Ūdens korekcija – 0,2% mēnesī!

Kā izbeigt strīdu ar uzņēmumu Rīgas ūdens, samainīt mājā caurules un pārvarēt problēmu – ūdens zudumi? Atbildes uz šiem jautājumiem – mājas Lemešu ielā 17, Rīgā, apsaimniekošanas pieredzē

Oktobrī Rīgas apsaimniekotāju asociācija dzīvokļu īpašniekiem, māju vecākajiem un visiem interesentiem organizē semināru par tēmu “Ūdens zudumi mājā – cēloņi un risinājumi”, citiem vārdiem, palīdzēs rast atbildi uz mūžīgo jautājumu – kur pazūd ūdens? Ir zināms, ka statistiski vidējie ūdens zudumi daudzdzīvokļu mājā sastāda aptuveni 20% mēnesī. Tas nozīmē, ka katrs godprātīgais dzīvokļa īpašnieks ir spiests samaksāt par ūdeni (kā minimums) 1/5 daļu vairāk nekā pats ir patērējis. Ko darīt ar šādu problēmu? Iepazīstināsim jūs ar mājas Lemešu ielā 17, Rīgā, Bolderājā, unikālo pieredzi šī jautājuma atrisināšanā.

Šoka terapija palīdzēja

Tālajā 2008.gadā mājā Lemešu ielā 17 ūdens korekcija sasniedza 63%.

– Mums mēnesī pazuda 260 kubikmetri ūdens, – stāsta mājas vecākais Vjačeslavs Kuzins. – Tas ir, – iedzīvotāji pēc dzīvokļos esošajiem skaitītājiem nodeva rādījumus par 250 kubikmetriem, bet samaksu par pārējā patēriņa apmaksu apsaimniekotājs vienkārši visiem piestādīja ar papildu rēķinu. Kaut arī papildu maksājām šausmīgu naudu, tas dzīvokļu īpašniekus nesatrauca tik ļoti, lai viņi lemtu pašiem ķerties pie lietas. Vispārējai atmodai iemesls bija cits – apsaimniekotājs mums piestādīja kanalizācijas remontdarbu tāmi par summu 47 tūkstoši eiro. Ieraudzījuši ko tādu cilvēki satraucās ne pa jokam. Kad sapulcējāmies kopsapulcē, es apsaimniekotāju pārstāvim pateicu tieši sejā: “Jūs esat zaudējuši prātu? Par tādu naudu var izremontēt piecas mājas!”, atceras V. Kuzins.

Tagad saimnieko paši dzīvokļu īpašnieki

Pēc tam dzīvokļu īpašnieki bez svārstīšanās nobalsoja “pret” šādiem tēriņiem un “par” dzīvokļu īpašnieku biedrības 17 Bolderāja izveidošanai. Kad bija nokārtotas visas formalitātes, dzīvokļu īpašnieki noslēdza līgumu ar apsaimniekošanas uzņēmumu un vienojās par līguma noteikumiem kā līdzīgs ar līdzīgu.

Tagad pašiem bija jālemj, kā uzlabot dzīves apstākļus pašu mājā. Līdz 2010. gada sākumam remontdarbu uzkrājuma fondā iedzīvotāji maksāja tikai divus santīmus.

– Man kopsapulcē izdevās šādu attieksmi mainīt, un dzīvokļu īpašnieki piekrita maksāt 15 santīmus (vai 21 centu) par katru dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, – stāsta V. Kuzins un piebilst, – šāds maksājums noteikts tikai gada siltajos mēnešos, bet, kad mājai ir pieslēgta apkure, maksājums remonta fondā samazinās līdz 8 centiem no katra dzīvojamās platības kvadrātmetra.

Pirmā lieta pēc patstāvības iegūšanas bija ieguldījums mājas siltumnoturības paaugstināšanā – iedzīvotāji izlēma nosiltināt gala sienas un kāpņu telpā nomainīt logus.

