Nekustamā īpašuma nodoklis – terors pret iedzīvotājiem!

Vai tiks atcelts nodoklis par vienīgo nekustamo īpašumu? Skolotāja un 10000 viņas atbalstītāju prasa, lai politiķi apdomājas

Līdz šim paustajam viedoklim, ka nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav pamatots, kas bikli izskanēja no apakšas, varas pārstāvji atbildēja – visā Eiropā iedzīvotāji maksā šādu nodokli. Un tauta ticēja valdības teiktajam. Nav taču iespējams izbraukāt valstis un kontinentus, lai noskaidrotu, par ko tur jāmaksā. Pareizāk sakot, mēs arī brauktu, bet kur ņemt naudu – tā vismaz var ietaupīt nodokļiem.

Taču laiks rit, un mūsu iedzīvotāji kļūst aizvien izglītotāki. Pamazām noskaidrojās, ka daudzās ES valstīs nekustamā īpašuma nodokli par mājokli ietur vai neietur, taču 0,1 % procenta apmērā no kadastra vērtības. Un tauta sāka rīkoties.

Sākumā cilvēki izveidoja portālu ManaBalss.lv, kurā jebkurš pilsonis var izvirzīt savu likumīgo iniciatīvu. Ja šo iniciatīvu parakstīs vairāk nekā 10000 citu pilsoņu, tad to var sniegt izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvai, lai atceltu nodokli vienīgajam mājoklim, savākti vairāk nekā 11 000 parakstu rekordīsā laikā. Tāpēc iedzīvotāji interesējas: kas būs tālāk?

Skolotāja iestājās par visiem iedzīvotājiem

Šīs iniciatīvas autore ir skolotāja Liāna Hiršsone.

– Desmit gadus es sarakstījos ar Ekonomikas, Finanšu, Tieslietu ministriju, Rīgas domi, – avīzi informēja Liāna Hiršsone. Mēs sarunājamies 92. vidusskolas nelielā sporta zāles kabinetā, kur Liāna strādā par sporta skolotāju. – Visus šo gadus es viņiem teicu, ka īpašuma kadastrālā vērtība nepārtraukti paaugstinās, sākot ar 2007. gadu. Tā desmit gadu laikā palielinājusies jau 26 reizes! Es viņiem rakstīju, ka šāda politika ir jāmaina, jo ar savu skolotājas algu es nevaru samaksāt šādu nodokli, un valsts konfiscēs man īpašumu. Taču man visu laiku atbildēja, ka tas ir normāli, ka kadastrālā vērtība paaugstinās, un, likumsakarīgi, palielinās arī nodoklis par nekustamo īpašumu.

Liāna Hiršsone stāsta, ka ieguvusi zemes gabalu ar nelielu māju Rīgā denacionalizācijas rezultātā – viņai atgrieza vecmāmiņas īpašumu. Māja bija veca un pussabrukusi. Liāna ar vīru pārdeva savu dzīvokli, ieķīlāja šo zemi, paņēma kredītu un uzcēla jaunu māju. Kredīts vēl ir ilgi jāmaksā, bet tagad ir jauns uzbrukums – palielinās nekustamā īpašuma nodokļa apmērs.

– Ja runājam par skaitļiem, tad izskatās šādi, – saka Liāna Hiršsone, – 2007. gadā nodoklis man bija apmēram 50 latu, bet tagad, 2016. gadā, – 1040 eiro. Tas ir par 1500 kvadrātmetriem zemes un privātmāju 150 kvadrātmetru platībā. Bet ar to kadastrālo vērtību, kurai pēc gada ir jāpalielinās septiņas reizes (man jau uzrakstīja, cik būs jāmaksā) – vairāk nekā 2000 eiro. Vai tad no skolotāja algas to var samaksāt?

Bet Eiropā šāda nodokļa nav!

– Es uzskatu, ka nekustamā īpašuma nodokli nevar piemērot vienīgajam mājoklim, – pārliecināja Liāna Hiršsone. – Man ir tabula, kuru sastādīja firma BDO. Es meklēju internetā un atradu šo firmu, sazvanījos ar to un teicu: “Man ir problēma – es nevaru samaksāt nodokļus par savu māju. Man skolotājas alga ir nesamērīga ar nodokļiem.” Un tad man parādījās šī tabula. Tajā redzams, ka citās ES valstīs nav nodokļa vienīgajam mājoklim vai arī tas ir minimāls. Baltijas valstīs nepiemēro nodokli vienīgajam īpašumam, Tallinā tāda nav, bet Viļņā – sāk maksāt tikai tad, kad nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība sasniedz noteiktu apmēru.

