Dzīvokļu īpašnieki pārmaiņu gaidās

Kādi grozījumi ieviesti Dzīvokļu īpašuma likumā un vai dzīvokļu īpašniekiem ir pamats baidīties?

Izmaiņas Dzīvokļu īpašuma likumā stājās spēkā ar 2017. gada 1. janvāri. Daudzas avīzes un interneta ziņu portāli jau pagājušā gada rudenī rakstīja, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus gaida teju vai revolucionāras pārmaiņas. Sak’ tūlīt uzkrājumi remontdarbu fondā būs obligāts maksājums, kā rezultātā, atkal pieaugs apsaimniekošanas maksa. Taču Ekonomikas ministrijas ierēdņi, kuri izstrādāja likuma izmaiņas noliedz šādus apgalvojumus un uzsver ko citu: “Par sliktu iedzīvotājiem likumā nekas nav iestrādāts! Visi grozījumi tikai atvieglo māju kopīpašnieku piedalīšanos sava īpašuma apsaimniekošanā”.

Kas mainījies Dzīvokļu īpašuma likumā? Būtiskas izmaiņas ir daudz:

■ dzīvokļa īpašniekam ir pienākums iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu;

■ personai, kura iegādājusies dzīvokli izsolē, ir pienākums norēķināties par komunālajiem maksājumiem sākot ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu;

■ dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu;

■ dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā;

■ par atsevišķa īpašuma (dzīvokļa) robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība (kopsapulce) ar 3/4 PAR;

■ kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība (kopsapulce) ar 3/4 PAR (iepriekš prasītās 100% piekrišanas vietā);

■ ja dzīvokļu īpašnieki lēmumu pieņem nesasaucot kopsapulci, bet aptaujas veidā, par tās organizētāju drīkst būt ne tikai kāds no dzīvokļu īpašniekiem vai pārvaldnieks, bet arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona;

■ līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju (privatizācijas ceļā) attiecas visas Dzīvokļa īpašuma likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību.

Mārtiņš Auders: „Uzkrājumu apjoms remontdarbiem nepieaugs!”

Likuma grozījumus komentē Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders.

Runājot par kopīpašumu

– Galvenais iedzīvotāju labā izdarītais grozījums Dzīvokļu īpašumu likumā attiecas uz lēmuma pieņemšanu attiecībā uz kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu. Iepriekš prasītās simtprocentīgās piekrišanas vietā, likums prasību ir mīkstinājis līdz 3/4 PAR no kopējā dzīvokļu īpašnieku skaita, – uzskata Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

– Ko tas nozīmē?

– Skaidrošu ar piemēra palīdzību – dzīvojamās mājas kopīpašnieki vēlas noteikt pagraba atsevišķu nodalījumu lietošanas kārtību savā mājā, bet dzīvokļu skaits ir 40, bet pagrabā vietas tikai 20 nodalījumiem. Iepriekš sadalījuma apstiprināšanai bija nepieciešama visu 40 dzīvokļu īpašnieku piekrišana, tagad būs pietiekami ar 30 PAR.

– Ļoti bieži saņemam jautājumus par aizlieguma ceļa zīmju uzstādīšanu pie mājas, kas neļautu tur novietot citas automašīnas, kā vien tikai dzīvokļu īpašniekiem piederošās. Pēc avīzē esošās informācijas, uzņēmums Latvijas valsts ceļi šādam lēmumam pieprasa 100% īpašnieku piekrišanu. Vai uzņēmuma prasības paliks spēkā pēc šiem grozījumiem likumā?

– Mēs jau attiecīgajām iestādēm esam skaidrojuši, ka parastas ceļa zīmes uzstādīšanai, kas aizliedz svešu mašīnu novietošanu pagalmā, pietiek ar parastu balsu vairākumu (50% +1 balss). Taču, ja iedzīvotāji vēlētos katram dzīvokļa īpašumam piešķirt vienu vietu stāvvietā, tad līdz 2017. gada 1. janvārim būtu nepieciešama 100% īpašnieku piekrišana, bet tagad šāds lēmums tiek apstiprināts ar 3/4 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Kā ar radiatoru nomaiņu?