– Nākamais izaicinājums bija visiem apnikušo ūdenszudumu likvidēšana. Mums bija tikai divi varianti: vai sākt apjomīgus cauruļu nomaiņas darbus vai uzstādīt precīzus skaitītājus dzīvokļos. Iedzīvotāji izšķīrās par otro variantu un tā rezultātā katrā dzīvoklī ir jaunās paaudzes ūdens patēriņa skaitītājs, lepni stāsta V. Kuzins. Starp citu apsaimniekošanas uzņēmums mums ieteica firmu Sistēmserviss un darbiem beidzoties, visi bija apmierināti. Viņi strādāja labi – vienas – divu nedēļu laikā visos 5-stāvu mājas dzīvokļos uzstādīja kopā 180 jaunus skaitītājus. Par darbu iedzīvotāji norēķinājās no remontdarbu fondā uzkrātajiem aptuveni 10 000 eiro.

Sajutos kā karalis

– Mēs bijām iedomājušies, ka ūdens starpību būsim uzvarējuši ar parastu, precīzu mēraparātu palīdzību bez distancētās (attālinātās) rādījumu nolasīšanas. Pēc tam, kad visos dzīvokļos bija jaunie skaitītāji, kāpņu telpās izvietojām speciālas kastītes kvītiņām, lai cilvēkiem nevajadzētu tādu nieku dēļ doties uz apsaimniekošanas uzņēmumu. Pirmajos mēnešos ūdens korekcija samazinājās – no 60 līdz 2% mēnesī. Tad es sajutos kā īsts karalis, stāsta V. Kuzins. Taču pēc pusgada skatos, korekcija atkal pieaugusi līdz 20%. Pārņēma tādas kā šausmas – nesapratu, ko darīt? Biju taču cilvēkiem solījis, ka visu savedīšu kārtībā!

Sarūgtinātais mājas vecākais aizgāja pie kaimiņienes un palūdza paskatīties viņas rēķinu. Sāku salīdzināt, cik uzrādītais patēriņš realitātē sakrīt ar ūdenskaitītājā redzamo. Konstatēju, ka skaitītājs rāda 100 kubikmetrus, bet dzīvokļa saimniece ir samaksājusi tikai par 85.

– Matemātika vienkārša – cilvēks mēnesī notērē 5 kubikmetrus, bet kvītiņā ieraksta 3 vai 4. Tā es sapratu, ka cilvēki ir tikai cilvēki un, neskatoties uz mēraparāta kvalitāti, uzrādīs neprecīzu skaitli. Vienīgais risinājums – attālinātā nolasīšana!

Attālinātā nolasīšana garantē precizitāti

Pēc palīdzības, lai jaunajos dzīvokļu ūdens skaitītājos uzstādītu pārraides moduļus, datu attālinātai nolasīšanai, mums ieteica interesēties uzņēmumā MP Elektronika un viņi piekrita visos 180 ūdens skaitītājos uzstādīt attālinātās datu nolasīšanas moduļus. Kopš tā laika visi dati par ūdens patēriņu katrā dzīvoklī bez jelkādas starpniecības nonāk mājas vecākā datorā.

Kuzins: “Kopš tā laika es precīzi zinu, cik ūdens tērēja katrs dzīvoklis mēnesī, ja gribētu, varētu sekot līdzi kaut vai ikdienas patēriņam. Kā bonusu MP Elektronika piedāvāja savu moduli pieslēgt arī mājas apkures sistēmai. Rezultātā izdevumi par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu ir samazinājušies par 10–15%.

Taču neskriesim notikumu izklāstam pa priekšu, izstāstīsim līdz galam stāstu, kādēļ iedzīvotāji mājā Lemešu ielā 17 par karstā ūdens uzsildīšanu maksā vienu no zemākajām cenām visā Rīgā”.

