Un tad gaiss būs tīrs?

Vai tiešām Rīgā aizliegs ne tikai malkas krāsnis, bet arī gāzes katlus? Papūlēsimies tikt skaidrībā ar jaunajiem pašvaldības noteikumiem

2021. gada beigās Rīgas valstspilsētas pašvaldība pieņēma jaunus noteikumus, kas turpmāk regulēs prasības apkurei un apkures ierīcēm. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir sapratuši vienu: pašvaldība aizliegs krāsns apkuri un arī individuālos katlus, tādēļ šiem iedzīvotājiem būs jāmaksā par pieslēgšanos centralizētajai apkurei. Vai tiešām tā būs?

Svarīgi zināt

Rīgas valstspilsētas pašvaldība tiešām ir pieņēmusi noteikumus, kuros izvirzītas principiāli jaunas prasības apkures ierīcēm. Jaunie noteikumi saucas Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. Jaunā regulējuma mērķis ir cīņa par gaisa tīrību galvaspilsētā.

Vai kas mainījies?

Saskaņā ar noteikumiem visa Rīgas teritorija ir sadalītas trīs zonās.

■ I zonā – visproblemātiskākajā – ietverts praktiski viss galvaspilsētas centrs, lielākā daļa Āgenskalna, Teikas un citas teritorijas.

■ II zonā galvenokārt iekļauti tuvīnie Pārdaugavas rajoni.

■ III zonā iekļauta visa pārējā galvaspilsētas teritorija.

Kas jāņem vērā katrā zonā?

Katras zonas iedzīvotājiem ir paredzēti atšķirīgi ierobežojumi. Visstingrākie apkures veida izvēles ierobežojumi būs cilvēkiem, kuru dzīvesvieta atrodas I zonā jeb galvaspilsētas centra rajonos. Visnebūtiskākie ierobežojumi paredzēti III zonai, kur dzīvo aptuveni 80% rīdzinieku.

Kas rīdziniekiem tiks liegts?

Patiesībā aizliegums ir vienkāršs un stingrs: Rīgā turpmāk nevarēs siltuma ražošanai kā kurināmo izmantot ogles un šķidro kurināmo – dīzeļdegvielu vai mazutu.

Vai taisnība, ka arī malkas krāsnis aizliegs?

Malkas krāsnis patiešām nonākušas zem sitiena, īpaši – krāsnis pilsētas centrā un rajonos, kuri ietilpst galvaspilsētas I zonā.

Noteikumos norādīts, ka I zonā aizliegts būvēt, nomainīt vai uzstādīt stacionāras iekārtas, kurās izmanto cieto kurināmo. Šeit ir paredzēts izmantot tikai bezemisijas siltuma avotus, tādus kā elektrība, siltumsūkņi vai centrālā apkure.

Īpašos izņēmuma gadījumos I zonā tiks atļauts uzstādīt individuālos gāzes katlus, bet tikai ar pašvaldības siltumapgādes komisijas atļauju, kurai jāatzīst, ka mājas (vai dzīvokļa) pieslēgšana centrālajai apkurei ir ekonomiski nelietderīga.

Tajā pašā laikā noteikumos nekas nav sacīts par esošo malkas krāšņu steidzamu demontāžu. Tas nozīmē, ka pilsētas centrā esošās savlaicīgi saremontētās krāsnis vēl joprojām drīkst izmantot.

Ko noteikumi paredz krāsnīm II un III zonā?

II zonā krāšņu apkuri gaida sarežģījumi: jaunu krāšņu būvniecība netiek pieļauta, esošo krāšņu nomaiņa – ļoti sarežģīta. Ja krāsns izgājusi no ierindas, tad vispirms iedzīvotājiem jāvērtē iespēja pieslēgties centrālajiem siltumtīkliem, ierīkot elektrisko apkuri vai uzstādīt siltumsūkni. Ja  neviens no variantiem nav iespējams vai ekonomiski nav lietderīgs, tad II zonas iedzīvotājiem tomēr ir atļauts veco malkas krāsni nomainīt uz jaunu. Galīgo lēmumu pieņem pašvaldības siltumapgādes komisija.

III zonā malkas krāsnis netiek aizliegtas, bet pirms jaunas krāsns būvniecības dzīvokļa īpašniekam tomēr būs jāpierāda, ka konkrētajā adresē pieslēgšanās centrālajai apkurei vai siltumsūkņa būvniecība ir pārlieku dārga.

Remontēt esošu krāsni būs atļauts bez pašvaldības piekrišanas, tādēļ, ja radīsies nepieciešamība, ierobežojumus būs iespēja apiet.

Kā ar gāzes katliem – tagad tie kļuvuši kaitīgi?

Ar gāzes katlumājām un individuāliem gāzes katliem Rīgā tiešām būs grūtības. Rīgas valstspilsētas pašvaldības jauno noteikumu 10.2. punktā teikts, ka Rīgā aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Fosilā degviela ir ogles, nafta, kūdra un dabasgāze.

Tajā pašā laikā noteikumos ir atruna: saistošo noteikumu 10. punkts spēkā stājas 2025. gada 1. janvārī.

Līdz kuram laikam atļauts  uzstādīt gāzes katlus?

Paredzams, ka atļauju gāzes katla uzstādīšanai Rīgā varēs saņemt līdz 2025. gada sākumam, turklāt šī atļauja būs spēkā piecus gadus – līdz 2030. gadam.

Gāzes katla nominālais kalpošanas ilgums ir 15 gadi, līdz ar to pēc 2045. gada dzīvokļu un māju īpašnieki var nonākt grūtā situācijā. Viņiem būs jāizvēlas jauns apkures veids.

Mājoklī jau ir gāzes katls. Kas notiks tālāk?

Apspriežot jaunos noteikumus, rīdzinieki bieži jautā, ko darīt, ja dzīvoklī jau uzstādīts gāzes katls, bet pēc 2025. gada viņš izies no ierindas? Vai būs iespējams uzstādīt jaunu katlu bez speciālas atļaujas?

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā noskaņojums ir strikts: pēc 2025. gada nebūs iespējams saņemt atļauju jauna gāzes katla uzstādīšanai, pat ja tikai plānots aizstāt veco ierīci.

Kas vēl jāzina iedzīvotājiem?

Rīgas iedzīvotājiem līdz 2023. gada 31. decembrim Rīgas enerģētikas aģentūrā jāreģistrē jebkuras viņu rīcībā esošās apkures ierīces – gāzes katli, siltumsūkņi, malkas krāsnis un kamīni, elektriskās ierīces. Saņemot informāciju par esošo apkures ierīci, aģentūras darbinieki jebkurā laikā varēs ierasties uz pārbaudi.

Kādi sodi paredzēti par noteikumu neievērošanu?

Krāsns vai gāzes katla īpašnieku, kas pārkāps Rīgas valstspilsētas pašvaldības noteiktās prasības, varēs sodīt ar naudas sodu līdz 350 eiro.

Kur uzzināt, kādā zonā atrodas dzīvesvieta?

Pilnu Rīgas valstspilsētas pašvaldības noteikumu tekstu par galvaspilsētas dalīšanu zonās un apkures elementu izvēli var atrast šeit. Turpat arī publicēta Rīgas zonējuma shēma, kurā būs viegli atrast ielas un pat mājas.