Kurš seko līdzi ūdens kvalitātei?

Speciālists: „Nekad neaizmirsīšu, kā viens cilvēks  nopietni stāstīja, ka no ūdens krāna tek benzīns. Citā gadījumā klients sūdzējās, ka ūdenī esot tārpi”

„Kādu dienu ievēroju, ka krāna ūdenim parādījusies ļoti nepatīkama smaka,” raksta Rasma Tūra no Rīgas pilsētas Iļģuciema apkaimes. „Noliku ūdeni nostāvēties un ievēroju, ka trauka dibenā izgulsnējušās rūsas krāsas nogulsnes. Biju ārkārtīgi sašutusi, ka uzņēmuma Rīgas ūdens darbinieki atteicās ierasties un paņemt analīzes ūdenim. Ko mēs dzeram, un kurš seko līdzi ūdensvada ūdens kvalitātei?”

Mūsu redakcija ik pa laikam saņem līdzīga satura sūdzības. Jautājumus, kas sakrājušies, uzdevām  Rīgas ūdens Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas dzeramā ūdens kontroles grupas vadītājai Andai Puļķei.

No kurienes saņemam ūdeni?

Iesākumā – tikai fakti. Rīgas pilsētai dzeramo ūdeni iegūst no diviem avotiem: virszemes ūdenskrātuves Daugava (48%) un pazemes ūdenskrātuves Baltezers–Zaķumuiža (52%).

Tiek uzskatīts, ka ūdeni no Baltezera saņem pilsētas labā krasta apkaimes – centrs, Teika, Jugla, Pļavnieki, Purvciems u.c. Savukārt pilsētas kreisais krasts – Pārdaugava, Imanta, Zolitūde, Ziepniekkalns u.c. apkaimes – tiek apgādātas no Daugavas.

Patiesībā ūdens atsevišķu apkaimju maģistrālajos ūdensvados var sajaukties. Piemēram, ja pilsētas centra un Ķengaraga apkaimes iedzīvotāji ūdeni patērē vairāk, tad daļu no ūdens viņi  saņem no virszemes ūdenskrātuves.

Pirms ūdeni piegādā patērētājiem,  uzņēmumā Rīgas ūdens veic tās attīrīšanu. Stacijā Daugava ūdeni vispirms ozonē, lai novērstu mikrobioloģisko piesārņojumu, pēc tam ar alumīnija sulfātu tiek atdalīti fiziskie piemaisījumi. Beidzamais etaps ietver ūdens filtrēšanu caur smilts–ogļu filtriem.

Stacijā Baltezers no pazemes avotiem iegūtais ūdens jau ir attīrīts ar dabas filtriem, papildu apstrāde ir nepieciešama tikai dzelzs pārpalikuma novēršanai.

Rīgā – 30 kontrolpunkti

– Mūsu laboratorija kontrolē ūdens kvalitāti attīrīšanas stacijās, – stāsta Anda Puļķe. – Mēs to darām visas 365 dienas gadā, pārbaudot visus attīrīšanas posmus, turklāt mēs pārbaudām ūdens kvalitāti arī Rīgas ūdens maģistrālajos tīklos. Tam mums ir 30 kontrolpunkti. Katru dienu pēc plāna paņemam ūdeni ne mazāk kā astoņās vietās.

– Jūsu darbinieki ņem ūdens paraugus arī dzīvokļos?

– Nē, ūdens ņemšanas vietas iepriekš ir apstiprinājusi Veselības inspekcija, turklāt paraugus mēs ņemam tikai sabiedriskajās vietās, piemēram, bērnudārzos, skolās vai degvielas uzpildes stacijās. Diezin vai kāds no iedzīvotājiem piekritīs, ja viņam katru dienu pulksten 8.00 pie durvīm zvanīs mūsu darbinieks ar sveicienu: „Labrīt, esmu ieradies pēc ūdens!”

Ir signāli!

– Vai uzņēmums Rīgas ūdens reaģē uz iedzīvotāju, kuri nav apmierināti ar ūdens kvalitāti, sūdzībām?