Tas nav saistīts ar zagšanu

– Pēc attālinātās ūdens patēriņa datu nolasīšanas sistēmas uzstādīšanas, ūdens korekcija mājā tikpat kā vispār vairs nebija, bet tad atkal parādījās un sāka augt līdz sasniedza teju vai 8–10% mēnesī. Tas man beidzot lika aizdomāties, ka ūdens starpība vispār nav saistīta ar zagšanu, bet gan ar mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem un ūdensapgādes sistēmas caurulēm. Tik tiešam, ja ūdeni var zagt dzīvokļu īpašnieki, tad kādēļ gan tas nevarētu notikt ar mājas kopējo – ienākošās plūsmas mērītāju?” jautā Vjačeslavs Kuzins.

Mājas iedzīvotājiem radās aizdomas, ka kopējais ūdens skaitītājs: “nesaskaita” kubikmetrus par labu iedzīvotājiem. Vajadzēja tikai izdomāt veidu, kā to pierādīt? Par labāko risinājumu atzina mājas dzīvokļu īpašniekiem piederoša kontrolskaitītāja uzstādīšanu turpat pagrabā. Eksperiments atmaksājās un gaismas stariņš neziņas tumsībā atspīdēja. Kontrolskaitītājs parādīja, ka pakalpojuma piegādātāja skaitītājs mājai katru mēnesi pieskaita 60 kubikmetrus jeb 5% no patēriņa.

Diemžēl līkums neļauj mājas dzīvokļu īpašniekiem par ūdens patēriņu norēķināties pēc kontrolskaitītāja rādījumiem. Par vienīgo patieso rādījumu tiek pieņemts tikai pakalpojuma piegādātāja skaitītāja rādījums. Iedzīvotāji par problēmu informēja uzņēmumu Rīgas ūdens un viņi uzreiz piekrita sava skaitītāja pirmstermiņa nomaiņai un pārbaudei.

– Noteiktajā dienā atbrauca uzņēmuma strādnieki, noņēma skaitītāju mūsu mājas pagrabā, lai veiktu ārpuskārtas verifikāciju un solīja vietā uzstādīt jaunu. Labi, ka es pārbaudīju. Tas, ko mums gribēja uzstādīt, nebija jauns mēraparāts. “Jūs ko, esat kaut ko sajaukuši? Mēs taču vienojāmies par jaunu mēraparātu! Lūdzu mums uzstādiet jaunu C klases skaitītāju!” Uz šo manu pamatoto lūgumu uzņēmuma strādnieki atbildēja, ka viņiem vispār tādu mērierīču nav, un, ja es daudz izrunāšoties, māja vispār varot palikt bez ūdens! Neļāvos tik vienkārši iebiedēties un atbildēju, ka māja ir gatava dzīvot bez ūdens līdz savas prasības panāks. Pēc šīs vārdu apmaiņas Rīgas ūdens darbinieki ātri aizbrauca un pēc trim stundām bija klāt ar skaitītāju, par kādu bijām vienojušies.

Pēc mēraparāta pārbaudes izrādījās, ka vecais skaitītājs tik tiešām ir uzskaitījis ūdens patēriņu par labu pakalpojuma piegādātājam. Tad nokaitinātais mājas vecākais pieprasīja uzņēmumam Rīgas ūdens veikt patēriņa pārrēķinu par pēdējo gadu un atgriezt dzīvokļu īpašniekiem naudu, ko viņi samaksājuši par ūdens korekciju. Uz to pakalpojuma sniedzējs nebija gatavs, tomēr par vienu mēnesi nauda tika atgriezta.

– Mainīt, lai verificētu Rīgas ūdens skaitītājus, mums nācās divas reizes. Arī pašlaik mūsu jaunais skaitītājs sāk pa druskai melot. Pēc manas pieredzes – lielie ienākošās ūdens plūsmas skaitītāji kļūst neprecīzi aptuveni pēc pusotra – diviem gadiem. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem piederošs kontrolskaitītājs ir nepieciešamas obligāti,” dod padomu V. Kuzins.

