Pārtikas atkritumi – konteinerā, zupa – tualetē

Kā, izmantojot jaunos brūnos konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem, mazināt komunālo pakalpojumu rēķinus?

Kopš šī gada sākuma Latvijā ir ieviesta obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Šī ziņa daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem radījusi daudz jautājumu. Pagalmā jāatrod vieta papildu konteineram un jāievēro jauni šķirošanas nosacījumi. Uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem atbild atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma CleanR valdes priekšsēdētājs Valērijs Stankevičs.

Nešķirosiet – maksāsiet vairāk

– Kas tieši iedzīvotājiem ir mainījies atkritumu šķirošanas noteikumos pēc šī gada 1. janvāra un kādi būs paredzamie ieguvumi?

– Kopš šī gada 1. janvāra visā Latvijā bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir obligāta un bioatkritumu izvešanai ir pazemināts tarifs – tas ir par 40% mazāks nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.

Dzīvokļu īpašnieki, kas šķiro atkritumus, var samazināt ikmēneša atkritumu apsaimniekošanas rēķinu līdz pat 30%, jo atšķirotie stikla un vieglā iepakojuma (metāls, papīrs, plastmasa) atkritumi tiek izvesti bez maksas. Tā kā bioatkritumi šobrīd veido 30 līdz 50% no nešķiroto sadzīves atkritumu apjoma, tad biomasas atšķirošana samazinās nešķiroto atkritumu daudzumu. Tātad iedzīvotāji varēs samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru skaitu un to tukšošanas biežumu, līdz ar to samazinot kopējās izmaksas.

– Kāpēc iedzīvotājiem pašiem bez maksas jāšķiro atkritumi un vēl jāmaksā par to izvešanu, papildu atkritumu konteineriem un maisiem? Vai atkritumu šķirošana nav valsts un/vai pārstrādes uzņēmuma atbildība?

– Gandrīz visā pasaulē atkritumu apsaimniekošana notiek pēc principa, ka iedzīvotājam kā atkritumu radītājam ir jāsedz visas ar to utilizēšanu saistītās izmaksas. Jo mazāk iedzīvotāji šķiros atkritumus, jo šīs izmaksas būs lielākas. Savukārt Latvijas valdības kopējā politika ir vērsta uz vides aizsardzību un Eiropas Savienības Zaļā kursa klimata mērķu sasniegšanu, tādēļ tā veicina atkritumu šķirošanu gan ar nodokļu politiku, gan arī nodrošinot stikla un vieglā iepakojuma (metāla, papīra un plastmasas) izvešanu bez maksas, kā arī bioatkritumu apsaimniekošanu par zemāku tarifu.

Mums visiem līdz 2035. gadam būtiski jāsamazina nešķiroto atkritumu daudzums, un bioatkritumu atšķirošana ir viens no veidiem, kā to panākt. Mūsu pieredze liecina, ka privātmāju īpašnieki arvien biežāk pārtikas atkritumus kompostē paši, bet daudzdzīvokļu mājās šie atkritumi galvenokārt nonāk parastajos nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros.

– Kā tieši darbosies jaunā sistēma? Kam jārīkojas?

– Katrs joprojām izlemj pats, vai šķirot bioloģiskos atkritumus. Taču pašvaldībai no 1. janvāra ir pienākums šo iespēju iedzīvotājiem nodrošināt.

Jāatgādina, ka iedzīvotājiem, kuri neizvēlas bioloģiskos atkritumus atšķirot, nešķirotie atkritumi jāizmet sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros. Viņi nedrīkst izmest nešķirotus atkritumus brūnajos konteineros, lai iedzīvotāju, kuri šķiro savus atkritumus, darbs nebūtu veltīgs.

– Kas būs citādi, ja iedzīvotāji atkritumu utilizēšanas paradumus nemainīs – tie, kas šķiroja, – šķiros, bet pārējie to nesāks darīt?

– Pirms kāda laika veicām aptauju par atkritumu šķirošanas paradumiem, un daļa iedzīvotāju norādīja, ka nešķiro, jo mājā nav atbilstīgas infrastruktūras – nepietiek konteineru. Taču šo problēmu var atrisināt ātri un vienkārši – daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem jāvēršas pie savas mājas pārvaldnieka, savukārt privātmāju iedzīvotājiem šis jautājums jāatrisina tieši atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā. Lai uzstādītu šķirošanai, tajā skaitā arī bioloģiskajiem atkritumiem, paredzētos konteinerus daudzdzīvokļu mājas pagalmā, nav nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Pietiek, ka tikai viena dzīvokļa iedzīvotāji vēlas šķirot atkritumus.