– Jā, bet sūdzību pārbaudīšanai mēs ūdens paraugu ņemam nevis dzīvoklī, bet gan tuvākajā hidrantā. Tas ir tādēļ, ka uzņēmums Rīgas ūdens par ūdens kvalitāti atbild līdz ievadam mājā.

– Kas notiek, ja pārbaude uzrāda neapmierinošu ūdens kvalitāti?

– Tādā gadījumā maģistrālā ūdensvada attiecīgais posms ir jāizskalo. Uzņēmums Rīgas ūdens speciālo aprīkojumu cauruļu attīrīšanai ar gaisa un ūdens impulsu strūklu palīdzību ir iegādājies jau pirms vairākiem gadiem.

– Kādas sūdzības galvenokārt saņemat no iedzīvotājiem?

– Visbiežāk iedzīvotāji sūdzas, ka ūdens izskatās saduļķots. Parasti šo īslaicīgo parādību izraisa remontdarbi, un tas neapdraud ne dzīvību, ne veselību. Savukārt reāls piesārņojums, ar kuru mēs visbiežāk saskaramies, ir paaugstināts dzelzs un mangāna saturs ūdenī.

Par garšu un krāsu vienprātības nav

– Vai ir jēga sūdzēties, ja vienu dienu ūdenim no krāna bija neparasta garša vai krāsa?

– Protams, Rīgas ūdens ir jāinformē. Nesaņemot informāciju, mēs nevaram novērst problēmu, bet mēs nepārbaudīsim ūdens kvalitāti dzīvoklī. Atkārtoju – mēs ņemam paraugu no maģistrālā ūdensvada.

– Kā rīkoties, ja Rīgas ūdens laboratorijas pārbaude ir uzrādījusi labu ūdens kvalitāti pie ūdens ievada mājā, bet pa krānu dzīvoklī tik un tā tek rūsains ūdens, kurš turklāt nejauki ož?

– Šajos gadījumos iedzīvotājiem jāvēršas pie savas mājas pārvaldnieka, jo problēma ir mājas iekšējā ūdensvada stāvoklī.

– Vai iedzīvotāju sūdzības vienmēr ir pamatotas?

– Daudzu darba gadu laikā, protams, nācies saskarties arī ar, teiksim, kuriozām sūdzībām. Nekad neaizmirsīšu, kā viens cilvēks  nopietni stāstīja, ka no ūdens krāna tek benzīns. Citā gadījumā klients sūdzējās, ka ūdenī esot tārpi. Pārbaudot šo gadījumu, atrisinājums bija gluži prozaisks – cilvēks ūdeni bija ielējis netīrā katlā un uzskatījis, ka makaronu atliekas ir tārpi. Gadās saņemt rīdzinieku jautājumus: „Kas noticis ar ūdens kvalitāti? Kāpēc beidzamajā laikā pēc mazgāšanās āda kļūst ļoti sausa?” Iemesls visbiežāk ir nepareiza dušas gēla izvēle.

– Cik ūdens paraugu jūs pārbaudāt, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām?

– Piemēram, tikai vakar mūsu laboratorijā tika saņemti vienpadsmit šādi paraugi. Daļa neatbilda normatīviem, tāpēc mums nāksies veikt atkārtotu paraugu ņemšanu un to pārbaudi.

– Cik maksā šāda pārbaude?

– Iedzīvotājiem pārbaudes ir bez maksas. Turklāt mēs klientam paziņojam, kādu rezultātu uzrādīja laboratorijas analīzes.

Dzelzs daudzums samazinājies

– Kā pēdējo gadu laikā mainījusies uzņēmuma Rīgas ūdens piegādātā ūdens kvalitāte?

– Izmaiņas patiešām ir, un tās ir lielas. Kā piemēru minēšu ūdens parametru – ūdens duļķainums, ko mēra īpašās duļķainības vienībās. Iepriekšējā periodā duļķainuma rādītājs līdz 5 vienībām tika uzskatīts par pieņemamu. Tagad šis rādītājs nedrīkst pārsniegt 3, daudzos gadījumos tas nepārsniedz 0,3–0,6 vienības.

– Kā ar dzelzs saturu Rīgas ūdens piegādātajā ūdenī?

– Augsts dzelzs saturs ir raksturīgs ūdenim, ko iegūst ūdens ņemšanas vietā Baltezers–Zaķumuiža, taču 2015. gadā Baltezerā tika uzcelta papildu ūdens attīrīšanas stacija, kuras uzdevums ir filtrēt ūdeni no dzelzs un mangāna pārpalikumiem. Patlaban Rīgas ūdens kvalitāte pilnībā atbilst Ministru kabineta prasībām.

– Kādēļ tik un tā ūdenim gadās nepatīkama dzelzs piegarša?

– Ūdensvads Rīgā nav jauns, ekspluatācijas gados uz tā sienām izveidojušies dzelzs un mangāna nogulumi. Lai no tiem atbrīvotos, uzņēmums veic maģistrālo tīklu profilaktisko mazgāšanu. Protams, ņemot vērā Rīgas ūdensvadu tīklu garumu, mazgāšana nevar būt viena gada jautājums, bet izstrādātā metodika ļauj pakāpeniski uzlabot ūdens kvalitāti.

– Kā rīkoties, ja nepatīkamās piegaršas cēlonis meklējams kaut kur mājas iekšējā ūdensvada sistēmā?

– Tā patiešām ir problēma, īpaši Rīgas centrā. Kardinālais problēmas risinājums ir visa ūdensvada nomaiņu, turklāt ir vēl viena problēma – iedzīvotāji ļoti taupa ūdeni. Patiesībā no rīta uzreiz ņemt ūdeni dzeršanai nedrīkst, jo ūdens visu nakti ir stāvējis caurulēs. Ūdens pirms lietošanas ir jānotecina. Piemēram, pirms paraugu noņemšanas mēs notecinām ūdeni līdz pat trim minūtēm, kamēr tas kļuvis pavisam auksts. Jo augstākā mājas stāvā dzīvojat, jo ilgāk ieteicams no rītiem notecināt ūdeni, pirms izmantot to pārtikā.

Piemaisījumi izrādās noderīgi?

– Cik ciets ūdens ir Rīgā?

– Ūdens pie mums ir vidēji ciets, bet jāteic, ka cietības normatīvi Latvijā nepastāv. Cietība ir atkarīga no kalcija un magnija sāļu satura ūdenī (Rīgā šis rādītājs ir 1,5–2 mmoll/litrā), stacijā Balt­ezers ūdenī piemaisījumu ir nedaudz vairāk nekā stacijas Daugava ūdenī).

– Vai šos piemaisījumus iespējams novērst pilnībā?

– Cietības nav tikai pilnīgi destilētā ūdenī, bet šāds ūdens nav derīgs un tas nav arī garšīgs.

Gaistoša viela

– Vai uzņēmums Rīgas ūdens turpina hlorēt ūdeni?

– Jā, mēs tiešām pievienojam ūdenim hloru, bet tik minimālos daudzumos, ka parasti tā klātbūtni nejūt. Hlors ir nepieciešams ūdens dezinfekcijai, jo ar ozonējumu var izrādīties par maz.

– Jūs apgalvojat, ka hlors tiek pievienots ļoti maz, tomēr dažkārt ir jūtama specifiskā smarža.

– Specifiskā smarža var parādīties laikā, kad notiek ūdensvada profilaktiskā dezinfekcija, kuru uzņēmums veic reizi divos gados. Pirms darbu sākšanas attiecīgo rajonu iedzīvotāji tiek brīdināti. Hlora smaku pēc ūdensvada dezinfekcijas var sajust ne ilgāk kā vienu–divas dienas.

– Vai hlors nav kaitīgs tiem rīdziniekiem, kuri pieraduši ūdeni dzert tieši no krāna?

– Tādā daudzumā, kādā to izmanto Rīgas ūdens, hlors nevar nodarīt nekādu kaitējumu, turklāt hlors ir ļoti gaistoša viela.

– Vai tas nozīmē, ka pirms dzeršanas ūdens nav jānostādina?

– Tādas nepieciešamības nav. Daudz svarīgāk ir notecināt ūdeni no rīta pirms tā lietošanas.