– Tā ir interesanta nianse: grozītais likums noteic, ka pārbūvēt kopējās komunikācijas, kas atrodas atsevišķā dzīvokļa īpašumā drīkst tikai ar pārējo kopīpašnieku atļauju.

– Šis grozījums galvenokārt attiecas uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri izlēmuši atteikties no centralizētās siltumapgādes un pieslēgt autonomu gāzes katlu. Šajā gadījumā būs jāsaņem 2/3 pārējo īpašnieku piekrišana.

– Bet vai dzīvokļa īpašniekam būs jāmeklē pārējo piekrišana, ja viņš nolēmis tikai nomainīt savu laiku nokalpojušos radiatorus?

– Būs jāmeklē, bet, tāpat kā iepriekš, pietiks ar 50% +1 dzīvokļu īpašnieka piekrišanu.

– Vai pēc grozījumiem likumā vēl ir saglabāti kādi gadījumi, kad tomēr būs nepieciešama 100% īpašnieku piekrišana?

– Visiem kopīpašniekiem būs jāvienojas gadījumos, ja māja vēlēsies palielināt vai samazināt kopīpašuma daļas, piemēram, pārdot daļu kopējā zemes gabala vai būvēt papildu telpas kopējai lietošanai, u.tml.

Iespēja cīnīties ar kārtības traucētājiem

– Tagad likumā ir teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība drīkst ierobežot atsevišķa dzīvokļa īpašuma lietošanu, ja tiek pārkāpti normatīvie akti.

– Līdz šim dzīvokļu īpašnieku kopība drīkstēja noteikt tikai koplietošanas telpu izmantošanas kārtību, bet nekādi nevarēja ietekmēt dzīvokļa īpašnieka vēlmi dzīvokli izīrēt vai iekārtot tajā biroju.

– Bet ko tad, ja kaimiņiem nepatīk nomnieki – trokšņojoši studenti?

– Īpašniekam ir jāsaprot, ka savu īpašumu viņš drīkst izīrēt kam vien vēlas, bet, ja nomnieki sāk pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus vai nodara kaitējumu kopīpašumam, tad dzīvokļu īpašnieku kopība var vērsties tiesā ar prasību par kārtības traucētāju izlikšanu un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Uzkrājumi: tās ir rūpes par īpašuma nākotni

– Par maksājumiem uzkrājumu fondā vēl pagājušā gada rudenī tika sacelts liels troksnis – plašsaziņas līdzekļi klaigāja, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās iedzīvotāji vairs nevarēs nekrāt nākotnē paredzamajiem remontiem. Bet dzīvokļu īpašnieki jau gadiem veic maksājumus uzkrājumu fondā remontdarbiem. Kas tad ir mainījies?

– Mainījies nav nekas. Šis grozījums likumā tika ieviests, lai pārvaldniekam būtu vienkāršāk plānot nākotnē paredzamos darbus. Agrāk iedzīvotāji varēja jautāt: “Kāpēc man tagad jāmaksā par jumta remontu, kas ieplānots pēc pieciem gadiem, ja jumts vēl kalpo labi?” – kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka pēc pieciem gadiem jumtu noteikti vajadzēs remontēt. Likumā ir ieviests grozījums, kas dod pārvaldniekam iespēju plānot darbus un ļoti savlaicīgi piedāvāt dzīvokļu īpašnieku kopībai apspriest šo plānu.

– Vai tad tieši tādā veidā mehānisms nedarbojās arī līdz 2017. gada 1. janvārim?

– Daudzi juristi uzskatīja, ka dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi jau ļoti skaidri ir izklāstīti spēkā esošajos normatīvos, bet tomēr bija eksperti, kuri uzstāja, lai likumā precizētu tieši šo normu – pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, visiem dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums veikt avansa iemaksas par nākotnē plānotajiem remontdarbiem, kurus savā plānā ir uzrādījis pārvaldnieks.

Būs precizējumi

– Latvijas Namu Pārvaldītāju un Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis kādā intervijā ir norādījis, ka apsaimniekošanas uzņēmumi no Ekonomikas ministrijas gaida ministru kabineta noteikumus, kuros būtu precizēta remontdarbu uzkrājumu fonda veidošanas kārtība.

