rīgā, kuri līdz 2021. gada vidum tika saņēmuši dzīvokļa pabalstu, pateicoties labvēlīgiem nosacījumiem, ko noteikusi pašvaldība, bet no pagājušā gada 1. jūlija valstī sāka darboties vienoti pabalsta izmaksas kritēriji, pēc kuriem daudzi rīdzinieki zaudēja tiesības saņemt pabalstu.

Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka no 2021. gada 1. jūlija pabalsta saņēmēju skaits dažādās pašvaldībās samazinājies par 30 līdz 75%, turklāt īpaši cietuši vientuļi pensionāri un invalīdi.

Tagad, kad Saeima ir ieviesusi paaugstinošos koeficientus, daudzi šo grupu iedzīvotāji visā Latvijā atkal varēs saņemt pašvaldības pabalstu dzīvokļa apmaksai. Lai to izdarītu, ir jāvēršas sociālajā dienestā. Tiek lēsts, ka, pateicoties jaunajai aprēķinu sistēmai, uz dzīvokļa pabalstiem varēs pretendēt vairāk nekā 34 000 Latvijas iedzīvotāju.

Ko noteic likums?

Sociālo pabalstu veidi noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Likuma 35. panta trešajā daļā teikts, ka dzīvokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus mājsaimniecības izdevumus:

■ par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

■ par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;

■ ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Kādus pakalpojumus neapmaksā?

Kādus izdevumus par dzīvokli, apkuri, telekomunikācijām u. tml. sociālais dienests ņem vērā, aprēķinot dzīvokļa pabalstu? Atbildi uz šo jautājumu var atrast Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 49 Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā.

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. par mājokļa kopējās platības 32 m² vienai personai mājsaimniecībā un 18 m² katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:

2.1. mājokļa lietošanu noslēgtā dokumenta nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1. punktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:

2.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m² – 8 eiro par 1 m²;

2.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m²  līdz  45 m² – 7 eiro par 1 m²;

2.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m² – 5 eiro par 1 m²;

2.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk par pielikuma 2.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp kādu no šīs mājsaimniecības locekļiem un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šī pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktā īres maksa.

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m³ izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 4.1. apakšpunktā noteiktajam 3 m³ izmaksas mēnesī katram mājsaimniecības loceklim;

4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 eiro par mājokļa 1 m² mēnesī papildus šī pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam mājsaimniecības loceklim, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šī pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 eiro par mājokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.

6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m³ izmaksas mēnesī vienam mājsaimniecības loceklim, no kurām ne vairāk kā 3 m³ karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 eiro par mājokļa 1 m² (nepārsniedzot šī pielikuma 1. punktā norādīto) kalendāra gadā;

7.2. vienas personas mājsaimniecībai, ja persona vecāka par 80 gadiem, dzīvo sev piederošā īpašumā un viņai nav taisnās līnijas radinieku, pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību.

8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar mājokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā mājsaimniecībai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 eiro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;

8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 eiro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.