Iepriekš minētajā aptaujā tikai 7% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno šķirot atkritumus, jo nesaprot, kāpēc tas jādara. Tātad, lai visi daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji sāktu aktīvi un pareizi šķirot atkritumus, mājas pārvaldniekam jāveic izglītojošs darbs.

– Kā mājas tiks nodrošinātas ar bioatkritumu konteineriem?

– Diemžēl atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam nav tiesību uzstādīt speciālos brūnos konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem, ja klients (apsaimniekošanas uzņēmums vai mājas īpašnieks. – red. piezīme) nav pasūtījis šo pakalpojumu. Ja daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vēlas sākt šķirot atkritumus, viņiem jāvēršas pie savas mājas pārvaldnieka, savukārt privātmāju iedzīvotājiem – tieši atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā.

– Cik bieži šie konteineri tiks iztukšoti, mazgāti, mainīti?

– Atkritumu konteinera tukšošanas regularitāti nosaka klients, piemēram, mājas apsaimniekošanas uzņēmums, atkarībā no tā, cik aktīvi iedzīvotāji piepilda konteinerus.

Daudzas pašvaldības, piemēram, Jūrmalas, Ropažu un Siguldas, savos saistošajos noteikumos ir iekļāvušas nosacījumu, ka iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus, ir tiesības sastādīt retāku konteineru tukšošanas grafiku nekā tiem, kas nešķiro. Ieguvēji ir tie, kas šķiro, – viņi ietaupa naudu. Aicinām arī citas pašvaldības pieņemt šādus noteikumus, lai veicinātu gan bioloģisko, gan citu atkritumu šķirošanu.

– Lasītājus ļoti satrauc sezonālais jautājums: ziemā visi bioloģiskie atkritumi konteinerā sasalst, bet vasarā to nevar atvērt neizturamās smirdoņas un kukaiņu dēļ. Kādi risinājumi paredzēti šādiem gadījumiem?

– Atgādināšu, ka neatšķiroti bioloģiskie atkritumi vienalga nonāk sadzīves atkritumu konteinerā un tāpat rada gan smaku, gan veicina kukaiņu piesaisti. Šīs problēmas risinājums ir maisa (bez folijas ieliktņiem vai plastmasas elementiem) izmantošana: bioloģiskos atkritumus var ērti izmest bioloģiski noārdāmā vai papīra maisiņā. Tos izmetot piemērotā maisā, tie nesasals, neizplatīs smakas, neparādīsies mušas utt.

Ieteicams īpašuma pārvaldniekam pašam ievietot bioloģiski noārdāmu maisu brūnajā konteinerā, lai tas saglabātos tīrs.

– Un, ja brūnajā konteinerā būs piemaisījumi, vajadzēs maksāt sodu?

– Katrai pašvaldībai var būt atšķirīgi nosacījumi par to, cik daudz neatbilstīgu atkritumu drīkst nonākt biomasas tvertnē. Tas nozīmē, ka atkritumu operators novērtē katra konteinera saturu. Ja iedzīvotāji rūpīgi šķiro atkritumus, nevajadzētu rasties situācijai, kad tiek iekasēta papildu maksa, bet, ja bioatkritumos regulāri tiek izmesti nešķiroti atkritumi, būvgruži u. c., tad šādi gadījumi varētu rasties.

Rīgā neatbilstīgu atkritumu piemaisījuma pieļaujamā robeža ir 20%.

– Kur ir garantija, ka paši atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki neiemet konteinerā neatbilstīgas lietas, lai palielinātu iedzīvotāju jau tā lielo maksu par atkritumu apsaimniekošanu vai arī lai iegrieztu viņiem sodu?

– Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki nav ieinteresēti, lai iedzīvotājiem zustu motivācija šķirot atkritumus. Galu galā katrreiz, kad šķirošanas konteinera saturs neatbilst prasībām, atkritumu uzņēmumam ir jāsedz papildu izmaksas, kas rodas, vedot atkritumus uz poligonu, un jānodrošina lieki izbraukumi konteineru papildu iztukšošanai.

Turklāt mūsu darbiniekiem nav ne mazākās iespējas ievietot nevēlamu saturu šķiroto atkritumu konteinerā, jo visas mūsu darba mašīnas ir aprīkotas ar videoreģistratoru, kas fiksē konteineru saturu, atkritumu sastāvu, izvešanas procesu, utt.