– Tas būs nedaudz citādi. Ir ieplānots, ka tuvākajā laikā ministrija strādās pie Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, kurā arī tiks precīzi aprakstīts, kā veidojas katras mājas remontdarbu uzkrājuma fonds un, ievērojot kādus principus, šos līdzekļus drīkstēs iztērēt. Šobrīd šie jautājumi ir jāatspoguļo Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā. Kaut arī mēs zinām, ka daudzās mājās šādi līgumi vispār netiek slēgti.

Īpašnieku maiņa tiks kontrolēta

– Likuma grozījumos ir teikts, ka dzīvokļa īpašnieku maiņas gadījumā, tā dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Vai izziņa ir jāiesniedz pirkšanas-pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī vai arī pēc jaunā īpašnieka nostiprināšanas zemesgrāmatā?

– Tas ir svarīgs jautājums, jo, ja darījumā iesaistītie noslēdz pirkšana-pārdošanas līgumu, bet jaunais īpašnieks vilcinās savas īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā, tad dzīvokļa komunālie maksājumi visu šo laiku formāli paliek iepriekšējā īpašnieka atbildība. Pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas, pārdevējs pēc pirkšanas-pārdošanas līguma parakstīšanas šo faktu nekavējoties paziņo pārvaldniekam. Tālāk pārvaldnieks var patstāvīgi sekot tam, kad jaunais īpašnieks ir reģistrējies zemesgrāmatā. Šie grozījumi tika ieviesti, lai īpašnieku maiņas procesu varētu kontrolēt.

Pircējam jāzina patiesība

– Likumā ir parādījusies prasība dzīvokļa pārdošanas gadījumā jauno īpašnieku informēt par esošajiem komunālajiem parādiem. Kam nepieciešama šāda likuma norma, jo jaunais īpašnieks tik un tā nemaksās iepriekšējā īpašnieka parādus?

– Parasti cilvēks, kurš iegādājas īpašumu vēlas būt pārliecināts, ka mājā nav tā saukto kritisko parādnieku, kuru dēļ, piemēram, ziemas vidū iespējams palikt bez apkures. Taču kā pircējs viņš nevar iegūt uzticamu informāciju par mājas finansiālo stāvokli, jo tādu izsniedz tikai dzīvokļu īpašniekiem. Tagad dzīvokļa pārdevējam ir pienākums pēc pirmā pieprasījuma atnest pircējam izziņu no mājas lietas par parādu situāciju savam dzīvoklim, un, iespējams, visai mājai. Ja parādi ir lieli, pircējs var koriģēt pirkuma cenu vai arī atteikties no pirkuma vispār.

– Latvijā joprojām daudzi iedzīvotāji savus dzīvokļus ir privatizējuši, bet nav nostiprinājuši zemesgrāmatā. Grozījumi likumā noteic, ka šo īpašnieku kategorija iegūst vienādas tiesības ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.

– Šī norma pasvītro katra privatizētā dzīvokļu īpašnieka, kaut arī viņš nav nostiprinājis savu īpašumu zemesgrāmatā, pienākumu maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu gluži tāpat, kā pārējie dzīvokļu īpašnieki.

– Vai šī īpašnieku grupa iegūst arī balsstiesības mājas kopsapulcē?

– Nē.

– Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā ir stājušies spēkā. Kādi ir Būvniecības un mājokļu politikas departamenta nākamie uzdevumi?

– Kā jau minēju, nākamais darbs ir veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai precizētu jēdzienu – remontdarbu uzkrājumu fonds. Taču galvenais Būvniecības un mājokļu politikas departamenta izaicinājums ir nobeigt darbu pie likumprojekta Par dzīvojamo telpu īri, kura galvenais mērķis ir Latvijai piesaistīt investorus, ieinteresētus īres namu būvniecībā. Šobrīd Latvijā ārkārtīgi trūkst īres dzīvokļi, tādēļ cilvēki ir spiesti ņemt kredītus un dzīvokļus pirkt. Mēs esam nolēmuši šo situāciju izmainīt.

Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība pēc Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumiem!