10 naivi jautājumi par siltumu

Kad pieslēgs apkuri?

– Daudzi Rīgas iedzīvotāji kļūdaini gaida apkures pieslēgšanu masveidā, kad diennakts vidējā ārgaisa temperatūra trīs dienas būs noturējusies +8 grādu atzīmē. Diemžēl šī likuma norma nedarbojas jau ļoti sen. Māju apkuri nesāk un nebeidz AS Rīgas siltums. Tas notiek pēc mājas kopīpašnieku lēmuma, ko viņi pieņēmuši ar vairākuma balsojumu. Par lēmumu iedzīvotāji informē mājas pilnvaroto personu, ja tāda ir, vai arī pārvaldnieku, kurš ar lūgumu par apkures pieslēgšanu (vai atslēgšanu) vēršas AS Rīgas siltums.

Kādēļ dažām mājām apkure jau ir, bet citām – vēl nav?

– Pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp mājas pārvaldnieku un AS Rīgas siltums, piegādātājs siltumenerģiju nodrošina mājām, kuru siltummezgli ir pieņemti ekspluatācijā un nav parādu par iepriekš piegādāto siltumenerģiju.

Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu pieņem to dienu, kad siltuma padeve nodrošināta vairāk nekā 50% ēku Rīgā. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka ir klienti, kas apkuri neatslēdz pat vasarā, lai lietainās un vēsās dienā mājokļos būtu silti un mājīgi. Lūk, arī atbilde uz jautājumu, kādēļ dažās mājās apkure ir, bet citās – nav.

Kādēļ vienā dienā radiatori ir siltāki, citā – vēsāki?

– Reizēm pilsētnieki ir pārsteigti, ka siltums radiatoros nav vienmērīgs. Automatizētā individuālā siltummezgla priekšrocība ir iespēja regulēt siltumu radiatoros atkarībā no konkrētā lietotāja maksātspējas un komforta izjūtas. Tas neļauj telpām pārkarst un arī pārmēru atdzist. Ir pat iespējams izvirzīt speciālus nosacījumus atkarībā no ārgaisa temperatūras – ja laukā kļūst aukstāks, telpās automātiski temperatūra paaugstinās, un otrādi.

Vēlamos parametrus siltummezglā uzstāda to apkalpojošais uzņēmums pēc mājas iedzīvotāju norādēm. Siltummezgls uzskaita tikai iedzīvotāju patērēto siltumenerģiju, un tikai par to tiek izrakstīti rēķini. Automātiskie individuālie siltummezgli siltumu ļauj izmantot ekonomiski un racionāli.

Vai ziemā ir jāvēdina telpas? Kā to darīt pareizi?

– Apkures sezonā ir ļoti svarīgi vēdināt telpas. Taču ilgstoša logu atvēršana vēdināšanas režīmā ir ļoti izšķērdīga siltuma izmantošana. Tādā veidā tiek zaudēts pārāk daudz siltuma. Racionālai vēdināšanai ieteicams 1–2 reizes dienā pilnībā atvērt logu uz 5–10 minūtēm. Šajā laikā ir svarīgi aizvērt termostata vārstu.

Ko dod termoregulatora uzstādīšana uz radiatoriem?

– Termoregulators ir ierīce, kas aprīkota ar termostatu komforta nodrošināšanai telpā. Tas mēra temperatūru telpā un atbilstoši vēlamajai temperatūrai maina siltuma piegādes režīmu radiatoros. Piemēram, ja termoregulatora vārsts ir iestatīts uz režīmu 3, tiks uzturēta vidējā temperatūra +18… +20grādi. Ja vēlamā temperatūra ir sasniegta, termostats pārtrauc siltuma piegādi radiatorā.

Kāda ir vēlamā komforta temperatūra telpā?

– Mainot gaisa temperatūru telpās, ir iespējams panākt ievērojamu ekonomiju. Telpas, kuras netiek izmantotas vai kuras paredzēts atstāt uz ilgu laiku, vēlams apsildīt līdz +16…+17 grādiem. Ieteicamā komforta temperatūra ir +20…+22 grādi. Nakts stundās temperatūru noteikti vajadzētu samazināt.

Kāda ir radiatoros esošā šķidruma temperatūra?

– Ja laukā gaisa temperatūra ir –20 grādi, tad radiatoros cirkulējošā šķidruma temperatūra var sasniegt pat +85…+90 grādu karstumu. Savukārt, ja āra gaiss ir +8 grādi, temperatūra šķidrumam radiatoros nepārsniegs +30 grādus.

Cik ilgi kalpo radiatori?

– Apkures sistēmā cirkulējošais ūdens nav agresīvs, tādēļ radiatorus nebojā. Diemžēl nekur nav noteikti radiatoru kalpošana laiki, tādēļ nav zināms, cik bieži tos vajadzēs mainīt. Gadās, ka radiatori kalpo 20 gadus, bet ir gadījumi, kad tie nokalpo pat 50 gadus. Katrs gadījums ir individuāls.

Cik liels bija rīdzinieku parāds AS Rīgas siltums, apkures sezonai beidzoties?

– 2017./2018. gada apkures sezona beidzās aprīlī, un tad galvaspilsētas iedzīvotāji Rīgas siltumam bija parādā 13 miljonus eiro, taču, kā jau ierasts, vasaras mēnešos iedzīvotāji spēja parādu nomaksāt par 90%.

Runā, ka Rīgas siltums gūst solīdu peļņu. Kur paliek šī nauda?

– 2018. gada 17. aprīļa akcionāru sēdē tika nolemts 3,7 miljonus jeb 48% procentus no iepriekšējās sezonas peļņas novirzīt siltuma zudumu novēršanas pasākumu veikšanai. Savukārt 4 miljonus jeb 52% no peļņas lēma izmaksāt dividendēs. Būtībā šī nauda nonāca Rīgas pašvaldības budžetā, jo pašvaldība ir uzņēmuma Rīgas siltums galvenais īpašnieks.

Arī lasiet: Rīgā pieslēgta apkure!