Kad cilvēks pērk īpašumu, viņš jau maksā nodokli. Viņš to samaksā, tas ir viņa vienīgais īpašums, un viņam vairs nekas nav jāmaksā. Ja nodoklis ir liels un to nav iespējams samaksāt, iznāk, ka mūsu valdība ar tā palīdzību konfiscē mūsu privātīpašumu. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, tiekoties ar mums, tā arī teica: “Ja jums ir šāds īpašums un mazi ienākumi, un jūs nevarat samaksāt nodokli, tas nozīmē, ka jums nav tiesību uz šādu īpašumu, jums jāiet projām.”

Kāda ir iniciatīva portālā ManaBalss.lv?

– Kad es sapratu, ka desmit gadus man atbild: “Viss ir likumīgi”, – saka mūsu sarunu biedrene, – un es viena nevaru ar to cīnīties, sāku meklēt atbalstu. Pēc tam es nejauši uzzināju, ka ir portāls ManaBalss.lv.

Es ar vīru ieraudzījām, ka ManaBalss.lv ir sadaļa, kuru nepieciešams aizpildīt, un izskaidrot, kāda ir mūsu iniciatīva. Ar vīru uzrakstījām, ka Latvijā netiek ievērots Satversmes 105. pants. Tajā teikts, ka katram ir tiesības uz īpašumu un to nedrīkst atņemt. Savukārt 96. pantā teikts, ka katram ir tiesības uz mājokli. Mēs uzrakstījām, ka jāatceļ nodoklis par vienīgo mājokli, kurā cilvēks dzīvo. Uz to attiecas zeme un viss, kas uz tās uzcelts. Eiropā vienīgais īpašums netiek aplikts ar šādu nodokli. Tiek aplikts tikai otrais, trešais un nākamie īpašumi. Mēs tā arī rakstām savā iniciatīvā: lai pie mums otrajam īpašumam nodoklis ir 0,1%, trešajam – 0,2% no kadastrālās vērtības. Tāpēc kā pirmais īpašums var būt dzīvoklis Rīgā, otrais – dārza mājiņa.

Pēc korekcijas Liānas Hiršsones priekšlikumi bija ievietoti ManaBalss.lv kā jauna iniciatīva. Par to nekas nebija jāmaksā. Katrs pilsonis var ieiet

šajā portālā un bez maksas parakstīties zem šīs iniciatīvas.

Atņēma vienreiz, atņems arī otrreiz?

Mūsu lasītāja Olga arī parakstījās. Viņas stāsts ir diametrāli pretējs Liānas situācijai, bet rezultāts ir vienāds.

Olgas ģimene dzīvokli ieguva no vīra radiem, kura senči dzīvoja Latvijā kopš neatminamiem laikiem. Padomju gados viņi nomainīja savu privātmāju pret dzīvokli Rīgā. Pēc tam valsts ieguva neatkarību un denacionalizācijas rezultātā māju atgrieza bijušajiem īpašniekiem. Bet Olgas ģimene palika uz ielas.

Bet viņi nesāka žēloties un nenolaida rokas – aizņēmās no pazīstamiem naudu, taču tas bija laikā, kad dzīvokļi vēl nemaksāja pasakainu naudu. Par 4000 dolāru viņi iegādājās mazu nolaistu dzīvokli. Pēc tam dažus gadus paši ar savām rokām pārbūvēja un saveda dzīvokli kārtībā. Taču tas bija par šauru ģimenei, un, kad bija iespējams paņemt kredītu, Olga vērsās bankā un nopirka zemi Rīgas rajonā, lai uzceltu tur māju.

Taču uzreiz nevarēja sākt celt. Vispirms samaksāja kredītu par zemi. Bet, kad to bija samaksājuši, pārdeva savu dzīvokli, noformēja jaunu kredītu un uzsāka celtniecību. Šajā laikā ar mūsu valdības līdzdalību tika uzpūsts nekustamā īpašuma burbulis. Būvmateriālu cenas auga nevis pa dienām, bet stundām. Celtnieki uzstādīja tādas cenas par savu darbu, ka vajadzētu interesēties, vai viņiem nav akadēmiķu diploma. Nauda, kas bija paredzēta mājas celtniecībai, beidzās agrāk nekā pati būve.

Bet arī šeit Olga ar vīru nepadevās – visu iekšējo mājas apdari veica ar savām rokām pāris gadu laikā. Nekustamā īpašuma burbulis pārsprāga, un cilvēki zaudēja darbu. Alga samazinājās arī Olgas vīram. Kredīts viņiem jāmaksā vēl astoņi gadi. Taču viņi nesūdzas, ir pieraduši sev daudz ko atteikt. Un atkal jauns uzbrukums – nodoklis par māju. Kadastrālā vērtība nez kāpēc nenosaka to, ka viņi iegādājās pašu lētākos būvmateriālus, ne arī to, ka viņi māju cēla paši. Viņiem noteica tāpat kā kaimiņu greznajām savrupmājām – vairāk nekā 70 000 eiro.

– Iznāk, ka visi cilvēki Rīgā un Rīgas rajonā dzīvo ekskluzīvās mājās, kaut gan platība vairumā no tām nepārsniedz 150 kvadrātmetrus. Es nesaprotu, kāpēc manai ģimenei kaut kas ir jāmaksā? – ir neizpratnē Olga. – Valsts mums neko nav devusi, gluži otrādi, visu atņēma. Un tagad atkal gatavojas visu atņemt, ko mēs esam uzcēluši. Mēs nevaram no savām algām, no kurām maksājam par kredītu, vēl arī šādu naudu savākt nodoklim. Tad, kad mēs uzsākām celtniecību, nodokļu par māju valstī nebija. Visu nopirkām par nopelnīto naudu, no kuras mēs samaksājām pašvaldībai ienākuma nodokli. Tāpat visi, kuri nopirkuši dzīvokli, maksāja un maksā ienākuma nodokli no saviem ienākumiem. Es nesaprotu, kāpēc cilvēkiem, kuri ir privatizējuši dzīvokļus par sertifikātiem, – tādā veidā viņiem piešķīra mazu daļiņu no valsts īpašuma – jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Viņi jau vairākkārt ir apmaksājuši savu mājokli. Tāpēc man ir svarīgi, kas tālāk notiks ar šo iniciatīvu, zem kuras es parakstījos.

Pēdējā cerība – uz Eiropas tiesu

– Saeimā, uz kuru ManaBalss.lv nodeva savāktos parakstus, 11. maijā notika pirmā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, – stāsta Liāna Hiršsone. – Mēs tajā stāstījām, ka nekustamā īpašuma nodoklis kopš 2007. gada paaugstinājies 40 reižu, un strādājošais ar parastu algu to nevar samaksāt. Bet šajā gadījumā ar administratīvo tiesu īpašumu konfiscē un nodod tiesas izpildītājam. Sēdē piedalījās visu ministriju, Valsts zemes dienesta pārstāvji un deputāti. Mums bija saruna. Viņi teica, ka mūsu tabula, kurā parādām, ka Eiropas valstīs nav nodokļa par vienīgo mājokli, nav pareiza. Bet es to neesmu izdomājusi. Es apkopoju informāciju no informācijas aģentūrām, es lūdzu ārzemju latviešiem uzrakstīt man, kādus nodokļus viņi maksā. Finanšu konsultantu firma BDO veica mums pētījumu.

– Nākamā komisijas sēde notika 25. maijā. Uz to sapulcējās deputāti no visām frakcijām, ministriju pārstāvji, no Valsts zemes dienesta, Pašvaldību savienības, kā arī Darba devēju konfederācijas pārstāvji un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Tur mums teica, ka cilvēkiem, kuriem ir mazi ienākumi, nevajag dzīvot mājās. Tādējādi arī apliecina, ka valsts uzlikusi tādu nodokli, ka cilvēki ir spiesti iet projām no savas mājas, un valsts izdevusi tādu likumu, ka kadastrālā vērtība ļoti palielinās. Un pēc tam likumīgi ar nodokļa palīdzību konfiscē iedzīvotāju īpašumu, – saka skolotāja.

Taču Liāna Hiršsone nevēlas padoties. “Ja Saeima Latvijā atteiks mūsu iniciatīvai, kā tas jau notiek desmit gadus, tad ar parakstiem, kuri savākti ManaBalss.lv, un ar atbildēm, kurās mani pārliecina, ka viss ir likumīgi, mēs vērsīsimies Eiropas Cilvēktiesību tiesā”.