– Bet, ja iedzīvotāji atkritumus nešķiros vispār, vai viņiem tiks piemērots sods?

– Nē, viņi vienkārši maksās par visu atkritumu apjomu pēc augstākā tarifa – kā par nešķirotajiem atkritumiem.

RNP: iedzīvotājiem vairāk interesē tekstilizstrādājumi

Līdz 2023. gada maijam apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) konteinerus bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem ir uzstādījis vairāk nekā 1100 adresēs. Vasaras mēnešos pēc klientu lūguma to skaits tika samazināts līdz 600, un kopš rudens to skaits nav būtiski mainījies, stāsta RNP pārstāve Evija Pastalniece. Šobrīd RNP apsaimniekotajās mājās bioatkritumus šķiro aptuveni 25% iedzīvotāju.

– Diemžēl pieprasījums pēc šiem šķirošanas konteineriem šobrīd nav tik liels, kā gribētos, – stāsta Evija Pastalniece. – Analizējot klientu uzdotos jautājumus, jāsecina, ka šobrīd viņus vairāk interesē tekstilizstrādājumu šķirošana.

Speciālā biomaisā vai papīrā?

– Mūsu mājas vecākais pārmet iedzīvotājiem par dažādu, parastos plastmasas maisiņos ietītu pārtikas atkritumu izmešanu brūnajā konteinerā. Viņš stāsta, ka mums esot vajadzīgi speciāli maisiņi. Kur tādus ņemt?

– Bioloģiskos atkritumus tiešām atļauts izmest tikai bioloģiski noārdāmos vai papīra maisiņos bez folijas ieliktņiem vai plastmasas elementiem. Izvēloties bioloģiski noārdāmos maisiņus, jāpievērš uzmanība, vai tie patiešām ir bioloģiski noārdāmi, jo marķējums „BIO” nenozīmē, ka maisiņš sadalās. Uz maisa jābūt sertifikāta numuram EN 13432:2002 un frāzei Kompostējams produkts saskaņā ar EN 13432.

Biomaisus iespējams iegādāties, piemēram, uzņēmuma CleanR pašapkalpošanās portālā manai.videi.lv vai interneta veikalos. Tie kļūst arvien pieejamāki arī mazumtirdzniecības veikalos.

– Vai var izmantot parastos plastmasas maisiņus, lai netērētu naudu speciāliem maisiņiem? Vienkārši neizmetiet to kopā ar bioloģiskajiem atkritumiem: izkratiet bioloģiskos atkritumus no maisa un pašu maisiņu iemetiet konteinerā, kurā paredzēts mest plastmasu.

– Sāksim ar to, ka var atgriezties pie aizmirstās metodes un virtuvē bez jebkāda maisa vienkārši nolikt atsevišķu trauku pārtikas atkritumiem un periodiski to mazgāt. Bioatkritumus var izmest arī parastajā plastmasas maisiņā, taču šajā gadījumā ir svarīgi, lai plastmasas maisiņš netiktu iemests brūnajā atkritumu tvertnē.

Vēl viena iespēja ir iegādāties kompostēšanas tvertni. Mūsu pieredze liecina, ka kompostu veido arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, uz balkona uzstādot speciāli kompostēšanai paredzētu kasti.

– Kā atkritumu mašīnas brigāde sapratīs, ka bioatkritumi izmesti pareizajos, nevis parastos plastmasas maisiņos? Kā tos atšķirt?

– Visiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem pirms atkritumu izvešanas ir vizuāli jāpārbauda konteinera saturs. Ja, piemēram, stikla vai vieglā iepakojuma taras konteinerā tiek konstatēts neatbilstīgi piemaisījumi, kas sabojā pārējo konteinera saturu, tad šie atkritumi tiek izvesti kā sadzīves atkritumi, nevis bez maksas, bet par nešķiroto atkritumu tarifu.

Tas pats attiecas uz bioatkritumiem – ja šajā konteinerā būs iemesti pārtikas atkritumi plastmasas iepakojumā vai plastmasas maisiņā, izlieta zupa vai cits šķidrums, piemēram, piens, izmesti tūju zari vai citas šī auga atliekas, tad tie vairs nebūs bioatkritumi, bet gan sadzīves atkritumi, kas tiek apglabāti poligonā par nešķiroto atkritumu cenu.

Tūju atliekas – zari, zaļā masa, miza – ļoti slikti sadalās un tāpēc netiek uzskatīti par bioloģiskiem atkritumiem.

Ko drīkst mest bioloģisko atkritumu konteineros?

■ Bojātu pārtiku.

■ Pārtikas pārpalikumus.

■ Cietus neēdamus dārzeņus un augļus, to mizas.

■ Gaļu, svaigi un termiski apstrādātus gaļas produktus, zivis, to asakas un subproduktus.

■ Riekstu un olu čaumalas.

■ Graudaugus, maizi, miltus un no tiem gatavotus produktus.

■ Kafijas un tējas biezumus bez maisiņiem vai filtriem.

■ Grieztus ziedus (ja nepieciešams, arī telpaugus kopā ar augsni).

■ Dārza atkritumus, tai skaitā nelielus līdz 50 cm garus krūmus un koku zarus ar diametru līdz 2 cm.

Lai nekļūdītos izmetot

– Ko darīt ar termiski neapstrādātiem produktiem? Teiksim, ja kaut kas virtuvē ir sabojājies, piemēram, gaļas atgriezumi?

– Gaļas produktus var izmest brūnajā konteinerā, jo tie bioloģiski noārdās. Taču, ja cilvēkam nav skaidrības, kurā konteinerā ko iemest, visdrošāk nesaprotamo lietu ir ievietot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā.

– Kur likt pusšķidros pārtikas atkritumus: jogurtu, skābo krējumu, mērces, zupas pārpalikumus? Kur likt kaulus?

– Biokonteinerā nedrīkst liet šķidrus atkritumus, piemēram, zupu, pienu vai kefīru. Jogurta un krējuma gadījumā jāskatās arī uz to konsistenci – ja tie ir šķidri, tad nevajag izliet konteinerā.

– Ko darīt ar bioloģisko papīru, papīra salvetēm, sērkociņiem, augiem?

– Izlietotās papīra salvetes, virtuves dvieļi un tualetes papīrs jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā, bet sērkociņus var iemest biokonteinerā.

Papīrs ir jāizmet konteinerā vieglajam iesaiņojumam kopā ar citu papīra, plastmasas vai metāla iepakojumu.

Savukārt brūnajā tvertnē atļauts mest augus un to saknes, lapas, zāli, zarus, kuru diametrs nepārsniedz divus centimetrus, mulču, telpaugus un novītušas puķes. Turpat var droši iemest arī virtuves atkritumus un neiepakotas pārtikas paliekas, piemēram, dārzeņu un augļu atkritumus, mizas un serdes, graudaugus un no tiem gatavotus produktus – maizi un konditorejas izstrādājumus, čaumalas, cietos piena produktus, piemēram, sieru un biezpienu, kafijas vai tējas biezumus utt.

– Kur izmest autiņbiksītes, higiēnas preces un daudz ko citu, kas neietilpst nevienā kategorijā? Parafīna sveču, trauku sūkļu, mazgāšanas lupatiņu, lupatas, vecas rotaļlietas utt.?

– Vienreizējās lietošanas bērnu autiņbiksītes, sieviešu higiēnas maisiņus vai tamponus drīkst izmest tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā. Tie ir sadzīves atkritumi, lai gan uz iepakojuma var norādīt, ka produkts ir videi draudzīgs.

Nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā tiek izmests arī parafīns, izlietotie sūkļi un tamlīdzīgi tīrīšanas līdzekļi. Savukārt, ja tās ir labā stāvoklī, iesakām mīkstās rotaļlietas ziedot labdarībai, savukārt, ja tās vairs nav derīgas lietošanai un ir nelielas, tad iemest parasto sadzīves atkritumu konteinerā. Principiāli svarīgi, lai šīs rotaļlietas nebūtu darbināmas ar baterijām, jo tādā gadījumā tās ir uzskatāmas par elektroierīcēm, ko nedrīkst izmest nevienā no konteineriem, bet tās jānogādā speciālā savākšanas punktā.

– Ko darīt tiem, kas dzer tēju no maisiņiem? Vai tiešām izlietotais maisiņš ir jāsadala – biezumi jāmet vienā konteinerā, bet maisiņš ar aukliņu ar papīru citā?

– Jā, tējas biezumus biokonteinerā var izmest tikai bez iepakojuma. Ja tēja bijusi maisiņā un cilvēks nevēlas ķimerēties ar maisiņa sadalīšanu, tad labāk to visu izmest sadzīves atkritumu konteinerā.

– Šis jautājums neattiecas uz bioatkritumiem, bet šķirotajiem: vai plastmasas iesaiņojums ir jāizmazgā un no stikla burkām un pudelēm jānokasa papīra etiķetes?

– Vieglā iepakojuma konteinerā ir aizliegts izmest iepakojumu ar pārtikas atliekām – tādā veidā tiks sabojāts viss konteinera saturs. Pirms iepakojuma izmešanas tas tiešām ir jāizkrata vai jāizskalo. Tāpat svarīgi šajā konteinerā nemest slapjus atkritumus, jo tie var sabojāt arī jau sašķiroto materiālu.

Stikla pudeles un burkas var izmest stiklam paredzētajā konteinerā, tikai ar noņemtiem vāciņiem un noskrūvētiem korķiem. Gan pudeles, gan skārdenes var izmest ar visām etiķetēm, ja vien traukos nav pārtikas vai dzērienu atlieku.

Stiklam paredzētajos konteineros aizliegts izmest spoguļus, vāzes, glāzes, krūzes, logu un automašīnu logu stiklu u. c.

Lai gan pudeles drīkst un vajag izmest stiklam paredzētajos konteineros, viena no Latvijā populārākā alkoholiskā dzēriena – Rīgas melnais balzams – pudeles šajā konteinerā mest nedrīkst, jo šo dzērienu nepilda stikla, bet gan māla pudelē.

Jaukto atkritumu konteineri bija un būs!

– Daudzi uzskata, ka lētāk un vienkāršāk būtu atstāt visu kā ir un maksāt par sadzīves atkritumu izvešanu par pilnu tarifu, nevis šķirot...

– Kā jau teicu, pieredze rāda, ka šķirošana var samazināt iedzīvotāju rēķinus par atkritumu apsaimniekošanu pat par 30%. Ekonomēt vai ne, tas ir pašu iedzīvotāju lēmums.

Savukārt tiem, kas atkritumus nešķiro, tuvākajos gados, visticamāk, pieaugs maksa par atkritumu izvešanu, jo Eiropas Komisija mums ir izvirzījusi mērķi poligonos noglabāt ne vairāk par 10% no visiem atkritumiem. Šis skaitlis ir jāsasniedz līdz 2035. gadam, tāpēc cilvēkus motivēs, cita starpā, palielinot dabas resursu nodokli nešķirotajiem atkritumiem. Pašlaik aptuveni 55% no mūsu atkritumiem nonāk poligonos, tādēļ varam rēķināt izmaksu progresiju.

– Lasītāji uztraucas, ka, šādā veida šķirojot atkritumus, pazudīs konteineri nešķirotiem atkritumiem. Vai viņus var nomierināt?

– Noteikti. Konteineri sadzīves nešķirotajiem atkritumiem arī turpmāk atradīsies iedzīvotāju pagalmos, jo ir vairāki atkritumu veidi, kurus nav iespējams sašķirot. Turklāt vienmēr ir un būs cilvēki, kuri nevēlēsies šķirot. Tomēr atgādinām, ka viss, kas izmests kopā ar sadzīves atkritumiem, tiks nogādāts poligonā, savukārt stikla un vieglā iesaiņojuma konteineru saturs tiek pārstrādāts otrreizējai izmantošanai, bet bioatkritumi tiek izmantoti enerģijas ražošanai.

– Vai ir zināms, kāda iedzīvotāju daļa šobrīd šķiro atkritumus?

– Mūsu uzņēmums ikdienā apkalpo vairāk nekā 85 000 objektu, kuros uzstādīti atkritumu konteineri. Mūsu pieredze liecina, ka pēdējos gados ir pieaudzis šķiroto atkritumu daudzums un uzlabojusies šķirošanas kvalitāte.

Lai gan iedzīvotāji izrāda arvien lielāku interesi arī par bioloģiski noārdāmo atkritumu atšķirošanu, māju pārvaldītāji joprojām nesteidzas pagalmos uzstādīt brūnos konteinerus. Šobrīd esam uzstādījuši ap 2000 biokonteineru. Jebkuru izmaiņu un jaunu paradumu ieviešana prasa laiku, tāpēc iedzīvotāju aktivitāte var pieaugt, īpaši tuvojoties pavasara un vasaras sezonai, kad radīsies vairāk bioloģisko atkritumu – zāle, sīki zari, mulča u.c.