Nākamais darbs – cauruļu nomaiņa

– Pēc tam, kad bija atrisināts jautājums par Rīgas ūdens skaitītāja rādījumu atbilstību īstenībai, mūsu mājas ūdens korekcija samazinājās līdz 3-4% mēnesī, – atceras mājas vecākais. – Patiesībā tas bija apmierinošs rezultāts, taču dzīvokļu īpašnieki nevēlējās apstāties. Pēc pusgada atkal notika kopsapulce, kurā es paziņoju: “Pienācis laiks mainīt mājas ūdensapgādes sistēmu!”

Šis lēmums sakrita ar vēl kādu notikumu mājas dzīvē – viņi bija nomainījuši apsaimniekotāju – jaunais mājas apsaimniekotājs bija Rīgas namu apsaimniekotājs. Uzņēmums uzreiz piedāvāja avansā veikt mājas ūdensapgādes sistēmas remontu; apakšējā guļvada un četru (no sešiem) stāvvadu nomaiņu. Savukārt māja apņēmās ieguldīto naudu – apaļus 18 tūkstošus atmaksāt pēc grafika.

– No sākuma mums nepietika naudas, lai samainītu stāvvadus vēl atlikušajās divās kāpņu telpās, un es cerēju darbus atlikt vismaz par gadu. Taču tiklīdz bija paveikti galvenie remontdarbi, neremontētajās kāpņu telpās notika avārija pēc avārijas, – atceras V. Kuzins. Sapratām, ka par katru avārijas brigādes izsaukumu maksājam 100–110 eiro un gada griezumā tas kļūs dārgāk par cauruļu nomaiņu. Nācās lūgt palīdzību apsaimniekotājam un viņš arī neatteica – iedalīja mums vēl 9000 eiro. Tā sanāca, ka vienas sezonas laikā mēs tikām pie atjaunotas mājas ūdensapgādes sistēmas, bet norēķināsimies par to vēl nākamos divus gadus.

Pēc cauruļu nomaiņas, kopējā mājas ūdensskaitītāja ārpuskārtas verifikācijas un ūdenspatēriņa skaitītāju ar attālināto datu nolasīšanu uzstādīšanas dzīvokļos, ūdens korekcijas rādījumi mājā Lemešu ielā 17, Rīgā, beidzot ir sasnieguši 0,2% mēnesī.

– Man nav ko slēpt, lūk, mana dzīvokļa rēķins par augustu to pierāda! – V. Kuzins rāda rēķinu, kur melniem cipariem uz balta papīra redzams – “Ūdens patēriņa korekcija augusta mēnesī – 0,04 eiro”.

Ir vēl cits rezultāts

Veicot visus iepriekš uzskaitītos darbus, mājas Lemešu ielā 17 iedzīvotāji sasniedza vēl citu rezultātu. Pateicoties cauruļu nomaiņai un siltumapgādes sistēmas regulēšanai, mājas iedzīvotāji par viena kubikmetra karstā ūdens uzsildīšanu maksā daudzreiz mazāk, nekā vidēji visā pilsētā. V. Kuzins nosauc skaitļus kuriem nav iespējams noticēt. Tā, piemēram, vasaras rēķinos tas ir 50 līdz 70 centi par vienu karstā ūdens kubikmetru! Atgādināsim, ka caurmērā Latvijā šī maksa svārstās no 3 līdz 5 eiro par to pašu mērvienību, ir arī tādi nelaimīgie, kuri par karsto ūdeni maksā līdz 10 eiro par kubikmetru!

– Tā nav nekāda mistifikācija, domāju mums palīdzēja cauruļu nomaiņa. Tagad taču karstais ūdens sistēmā ātrāk cirkulē, tādēļ nepaspēj atdzist, – skaidro mājas vecākais. Un vēl es visiem māju vecākajiem, kurus interesē iedzīvotāju naudas taupīšana, iesaku mājā uzstādīt pārdomātu ūdens uzsildīšanas režīmu. Piemēram, mūsu mājā dzīvokļu īpašnieki nolēma, ka pēc 23:00 karstā ūdens temperatūru samazina līdz 40 grādiem, bet no 7:00 rītā to atkal paaugstina līdz 50 grādiem.